Pašvaldību labums jāredz iedzīvotājiem: Pūce skaidro reformu Gulbenē 0
Latvijas Pašvaldību savienības organizētā Novadu diena, kas norisinājās pagājušajā piektdienā Gulbenē, bija plaši apmeklēta, jo galvenais dienas sarunu temats bija gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Ko un kā plānots darīt, klātesošajiem vēstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, bet diskusijās iesaistījās liela daļa no sabraukušajiem pašvaldību vadītājiem.
“Vajag panākt to, ka uz tikšanos ar iedzīvotājiem mēs ejam kopā ar reformas autoriem un ministru. Citādi tagad norit cīņa – kurš pirmais aizskries pie iedzīvotājiem. Bet tā mēs atkal visu sašķelsim,” sarunā ar kolēģiem – novadu vadītājiem – piektdien Gulbenē uzsvēra Salacgrīvas mērs Dagnis Straubergs. Viņam piekrita arī ministrs Juris Pūce, kurš vairākkārtīgi uzsvēra – neesmu nācis cīnīties, bet gan pieņemt lēmumus, kas būtu labāki visiem. Un esot gatavs doties uz tikšanos, cik vien spēs.
Novadu vadītāju jautājumu krustugunīs ministrs nonāca uzreiz pēc ziņojuma par gaidāmo reformu.
Viens no pirmajiem jautājumiem – cik izmaksās reforma? Ministrs solīja, ka ne vairāk kā 7–8 miljonus eiro.
Bet gulbeniešus interesēja, kā pēc reformas attīstīsies un mainīsies atkritumu apsaimniekošana. Juris Pūce pastāstīja, ka šobrīd tiek gatavots atkritumu apsaimniekošanas plāns un rudenī par to sāksies diskusija. Viņš paredz, ka šajā jomā daudz kas mainīsies, jo kopumā mainās arī pati atkritumu struktūra.
Savukārt Andrejam Radzevičam bija jautājums par pašvaldību ievēlēšanu – vai pēc reformas veikšanas vēlēšanās varēs startēt arī vēlētāju apvienības?
Jo statistika rādot, ka tur, kur vēlēšanās piedalās vēlētāju apvienības, ir arī augstāka vēlētāju aktivitāte. Ministrs atzina, ka šis ir svarīgs un līdz ar to arī atvērts jautājums. Viņš nesaredz problēmu, ka vēlēšanās varētu startēt arī vēlētāju apvienības, tikai, lai tas notiktu, būs jāmaina vēlēšanu likums.
Savu viedokli par ATR pēcpusdienas diskusijā izteica vairāki pašvaldību vadītāji un eksperti.
Sarmīte Tabore, Baltinavas novada domes priekšsēdētāja: “Reforma ir jāvērtē no tāda viedokļa – kā iedzīvotājiem uzlabosies pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Iedzīvotāji gaida uzlabojumus, nevis situācijas pasliktināšanos. Pašvaldības ir ļoti dažādas – vienas orientētas uz rūpniecību, citas uz lauksaimniecību. Lauksaimniecības uzņēmējdarbībai ir sava specifika, par to šeit neviens nerunā. Baltinavā ir ļoti spēcīgas zemnieku saimniecības un apstrādāti 93,2% lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir visaugstākais rādītājs Latvijā. Tās nodrošina gan darba vietas un ļauj uzturēt savas ģimenes mazajiem ražotājiem. Baltinavas novadam diez vai būs labums no reformas. Drīzāk tāds būtu jūtams, ja noteiktu koeficientu subsīdijām un atbalstam, kas pierobežas teritorijām dotu nedaudz lielāku atbalstu salīdzinājumā ar pārējiem novadiem. Jo nevar salīdzināt Zemgales un mūsu novada augšņu ražīgumu, kā arī attālumu līdz produkcijas nodošanai, kas rada papildu izmaksas. Pagaidām ziņojumā no ministrijas ir vairāk lozungu un saukļu un ļoti maz konkrētības.”
