Pašvaldību reforma, citādi Dziesmu svētki un ikdiena – ko mums nesīs 2021. gads? 0
Ģirts Kasparāns, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Prognozēt nākamā gada notikumus būtu liels izaicinājums pat astrologiem un tamlīdzīgiem darboņiem, jo aizvadītais gads ir pierādījis, ka mūsu dzīvē strauji var ienākt pārmaiņas, par kādām agrāk neviens pat nevarēja iedomāties.
Ja pirms gada kāds mums būtu teicis, ka šajos Ziemassvētkos valdība mūs aicinās atturēties no radu un draugu apciemošanas, Ziemassvētku koncerti būs atcelti, restorāni un kafejnīcas slēgtas apmeklētājiem, bet veikalā nevarēs rādīties bez sejas maskas, mēs nodomātu, ka šis cilvēks ir zaudējis prātu. Taču tagad šāda dzīve jau kļuvusi par normu, pie kuras pamazām esam pieraduši.
Bara imunitāte
Par laimi, šobrīd jau ir redzama gaisma tuneļa galā, jo nākamā gada sākumā arī Latvijā sāksies vakcinācija pret Covid-19, kas palīdzēs ierobežot slimības izplatīšanos un nodrošinās iespēju pakāpeniski atgriezties pie ierastās dzīves.
Viens no vakcīnas radītājiem, uzņēmuma “BioNTech” vadītājs Ugurs Sahins izteicies, ka Covid-19 pandēmiju varētu savaldīt līdz nākamā gada ziemai. “Vasara mums palīdzēs, jo samazināsies infekcijas izplatība, bet ir ļoti svarīgi, lai pirms rudens/ziemas sezonas mēs paspētu vakcinēt pietiekami daudz cilvēku,” intervijā “BBC” uzsvēra profesors Sahins. Pēc ekspertu domām, būtu nepieciešams vakcinēt vismaz 70% iedzīvotāju, lai panāktu “bara imunitāti” pret Covid-19.
Taču infekcijas apturēšana vēl nenozīmēs, ka nākamgad mēs varēsim svinēt uzvaru cīņā pret Covid-19, atbrīvoties no sejas maskām un roku dezinfekcijas līdzekļiem. Aizsarglīdzekļu lietošana vēl kādu laiku būs nepieciešama, lai mēs būtu pilnīgi droši, ka slimības izplatīšanās nesāksies atkal no jauna. Pandēmijas laikā mūsu ieradumi ir mainījušies, un dažas lietas mūsu ikdienā ienākušas uz palikšanu. Tas nozīmē, ka arī turpmāk būs vairāk attālinātā darba un mācību, mazāk klātienes sapulču un komandējumu.
“Darba devējiem nāksies pielāgoties pārmaiņām. Piemēram, darbiniekiem arī turpmāk būs iespēja noteiktu laiku, teiksim, vienu vai divas dienas nedēļā, strādāt attālināti,” spriež bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš. “Nedomāju, ka vairākums biroju pilnībā pāries uz attālināto darbu, jo cilvēki negribēs visu laiku sēdēt mājās un arī darba devējam ir grūtāk organizēt darbu, saglabāt darbinieku motivāciju.” Strautiņš prognozē, ka Covid-19 ietekme uz ekonomiku varētu mazināties nākamā gada otrajā ceturksnī. “Cerams, ka rudenī jau varēsim atgriezties pie ierastās dzīves, kāda tā bija pirms Covid. Tomēr pasākumi, kas paredzēti lielam cilvēku skaitam, varētu būt ierobežoti arī ilgāk.”
Masu pasākumi ierobežoti
Viens no šādiem pasākumiem ir Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kam bija jānotiek šovasar, bet kas Covid-19 dēļ pārcelti uz 2021. gada vasaru. Jau tagad ir skaidrs, ka svētkos diez vai būs iespējams baudīt tradicionālos liela mēroga koncertus ar tūkstošiem dziedātāju un dejotāju līdzdalību. To vietā būs mazāki pasākumi, kuru laikā būs īpaši jārūpējas par dalībnieku un skatītāju drošību.
“Dziesmu un deju svētki notiks, jo darbs ir jānoved līdz galam. Tas ir mūsu pienākums, jo pretējā gadījumā vesela skolēnu paaudze būs palikusi bez svētkiem, kam viņi tik cītīgi gatavojušies. Protams, šobrīd ir grūti prognozēt, cik daudz no iecerētā būs iespējams īstenot,” stāsta viens no gaidāmo Dziesmu svētku virsdiriģentiem Mārtiņš Klišāns.
