Jaunās pašvaldību funkcijas bez papildu finansējuma var radīt grūtības 36
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Īsi pirms pilnvaru termiņa beigām 13. Saeima pieņēmusi jaunu Pašvaldību likumu.
“Ir noslēgusies vēl viena fundamentāla reforma – pašvaldību pārvaldības reforma –, kas iezīmē laikmeta un domāšanas maiņu,” Saeimas sēdē sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“AP”). Opozīcijā esošais deputāts Viktors Valainis (ZZS), kurš bija iesniedzis lielāko daļu priekšlikumu, uzskata, ka viens no 14. Saeimas pirmajiem uzdevumiem būs veikt izmaiņas šajā likumā, jo tajā ir vairākas nepilnības.
Pašvaldībām, piemēram, ir uzdoti jauni pienākumi – 2024. gadā tām būs jāizveido atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas un pašvaldības policija tur, kur to vēl nav, bet finansējums tām vietvarām nav paredzēts. Pašvaldību pārvalde arī esot ļoti birokratizēta, uzskata V. Valainis.
Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) informācijā medijiem, piemēram, teikts, ka ir efektivizēta pašvaldību saistošo noteikumu izstrādes un uzraudzības procedūra – noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā jābūt detalizētam saturam, tie jāpublicē tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, nozaru ministrijām ir jāpārbauda saistošo noteikumu tiesiskums pirms to stāšanās spēkā.
Saeima noraidīja divus V. Valaiņa priekšlikumus, kurus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bija atbalstījusi. Tie paredzēja, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 1. februārim sagatavo valsts programmu nomales efekta mazināšanai, kā arī programmu pašvaldību administratīvo centru atbalstam.
Uz nepieciešamību Pašvaldību likumā paredzēt regulējumu, kas novērstu nomales efekta veidošanos un tālāko teritoriju iedzīvotājiem dotu iespēju ietekmēt pašvaldības lēmumus, iepriekš norādīja gan Satversmes tiesa, gan Valsts prezidents Egils Levits. Viņš ceturtdien, uzrunājot Saeimu rudens sesijas atklāšanā, atzina, ka administratīvi teritoriālā reforma ir viena no nozīmīgākajām pēdējo gadu reformām.
“Taču jums vēl Pašvaldību likumā ir jāparedz tiesības cilvēkiem ievēlēt arī savus pārstāvjus vietējās nozīmes lietu kārtošanai. Tas ir pilsoniskās līdzdalības un demokrātijas jautājums.” Pašvaldību likumā ir paredzēts, ka agrāko novadu pagastos un pilsētās var veidot iedzīvotāju padomes, bet to viedoklim būs tikai konsultatīvs raksturs.
Ļaus aizliegt azartspēles
Projekta izskatīšanas gaitā notika vairāki iepriekš neparedzēti balsojumi. Viens no tiem bija par V. Valaiņa priekšlikumu, kas paredz pašvaldības domei tiesības lemt par azartspēļu organizēšanas vietu atļaušanu vai aizliegšanu pašvaldības teritorijā. Par šo iniciatīvu Saeimas sēdē aicināja balsot arī “Konservatīvo” frakcijas vadītājs Krišjānis Feldmans, un ar vienas balss pārsvaru priekšlikumu atbalstīja.
Par to nobalsoja ne tikai “Konservatīvie” un Zaļo un zemnieku savienība, bet arī daži Nacionālās apvienības un vairāki ārpusfrakciju deputāti. Pretēji atbildīgajā komisijā lemtajam Saeimas vairākuma atbalstu guva arī bijušā deputāta Alda Adamoviča (“JV”) ierosinājums saglabāt esošo kārtību un ļaut izglītības, kultūras un veselības iestāžu vadītājiem kandidēt pašvaldību vēlēšanās – bija plānots liegt viņiem apvienot abus amatus.
Sēdē notika arī debates par pašvaldību definīciju, kurā teikts, ka pašvaldības domi ievēl iedzīvotāji. Bija priekšlikums konkretizēt, ka domi ievēl tikai pilsoņi. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”) paskaidroja, ka komisijā par to bija plaša diskusija, taču Satversmes 101. pantā ir teikts, ka pašvaldības ievēl Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.
