Pašvaldību likuma pieņemšana kļūst ticamāka. Ko šis likums paredzēs? 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima pagājušajā nedēļā otrajā lasījumā pieņēma jauno Pašvaldību likumu, kura sagatavošana un apspriešana ar visām iesaistītajām pusēm notika 30 komisijas sēdēs un vēl 20 darba grupas sēdēs. Tas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājai Ingai Goldbergai (“Saskaņa”) ļaujot cerēt, ka likumu varētu pieņemt vēl šī Saeima, neatstājot to mantojumā nākamajai.
Lielākā daļa strīdīgo jautājumu esot izdiskutēti. Likumprojektā ir palielināta sabiedrības līdzdalība pašvaldības darbā, konkretizēta domes atbildība par autonomo funkciju izpildi un ir vēl vairākas jaunas lietas. Lielākās debates pirms trešā lasījuma paredzamas par domes deputātu amatu savienošanas ierobežojumiem.
Saeima noraidīja atbildīgajā komisijā atbalstīto Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu svītrot normu, kurā bija noteikti ierobežojumi deputātiem savienot amatu ar darbu pašvaldības institūcijās – tajā skaitā ieņemt izpilddirektora vai vietējās pārvaldes vadītāja posteni, kas jau tagad ir liegts.
Tagad paredzēts sagatavot jaunu šā panta redakciju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) bija sagatavojusi Pašvaldību likuma projektu, nosakot, ka tas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī, kas jau ir pagājis. Saeima svītroja šo termiņu. I. Goldberga “Latvijas Avīzei” pieļāva, ka likums varētu stāties spēkā parastajā kārtībā pēc tā izsludināšanas.
Padomes būs iespēja, nevis prasība
Viens no jautājumiem, kam bija pievērsta liela uzmanība, ir par iedzīvotāju padomju izveidošanu jeb tā saucamo nulles līmeni teritorijās, kas palikušas bez vietējās varas. Šo jautājumu aktualizēja Valsts prezidents Egils Levits, pēc kura iniciatīvas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ir noteikts, ka līdz 2020. gada 31. decembrim valdība izstrādā un iesniedz Saeimā likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai. Valdība atsevišķu likumu neiesniedza, bet nolēma regulēt šo jautājumu Pašvaldību likuma pantā, kas paredz lielāku sabiedrības līdzdalību pašvaldību darbā.
Saeima atbalstīja ilgās diskusijās tapušo kompromisa priekšlikumu, kas nosaka: “Lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam, pašvaldībā var izveidot konsultatīvas pašvaldības institūcijas – iedzīvotāju padomes.”
Tas nozīmē, ka var arī tādas neveidot, par ko arī bija strīdi. Viktors Valainis, kurš likumā bija iesniedzis lielāko daļu priekšlikumu, uzskata, ka šis variants ir butaforija par prezidenta ideju, jo padomēm nebūs lielas teikšanas un to izveide neveicinās nomaļu efekta mazināšanos. Viņaprāt, tādos agrāko novadu centros kā Kandava, Engure, Rundāle varētu būt vēlēta vietējā padome ar noteiktām funkcijām, lai tā varētu rūpēties, piemēram, par iedzīvotāju kultūras dzīvi. Ir novadi, kuros vara atrodoties 100 kilometru attālumā no iedzīvotājiem.
Likumā ir noteikts, ka par vietējās padomes locekli nevar būt domes deputāts, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks. Tās nolikumu apstiprina dome, kas arī nosaka, kāda būs padomes kompetence, darbības teritorija, kā iedzīvotāji izvirza kandidātus un ievēl savus pārstāvjus darbam padomē. Komisijas priekšsēdētāja I. Goldberga paskaidroja, ka pašvaldības var brīvi izvēlēties, kurās teritorijās un kā veidot padomes, jo var būt pagasti, kur cilvēki neizrāda iniciatīvu un nevēlas darboties šādā padomē, “un tad nevar piespiest to darīt”. Ir zināms, ka vairākās vietās, piemēram, Jelgavas, Talsu novadā jau tagad plāno veidot padomes, negaidot likuma pieņemšanu.
Skolu direktorus grib ierobežot
Saeimas sēdē projekta apspriešana notika raiti tikpat kā bez debatēm līdz brīdim, kad bija jālemj par atbildīgajā komisijā atbalstīto V. Valaiņa priekšlikumu, kas paredzēja svītrot pantu, kurā noteikti ierobežojumi deputātiem ieņemt amatus pašvaldības institūcijās. Kā zināms, ierindas deputāti šos pienākumus savieno ar citu algotu amatu, jo domē saņem nelielu samaksu. Partijas bieži sarakstos liek populārus skolu direktorus, kultūras namu vadītājus. Taču no V. Valaiņa priekšlikuma izriet, ka turpmāk arī izpilddirektori un pārvalžu vadītāji varētu būt deputāti. Jāteic, ka sarakstos bieži ir arī populārie pārvaldnieki, kas piesaista balsis, bet pēc ievēlēšanas noliek mandātus.
V. Valainis piekrita, ka par šo pantu uz trešo lasījumu būs jāsagatavo jauna redakcija, bet runa esot par principu. Ja nosaka stingrus ierobežojumus, tas neveicināšot kvalitatīva deputāta korpusa veidošanos, jo daudzi profesionāli cilvēki strādā pašvaldību iestādēs. Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) atgādināja, ka strīdam ir gara vēsture, kas sākās jau 11. Saeimā. Ierobežojums skolu direktoriem, kultūras namu vadītājiem un citu iestāžu vadītājiem būt par deputātiem “balstās uz pieņēmumu, ka visi ir nelieši un zagļi”, piebilda deputāts. Viņš norādīja, ka šo jautājumu regulē arī Interešu konflikta novēršanas likums.
Taču vairāki deputāti ar iepriekšējo pašvaldības darba pieredzi bija kategoriski pret to, ka domniekiem dotu plašas iespējas savienot amatus. Ralfs Nemiro teica: “Tas ir liels kārdinājums pašam, piemēram, skolu direktoriem, lemt par savas iestādes finansējumu. Tas ir pretrunā ar labas pārvaldības principu.”
Māris Možvillo bija vienisprātis: “Ja pašvaldībā ir trīs skolas, bet vienas direktors ir deputāts, tad nav jāmin, kurai skolai būs lielāks finansējums.” Viņaprāt, lielajos novados vairs nevarētu būt problēmu atrast profesionālus cilvēkus kandidātu sarakstiem. Taču tagad ir vērojams, ka tās partijas, kuras piesaka ar pašvaldību saistītus cilvēkus, gūst lielākus panākumus, bet tie politiskie spēki, kuriem tādu nav, kā arī nav iespēju izmantot administratīvos resursus kampaņā, paliekot aiz borta, uzskata M. Možvillo.