Raivis Ragainis, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Mēs šobrīd nevaram atbildēt, ko iegūs iedzīvotājs. Īpaši tie, kas dzīvo aiz pilsētas robežas – Atašienē, Sēlpilī. Lauku novados ir liberālāka un sociālāka pieeja iedzīvotāju vajadzībām – gan siltuma piegādei, gan namu apsaimniekošanai. Pilsētā normas ir citādas. Diez vai tā paliks pēc reformas. Ministrs pateica vienu būtisku lietu – saliekot budžetus kopā, naudas būs vairāk. Bet nepateica, kuram…”
Dagnis Straubergs, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs: “Tagad vairs nav aktuāla centralizācija, bet gan tirgus ekonomika, un novadi ir katrs ar savu īpašu vērtību. Jāsāk ir nevis ar kritērijiem, bet ar analīzi, kāda būs katra novada specializācija. Piemēram, Īrijā katram novadam ir sava specializācija. Mani kā piekrastes pašvaldību apvienības vadītāju izbrīna tas, ka jaunajā novadu kartē piekrastē, kas atzīta par īpaši svarīgu teritoriju, tikai trīs attīstības centri atrodas pie ūdens – Rīga, Liepāja un Ventspils. No Rīgas līdz Igaunijas robežai neviens attīstības centrs šajā teritorijā nav paredzēts. Bet citos plānos mēs uzsvaru liekam uz “Rail Baltica” projektu, divām ostām, “Ziemeļu stīgu”. Kāpēc šajā gadījumā netiek izvērtēts šis potenciāls, ostu un robežu tuvums? Es iesaku nevis atgriezties pie padomju laika rajonu sistēmas, bet no sākuma izvērtēt novadu vērtības un no tā arī būvēt jaunus novadus.”
Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja: “Iepriekšējā reformā Kuldīgas novadā apvienojās Kuldīgas pilsēta un 13 pagasti. Process nebija vienkāršs, īpaši tāpēc, ka tas sakrita ar krīzes laiku un pamatīgu budžeta sarukšanu. Ko mēs redzam un secinām par šo laiku? Neapšaubāmi – ieguvums ir resursu koncentrācija un ietaupījums administratīvajās izmaksās. Daudz vieglāk ir aizņemties naudu un piesaistīt kvalitatīvākus speciālistus. Izaicinājums – nav zudusi perifērā sajūta, kas ir cilvēkiem, kuri dzīvo tālāk no centra. Būtu labi, ja mēs spētu atrast veidu, kā nostiprināt pārstāvniecību vai lemšanas tiesības mazajiem pagastiem, kas atrodas lielajos novados. Piemēram, kad mēs nesen mainījām trim pagastiem pārvaldes vadītājus, tad iedzīvotājiem tas bija ļoti svarīgi un viņi aktīvi piedalījās. Viņiem tas bija pat svarīgāk nekā konkrētu investīciju piesaiste pagastam. Snēpeles pagastā pat paši iedzīvotāji nobalsoja par pagasta pārvaldes vadītāju. Šis piemērs parāda, ka cilvēkiem ir svarīgi, lai vara būtu tuvu, un viņi vēlas, lai viņi šim cilvēkam var uzticēties.”
Viktorija Baire, Ķekavas novada domes priekšsēdētāja: “Mūsu novads 2009. gadā veidojās no trim teritorijām, un mēs esam ieguvēji. Tas nebija viegli, centra iedzīvotāji jutās atstāti novārtā, jo vairāk uzmanības tika veltīts pārējiem, ārpus centra dzīvojošajiem. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās nomainījās 2/3 no deputātu sastāva. Iedzīvotāji ar šo pateica, ka viņi var kaut ko ietekmēt un vēlas kaut ko citu. Tā ir tā vēlme pašiem valdīt. Viņi novērtē savu spēju kaut ko ietekmēt. Reforma ir vajadzīga, diemžēl šobrīd ir grūti plānot nākotni, jo visas gaidāmās reformas mums neļauj skaidri redzēt virzienu un saskatīt kopainu.”
Gints Kaminskis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis: “Mēs uztraucamies par pārstāvniecību. Skatoties matemātiski, divi novadi – Vaiņodes un Rucavas – pēc reformas var palikt bez pārstāvniecības lielajā Liepājas novadā. Desmit gadus pēc reformas mēs zinām, ka daudzās vietās pievienotie pagasti joprojām nejūtas piederīgi. Eksperti teic, ka ekonomiskās izaugsmes no robežu mainīšanas vien nebūs. Mums ir vajadzīgi mērķi un sapratne, kā mēs šos mērķus sasniegsim. Reģionu attīstības jautājums nav atraujams no diskusijas par ATR. Jo tas ietver veselību, izglītību, transportu. Mums jādomā, kā šos reģionus virzīt uz priekšu. Un iedzīvotājiem katrā pašvaldībā ir jāpasaka sava nostāja, bet pirms tam viņiem ir jāizstāsta, kādi būs ieguvumi no reformas.”