Likumā ir paredzēts arī līdzdalības budžets, lai atbalstītu iedzīvotāju iniciatīvas – tam domei ir jāparedz vismaz 0,5% no pašvaldības vidējiem viena gada ieņēmumiem. Domes vadībai turpmāk būs jāpamato arī nepieciešamība sasaukt ārkārtas domes sēdes – līdz šim pašvaldības diezgan plaši izmantoja šo iespēju, kas liedza opozīcijas deputātiem laikus sagatavoties sēdēm un iepazīties ar tajā izskatāmajiem jautājumiem.
Skaidrojuma vietā Pleša runa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs izmantoja iespēju uzrunāt Saeimu debatēs par pēdējo priekšlikumu, kas nosaka, ka jaunais likums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Taču viņš runāja nevis par šo priekšlikumu, bet lasīja, visticamāk, iepriekš uzrakstītu runu, kurā bija teikts: “Šodien ir vēl viena zīmīga diena valsts tālākā attīstībā. Latvijas iedzīvotāji, īpaši reģionos, sen bija pelnījuši jaunu, mūsdienām atbilstošu tiesisko ietvaru, kas veicinās demokratizāciju un daudz pilnvērtīgāk ļaus iesaistīt iedzīvotājus pašvaldību darbā.”
Pēc A. T. Pleša uzstāšanās sēdes vadītāja, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) sacīja: “Mēs gaidījām jūsu runu pie citiem priekšlikumiem, par kuriem bija debates un kurus bija nepieciešams skaidrot.” Ministrs arī radīja iespaidu, ka šis likums ir VARAM sasniegums.
Viņš teica: “Esmu gandarīts, ka Saeima šodien ir atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas redzējumu – laikmetīgu pārvaldību pašvaldībās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir ilgstoši un mērķtiecīgi strādājusi pie šā likuma izstrādes.” Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) pēc tam sacīja: “Kas gan sunim asti cels, ja ne pats.” Viņš uzsvēra, ka te lielu darbu ieguldījis Saeimas Juridiskais birojs un vecākais konsultants Edvīns Danovskis, labojot kļūdas valdības sagatavotajā likumā, kuram, viņaprāt, bija jābūt pieņemtam jau pirms administratīvi teritoriālās reformas.
Valdība VARAM sagatavoto likumu iesniedza Saeimā 2021. gada martā. Vairāki deputāti uzskata, ka, pateicoties Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājas I. Goldbergas spējai konstruktīvi organizēt darbu, šo likumu 13. Saeimā izdevās pieņemt.
I. Goldberga iepriekš “Latvijas Avīzei” atzina, ka šis process ieilga arī tāpēc, ka valdībā nebija notikušas diskusijas ar Latvijas Pašvaldību savienību un Lielo pilsētu asociāciju, kuru pārstāvji tagad piedalījās komisijas sēdēs un ar kuriem ir panākti grūti kompromisi. Jāpaskaidro, ka arī VARAM pārstāvji piedalījās komisijas darbā un iesniedza priekšlikumus.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis “Latvijas Avīzei” piektdien teica: “Mēs tur bijām klāt, iesniedzām daudzus priekšlikumus, un daudz kas ir atbalstīts. Tāpēc par trūkumiem runāt negribu. Likums ir pieņemts.” Taču LPS priekšsēdis piekrīt, ka jaunās funkcijas – pašvaldības policijas izveide, darbs ar jaunatni – bez papildu finansējuma var radīt grūtības.
Par to, ka gan attīstības centriem, gan nomales efekta mazināšanai ir vajadzīga valsts programma, G. Kaminskis jau vairākus gadus esot runājis LPS kongresā. Viņš neņemas spriest, ko tas dotu, ja šāds uzdevums valdībai būtu iekļauts likumā, bet par reģionālās nevienlīdzības mazināšanu 14. Saeimai būšot jādomā jebkurā gadījumā.
