Vai Pašvaldību likumu mantos 14. Saeima? 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pašvaldību likumam, kuru valdība Saeimā iesniedza 2021. gada martā, bija jāstājas spēkā šā gada 1. janvārī. Taču jau toreiz politiķi prognozēja, ka tik drīz tas nenotiks, neraugoties uz to, ka jaunais likums ir daļēji saistīts arī ar administratīvi teritoriālo reformu.
Piemēram, tas paredz pagastos un pilsētās veidot vai vēlēt, kā tos rosināja Valsts prezidents Egils Levits, iedzīvotāju padomes, lai lielajos novados neveidoties nomaļu efekts. Par to, kā tas notiks, joprojām nav panākta vienošanās, viedokļi atšķiras arī koalīcijā. Tas ir viens no strīdīgajiem jautājumiem, kas var nobremzēt likuma pieņemšanu.
Taču projektā ir vēl vairāki domstarpību punkti. Pērn decembrī tajā parādījās darba grupas sagatavotā precizētā redakcija pantā, kas nosaka, ka “pašvaldība ir atvasināta publiska persona – vietējā pārvalde –, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija – dome – un kura pastāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to”.
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis “Latvijas Avīzei” teica, ka tas ir būtisks pavērsiens, jo faktiski nozīmē, ka domes varēs vēlēt arī nepilsoņi, kas varētu atstāt sekas uz vairākām pašvaldībām.
M. Pūķis uzsvēra, ka integrācijas process ir būtisks un vajag veidot kopīgu sabiedrību, bet “mums ir svarīgi, lai šie cilvēki atzīst Latvijas valsti un pieņem Latvijas pilsonību”. Viņš nedomā, ka šis ierosinājums varētu saliedēt sabiedrību.
Domei jāpārstāv visi iedzīvotāji
Sarunas ar partiju pārstāvjiem liecināja, ka daži nemaz nav pamanījuši formulējumu par “iedzīvotāju vēlētām domēm”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Aldis Adamovičs (“Jaunā Vienotība”) šķita pārsteigts, to uzzinot, jo koalīcijā neesot bijušas nekādas sarunas par tik būtiskām izmaiņām. Viņš arī nedomā, ka Pašvaldību vēlēšanu likumā to varētu paredzēt.
Viktors Valainis (ZZS) gan zināja par šo redakciju un “Latvijas Avīzei” teica, ka tuvāko nedēļu laikā to apspriedīs viņa vadītā Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisija. Taču V. Valainis uzreiz informēja, ka Zaļo un zemnieku savienība neatbalstīs to, ka pašvaldības varētu vēlēt arī nepilsoņi.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce, kurš pārstāv liberālo apvienību “Attīstībai/Par”, uzsvēra, ka jau tagad Latvijas pašvaldības varot vēlēt Eiropas Savienības pilsoņi, kuri nav Latvijas pilsoņi, un šo vēlētāju nemaz neesot tik maz. Viņš piedāvāto redakciju uztver kā norādi uz to, ka domes loma ir pārstāvēt visus iedzīvotājus.
To, kas ievēlē pašvaldības domi, nosaka nevis šajā, bet gan Pašvaldību vēlēšanu likumā, atgādināja J. Pūce. Var secināt, ka 13. Saeimā iecere piešķirt nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības varētu negūt atbalstu, kam nepiekristu arī Nacionālā apvienība. Taču līdz nākamajām novadu un pilsētu domju vēlēšanām vēl ir vairāk nekā trīs gadi.
Levita ideja nobremzē virzību
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Pašvaldību likuma projektu pirms tā izskatīšanas Saeimā 2. lasījumā iekļauj savu sēžu darba kārtībā katru nedēļu. Komisija ir izveidojusi arī darba grupu, kurā ar Saeimas Juridiskā biroja līdzdalību tiek sagatavotas precizētās redakcijas par priekšlikumiem, kuri jāuzlabo. Taču ir vairāki jautājumi, par kuriem ir jāvienojas politiski.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”) “Latvijas Avīzei” minēja divus sarežģītākos jautājumus. Viens ir par jau minētajām vietējām padomēm pagastos un pilsētās, kuras ir ierosināts vēlēt, kam ne visi piekrīt. Izskatīšanu piebremzējusi arī nespēja vienoties par to, vai pašvaldības var iesaistīties biedrībās, ar ko domātas nevis pašvaldību veidotās organizācijas, bet gan līdzdalība, piemēram, sporta, izglītības, lauksaimnieku un citās biedrībās.
