Pašvaldību līderi: bēgļu uzņemšana ir komplicēts jautājums 8
Bēgļu uzņemšana ir komplicēts jautājums, nav atrisināts šā procesa finansējuma jautājums, kā arī nav vietas, kur viņus izmitināt, pauda aģentūras BNS aptaujātie pašvaldību līderi.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks sacīja, ka mehāniska uzņemamo bēgļu sadalīšana nebūtu pareizs risinājums. Viņš norādīja, ka pašvaldībā nav bēgļu uzņemšanas centra, vienlaikus atzīstot, ka bēgļu uzņemšana ir komplicēts jautājums. “Jāšķiro ekonomiskie bēgļi un tie, kuriem tiešām draud briesmas dzimtenē,” viņš piebilda. Ābelnieks pauda, ka nebūtu sajūsmā par piespiedu bēgļu uzņemšanu pašvaldībā, jo lielākā problēma, viņaprāt, būtu šo cilvēku integrācija. Tāpat viņš atzina, ka viņa uzskati attiecībā uz bēgļu jautājumu “pamatlīnijās atbilst Nacionālās apvienības pozīcijai”.
Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis sacīja, ka, lai runātu par bēgļu uzņemšanu pašvaldībā, nepieciešamas divas lietas – tam, kas sadala un tam, kas pieņem. “Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Šis ir pārāk sasteigts jautājums, jo svarīgu lomu spēle finansējums,” viņš teica, piebilstot, ka “palīdzībai [bēgļiem] ir jābūt”.
Ventspils mērs Aivars Lembergs uzsvēra, ka bēgļus nevar sadalīt pa pašvaldībām. “”Muceniekos” ir vieta, kur viņus izmitināt. Es gan esmu personīgi pārliecināts, ka Latvijā uzņemamie bēgļi ātri aizbrauks projām uz ārzemēm,” viņš teica.
Lembergs arī norādīja, ka Ventspilī nav pietiekama dzīvojamā fonda, lai izmitinātu bēgļus. “Mums ir rinda uz dzīvokļiem. Tas [bēgļu uzņemšana] ir valsts lēmums, un lai arī paši tiek galā. Valstij jāzina, kā rīkoties,” viņš pauda.
Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane aģentūrai BNS sacīja, ka šobrīd nav plāna Latvijā uzņemamos bēgļus izmitināti konkrētās pašvaldībās. “Par bēgļu izmitināšanu konkrētās pašvaldībās nekas nav runāts. Ja cilvēks, dzīvojot patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”, atradīs darbu kādā no pašvaldībām, piemēram, Daugavpilī, vai citur, tad viņš tur arī varēs dzīvot,” viņa teica.
Ceturtdien tika aizvadīta pirmā starpinstitucionālā darba grupas sēde par bēgļu jautājumu. Pētersone-Godmane norādīja, ka šajā sēdē tika pārrunāti organizatoriski jautājumi, piemēram, par to, vai iesaistītajām institūcijām, tostarp ministrijām ir skaidra to kompetence saistībā ar bēgļu uzņemšanu un integrāciju. Tāpat tika pieņemts lēmums nākamo darba grupas sēdi veltīt jautājumiem, kas saistīti ar nevalstiskā sektora pieredzi darbā ar patvēruma meklētājiem, pieaicinot arī NVO pārstāvjus. Tāpat piedalīties kādā no darba grupas sēdēm tiks aicināti ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja pārstāvji, lai uzklausītu viņu redzējumu saistībā ar bēgļu uzņemšanu.
Premjerministre Laimdota Straujuma (“Vienotība”) iepriekš parakstīja rezolūciju, ar kuru Valsts kancelejai sadarbībā ar IeM tika uzdots izveidot darba grupu, kuras uzdevums ir izstrādāt tiesisko un praktisko sistēmu 250 bēgļu uzņemšanai no Itālijas un Grieķijas, par ko lemts ES iekšlietu un tieslietu ministru sanāksmē. Darba grupā iesaistīta Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Veselības un Vides un reģionālās attīstības ministrijas, paredzot iespēju pieaicināt ekspertus no citām ministrijām.
Aģentūra BNS vēstīja, ka otrdien iepretim Ministru kabineta ēkai notika protests pret bēgļu uzņemšanu, kuru atbalstīja koalīcijā ietilpstošā Nacionālā apvienība (NA). Protestā piedalījās ap 300 cilvēkiem.
Starp akcijas dalībniekiem NA pārstāvji – Saeimas deputāti Rihards Kols, Kārlis Krēsliņš, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars un Imants Parādnieks, kā arī apvienības biedrs Edvards Ratnieks, novēroja BNS.
Uz protestētāju plakātiem bija rakstīts – “Pārtrauciet genocīdu pret baltajām nācijām”, “Pārtrauciet genocīdu pret latviešiem”, “”Brīvprātīgi” iestājāmies PSRS, “brīvprātīgi” tikām iesaukti okupācijas armijās, pieprasām referendumu par bēgļu uzņemšanu!”, uz kāda no plakātiem lasāms, ka “mums jānodrošina savu cilvēku eksistence nākotnē priekš baltiem bērniem”.
Drošības policija aģentūru BNS informēja, ka izvērtējusi piketā pret bēgļiem izmantoto plakātu saturu, bet neviens kriminālprocess nav sākts.
Valdība iepriekš ārkārtas sēdē nolēma, ka Latvija brīvprātīgi uzņems 250 bēgļu. Ministrijām kopā ar pašvaldībām tagad būs jāstrādā pie integrācijas politikas nākamajiem gadiem.