Juris Pūce, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs: “ATR pati par sevi nav vienīgais instruments, kas var nodrošināt reģiona ekonomisko attīstību. Lai pārmaiņas notiktu, vajadzīgi lokāli, konkrētā teritorijā bāzēti pārmaiņu līderi! Tā arī ir administratīvi teritoriālās reformas atslēga. Un tas ir mūsu kopīgs darbs, mums jāatrod šādi līderi, kas spēj kaut ko mainīt, piesaistīt papildu finansējumu. Ar pieeju – mēs visu izdarītu labāk, tikai iedodiet mums vairāk naudas – labāk nekļūs. Publiskā sektora naudas nav tik daudz, mums ir vajadzīgi privātā sektora ieguldījumi.”
Viktors Valainis, Saeimas deputāts, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors: “Mums jāskatās reģionālais griezums. Latgale attiecībā pret Rīgu iepaliek trīs reizes, pārējie reģioni – divas. Un ATR ir tikai viena sadaļa no reformām, kas nepieciešamas. Es priecātos, ja te līdzās sēdētu izglītības, satiksmes un finanšu ministri. Būtu svarīgi saprast Finanšu ministrijas viedokli par finanšu izlīdzināšanu – kāds ir nākotnes modelis. Lielās pilsētas aicinās uz diskusiju ministru, gaidot jau konkrētus ekonomiskos aprēķinus. Mēs būsim monocentriska vai policentriska valsts? Es pievienojos uzskatam, ka nepieciešamas otrā līmeņa pašvaldības. Bet, lai saprastu, kurā virzienā doties, mums jāredz abi modeļi.
Pat izveidojot tikai piecas pašvaldības pa visu Latviju, mēs netiksim galā ar izaicinājumiem. Lielumam nav nekādas nozīmes!”
Andris Miglavs, pētnieks: “Labā ziņa, ka politiķi saprot, ka pārmaiņām jābūt. Arī mēs esam par pārmaiņām. Bet sliktā ziņa – piedāvājumā nav nekā cita kā tikai jauna novadu karte. Joprojām buksē izglītības reforma. Izaicinājums, kas mums ir priekšā, ir dramatisks. Mēs mierinām, ka iedzīvotāju skaita sadilšana ir mazinājusies. Bet arī lielajos novados – Kuldīgā un Gulbenē – ir tāda pati situācija kā pārējā Latvijā. Izņēmums ir tikai Rīga. Un pēc desmit gadiem mēs atkal runāsim, ka kritērijiem neatbilst šīs 35 pašvaldības, jo cilvēku būs vēl mazāk. Pēc mūsu aprēķiniem, īstenojot šo ATR, pašvaldību administratīvos izdevumus izdotos samazināt tikai par 1–2%. Es cerēju, ka politiķi saņems drosmi un veidos otrā līmeņa pašvaldības. Un, ja pašvaldības ir 35 valsts pārvaldes institūcijas, tad to arī atklāti vajag pateikt.
Aleksandrs Lielmežs, Mālpils novada domes deputāts: “Pūces kungs saka – vajag samazināt pašvaldību skaitu, to šausmīgi daudz un maziņas. Pirms divdesmit gadiem, apspriežot Vispasaules pašvaldību hartu, līdz lēmumam nenonāca, jo pasaule ir tik dažāda! Ķīnas pārstāvis tribīnē saka – mums arī ir mazas pašvaldības ar 1,5–2 miljoniem iedzīvotāju. To gan neesot daudz, pārsvarā ir pašvaldības ar 10–12 miljoniem. Francijas pārstāvis tribīnē kāpa ar vārdiem: – rokas nost no mūsu komūnām! Francijā ir 36 800 pašvaldību ar vidējo iedzīvotāju skaitu 1800. Tas abām valstīm netraucē būt vadošo valstu astoņniekā.
Es paskatījos, cik lielas vidēji Eiropā ir pašvaldības. Esam piektie pēc pārvaldāmās teritorijas un devītie pēc iedzīvotāju skaita. Mūsu reformas plānotāji saka, ka līdz centram jāaizbrauc 40 minūtēs. Eiropā vidējā vietējā pašvaldība ir tikai 44 kvadrātkilometrus liela, un to 40 minūtēs var izstaigāt kājām. Lūk, to es tiešām saucu par vietējo pašvaldību, kad lēmumu pieņemšana notiek pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem.
Vēl interesantāka aina paveras, skatot teritorijas attīstības indeksu – tur pirmajā vietā ir Baltinavas novads! Un Alsungas novads šajā kategorijā 2018. gadā ir augstāk par Kuldīgas novadu!
Nobeigumā – par administrācijas izdevumiem. Pirms reformas 2001. gadā tie bija 9,9%, 2006. gadā – 8,9%, pēc reformas – 13,4%. 2017. gadā – 12,9%. Tādi, lūk, tie skaitļi!”