“Svētku rīkotājiem nāksies izstrādāt A, B, C un D scenārijus, lai varētu likt lietā to, kas tobrīd būs iespējams. Piemēram, vairāk koncertu varētu notikt reģionos, nevis Rīgā.”
Vairākiem scenārijiem gatavojas arī pasaules hokeja čempionāta rīkotāji. Šim turnīram jāsākas 2021. gada maijā Rīgā un Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, bet, kamēr Baltkrievijā pie varas ir diktators Aleksandrs Lukašenko, šāda pasākuma rīkošana kaimiņvalstī šķiet maz ticama.
“Pasaules čempionāts notiks, bet ir jautājums, vai Latvijā mēs rīkosim visu čempionātu vai arī uzņemsim tikai vienu grupu,” stāsta Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. Viņš prognozē, ka skatītāji varēs klātienē apmeklēt pasaules čempionāta spēles, bet skatītāju skaits būs ierobežots, nevarēs savākt pilnu arēnu.
Līdzīgs risinājums iespējams arī Tokijā, kur nākamā gada vasarā jānotiek olimpisko spēļu sacensībām. “Olimpiskās spēles notiks, jo pārcelt tās uz citu gadu vairs nav iespējams. Šobrīd ir grūti prognozēt, vai sacensības varēs notikt skatītāju klātbūtnē, lai gan rīkotājiem ir šāds mērķis,” spriež LTV sporta žurnālists Māris Rīmenis. Pirms četriem gadiem Riodežaneiro mūsu sportisti palika bez medaļām. Vai šoreiz veiksies labāk?
“Cerams, ka būs arī medaļas, bet šobrīd mums nav sportistu, par kuriem varētu teikt, ka Tokijā viņi būs 100% medaļu pretendenti,” secina Rīmenis. “Jācer, ka Tokijas spēlēm kvalificēsies Latvijas “3 pret 3” basketbola izlase, jo mūsu vīri ir vieni no pasaules ranga līderiem. Tokijas olimpisko spēļu “3×3″ basketbola turnīrā varēs spēlēt tikai astoņas komandas, un skaidrs, ka kvalificēšanās gadījumā būs lielas izredzes tikt pie medaļām. Varbūt varētu uzspīdēt arī mūsu tenisistes ar Aļonu Ostapenko priekšgalā.”
Mazāk pašvaldību
Paredzams, ka pašmāju galvenais notikums nākamgad Latvijā būs pašvaldību vēlēšanas, kam jānotiek 5. jūnijā. Tās būs pirmās vēlēšanas pēc administratīvi teritoriālās reformas, pēc kuras pašvaldību skaits sarucis no 119 līdz 42, arī deputātu skaits samazināsies gandrīz uz pusi.
“Pašvaldību budžeta izlietojums varētu kļūt lietderīgāks, jo samazināsies administratīvās izmaksas, bet nav teikts, ka sabiedrība būs apmierināta ar pārmaiņām. Pastāv zināms risks, ka pēc reformas novārtā paliks tie pagasti, kas būs tālu no jauno novadu centra,” uzskata politologs Jānis Ikstens.
“Gaidāmās pārmaiņas būs sāpīgs, bet nepieciešams process. Pašvaldību reforma bija nepieciešama, jo Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās un mēs nevaram dzīvot tāpat, it kā mums joprojām būtu 2,5 miljoni iedzīvotāju.”
Nākamgad gaidāmas vēl dažas pārmaiņas, kas mūsu dzīvi varētu padarīt kaut nedaudz patīkamāku. Piemēram, pirms pāris gadiem tika pieņemts lēmums, ka 2021. gads varētu būt pēdējais, kad Eiropas Savienības valstīs notiek pāreja uz ziemas un vasaras laiku (tiesa gan, pagaidām nav skaidrs, vai šis lēmums patiešām stāsies spēkā).
Toties jau tagad ir zināms, ka patīkamas pārmaiņas nākamgad gaida sabiedrisko mediju (Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un portāla “LSM”) lietotājus, jo šie mediji turpmāk strādās bez komercreklāmām un vairs nekaitinās skatītājus ar pārāk garām reklāmas pauzēm.
