Pašvaldību parāds 2013.gada beigās – 918 miljoni eiro 1
Pašvaldību parāds 2013.gada beigās bija kopumā 645 miljoni latu jeb 918 miljoni eiro, no šīs summas 531 miljonu latu jeb 755,5 miljonus eiro aizdevusi Valsts kase, bet 114 miljonus latu jeb 162 miljonus eiro – cits aizdevējs, liecina Valsts kases pārskats par centrālās valdības parāda vadību.
Centrālās valdības parāds 2013.gada beigās bija 5,688 miljardi latu jeb 8,093 miljardi eiro, no kuriem 84% jeb 4,783 miljardi latu (6,806 miljardi eiro) bija ārējais parāds, bet 16% jeb 905 miljoni latu (1,288 miljardi eiro) – iekšējais parāds.
Lielāko daļu no kopējā parāda – 2,812 miljardus latu jeb 4 miljardus eiro – veidoja aizņēmumi no finanšu institūcijām, 1,979 miljardus latu (2,816 miljardus eiro) – eiroobligācijas, 523 miljonus latu (744 miljonus eiro) – iekšējā aizņēmuma obligācijas, 156 miljonus latu (221,97 miljonus eiro) – iekšējā aizņēmuma parādzīmes, bet 218 miljonus latu (310,19 miljonus eiro) – citi instrumenti.
2013.gada ceturtā ceturkšņa beigās centrālās valdības parāds tiek lēsts 34,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Finanšu ministrijas sagatavotā IKP prognoze 2013.gadam – 16,333 miljardi latu jeb 23,24 miljardi eiro.
2012.gadā centrālās valdības parāds bija 37,5% no IKP, 2011.gadā – 36,5% no IKP, bet 2010.gadā – 38,7% no IKP.
Latvijas centrālās valdības parāds ietver valsts struktūru un valsts sociālās apdrošināšanas struktūru, tas ir, valsts speciālā budžeta uzņemtās un neatmaksātās parāda saistības. Valsts speciālā budžeta aizņēmumi no valsts pamatbudžeta tiek konsolidēti vispārējās valdības sektora gaitā, izslēdzot tos gan no centrālās valdības parāda, gan no vispārējās valdības parāda kopējā apjoma.
Pašvaldību parādu veido pašvaldību uzņemtās un neatmaksātās parāda saistības. Pašvaldības var aizņemties no valsts, noslēdzot līgumu ar Valsts kasi, vai ar finanšu ministra atļauju no komercbankām, ja komercbankas piedāvā labvēlīgākus aizņēmuma nosacījumus. Pašvaldību parādsaistības pret valsti (centrālo valdību) tiek konsolidētas vispārējās valdības sektora gaitā, izslēdzot tās no vispārējās valdības parāda kopējā apjoma.
Lai salīdzinātu Eiropas Savienības dalībvalstu parāda līmeni, statistikas vajadzībām izmanto vienotu ESA95 metodoloģiju un lieto vispārējās valdības parāda definīciju. Tā nosaka, ka vispārējais valdības parāds sastāv no centrālās valdības parāda, pašvaldību parāda un citu pie vispārējās valdības sektora klasificēto uzņēmumu parāda.