I. Goldberga esot cerējusi, ka likumu varēs pieņemt īsākā laikā, bet valdība to iesniegusi Saeimā, nepanākot vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un Lielo pilsētu asociāciju (LPA), kuras tagad kopā ar V. Valaini iesniegušas daudzus priekšlikumus.
Komisijas priekšsēdētāja arī saprot Juridiskā biroja centienus sagatavot pēc iespējas labāku redakciju, jo tagad spēkā esošais likums ir pieņemts 1994. gadā. I. Goldberga cer, ka līdz sesijas beigām jūnijā par likumu varētu nobalsot 2. lasījumā, bet galīgo lēmumu pieņemt līdz Saeimas pilnvaru beigām, kas gan priekšvēlēšanu laikā nebūs viegli.
LPS vecākais padomnieks M. Pūķis vērsa uzmanību uz J. Pūces priekšlikumu, kurā teikts, ka iedzīvotāju padomes “var veidot”, kas nozīmējot, ka var arī neveidot. M. Pūķis atzina, ka likumprojektā ir arī vairākas apslēptas normas, kas vērstas uz pašvaldību autonomijas samazināšanu, jo parādās centieni pastarpināti ierobežot brīvprātīgās iniciatīvas, kā arī mazināt domes lomu, bet nostiprināt izpildvaru.
J. Pūce atzina, ka VARAM piedāvātā redakcija par iedzīvotāju padomēm pagastos un pilsētās bija samocīta. To rosināja Valsts prezidents E. Levits, nepasakot, kāds varētu būt regulējums tās ieviešanai. Tāpēc redakcijas sagatavošana prasa vairāk laika un arī plašākas diskusijas, kurās, viņaprāt, būtu jāiesaista arī sabiedrība.
Ar priekšlikumu, ka padomes “var veidot”, J. Pūce vēlējies dot iespēju pašvaldībām pašām izvēlēties modeli, lai pēc vairākiem gadiem varētu novērtēt, kāda ir labākā iedzīvotāju iesaistes forma. “Saprotu, ka arī koalīcijā ir liels apjukums, un te vēl būs jāpadiskutē,” piebilda J. Pūce.
Pēc Valsts prezidenta E. Levita priekšlikuma Saeima Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteica: “Līdz 2020. gada 31. decembrim valdība izstrādā un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai.” Tā vietā valdība nolēma to regulēt Pašvaldību likumā. Ir arī ierosināts tās nevis vēlēt, bet veidot kā konsultatīvās padomes.
V. Valainis, kurš kopā ar pašvaldību organizācijām ir iesniedzis lielāko daļu priekšlikumu, sagaida Valsts prezidenta E. Levita aktīvāku līdzdalību šīs normas ieviešanā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka arī Satversmes tiesa, izskatot pašvaldību pieteikumus, savos nolēmumos norādīja uz likumdevēja pienākumu pieņemt ar administratīvi teritoriālo reformu saistītos citus likumus.
Viņš uzsvēra, ka lielākās politiskās diskusijas esot vēl tikai priekšā. Pamatojot daudzo priekšlikumu iesniegšanu, V. Valainis teica: “Mūsu visu interesēs ir labs un moderns Pašvaldību likums, lai tas palīdzētu risināt tos izaicinājumus, kas ir jaunajiem daudz lielākajiem novadiem. Valdība iesniedza projektu, kas par 90% bija vecais likums, tāpēc tas ir jāuzlabo un tam jāveltī laiks.” V. Valainis uzskata, ka 14. Saeima varētu objektīvāk izlemt šos jautājumus, “tāpēc tas būtu tikai pareizi, ja gala lēmumu pieņemtu 14. Saeima”.
