Foto no veselības un sociālo pakalpojumu centra “Dagda” arhīva

Tikai 250 kilometri šķir Rīgu no Viļakas un Dagdas novadiem. Šeit pie Eiropas Savienības (ES) austrumu robežas Latvijas attālo reģionu problēmas iezīmējas īpaši spilgti – pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits sarucis par piektdaļu, pēc mazo slimnīcu reorganizācijas daudzi mediķi novadu pametuši, daļa kļuvusi par ģimenes ārstiem vai ātrās palīdzības darbiniekiem.

Lasītākie

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Kokteilis

Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5

Veselam

Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi

Lasīt citas ziņas

Tomēr atšķirībā no Viļakas novada, kur darbojas tikai viens veselības aprūpes centrs un iedzīvotāji spiesti braukāt pie Balvu dakteriem, Dagdas novadā ambulatoro pakalpojumu klāsts aug augumā. Pašvaldība uzskata, ka iedzīvotājiem tie jāsaņem pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

“LA” devās salīdzināt – kāda ir veselības aprūpe divos Latgales novados – Viļakā un Dagdā.

Sākusies kampaņa “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!”

Veselam

Pētnieki atklājuši, kādu risku veselībai nodara ēšana pēc pieciem vakarā

Avots: Kijiva pēc krievu trieciena ar jauno raķeti strādā pie sistēmu THAAD iegūšanas

“Kad slimnīcu pārveidoja par sociālās aprūpes centru, ārste interniste pārcēlās uz Rīgu, bet pediatri pārkvalificējās par ģimenes ārstiem,” stāsta Viļakas veselības aprūpes centra vadītāja Valda Buzijana. Centrā pastāvīgi pacientus pieņem trīs ģimenes ārsti, vecmāte, divi zobārsti un acu ārste – un arī vienīgi tā iemesla dēļ, ka pati ir vietējā – no Viļakas, fizioterapeits atbrauc reizi nedēļa, bet ginekologs – divas reizes mēnesī. Par ES naudu pirktais bioķīmiskais analizators gan ļauj ātri un precīzi veikt asins un urīna analīzes, tādēļ rezultātus pacienti var saņemt pat pusstundas laikā, taču rentgena un citi diagnostiskie izmeklējumi šeit nav pieejami – jābrauc vien uz 32 km attālajiem Balviem.

Maz pacientu, 
zemi tarifi

“Jebkurai dārgai aparatūrai vajadzīgs noslogojums, ar to jāstrādā katru dienu. Arī speciālistu alga atkarīga no pacientu skaita. Ja arī kāds vēlētos šeit strādāt, viņam būtu grūti nopelnīt sev iztiku. Visticamāk, viņam būtu jābraukā no kādas citas vietas vai jāsavieno specialitāte. Pakalpojumu izcenojums ir ļoti zems un neatbilst darbam, ko veic mediķis, tādēļ tie atmaksājas vietās, kur ir liels iedzīvotāju blīvums un daudz pacientu. Ja valsts paaugstinātu maksu par manipulācijām, piemēram, no 1,50 līdz 2,50 latiem, tas ļautu speciālistam, kas strādā maz apdzīvotos novados, nopelnīt vairāk,” domā centra vadītāja. Izveidojies apburtais loks – ar tik nelielu pacientu skaitu dārgās diagnostiskās iekārtas neatmaksājas, bet speciālists šeit nenopelnīs sev iztiku, no otras puses, nelielā medicīnisko pakalpojumu izvēle ir vēl viens arguments, lai iedzīvotāji, it īpaši gados jaunie, pamestu novadu.

Līdzīgu viedokli pauž arī sieviešu konsultācijas telpās sastaptā vecmāte Jekaterina Logina. “Ar manu algu vien, bez pensijas šeit nav ko darīt,” saka pieredzējusī speciāliste, kas ilgus gadus nostrādājusi Viļakas slimnīcas dzemdību nodaļā un jau sasniegusi pensijas gadus. Patiesi, vai gados jauns speciālists, kuram ir ģimene un bērni, strādātu par 70 latiem mēnesī?

Uz sieviešu konsultāciju nāk arī tās novada iedzīvotājas, kas saņēmušas Nacionālā veselības dienesta (NVD) uzaicinājuma vēstuli veikt valsts apmaksāto skrīningu. Noņemtās uztriepes reizi nedēļā tiek sūtītas uz laboratoriju Gulbenē. Lai veiktu valsts apmaksāto krūts vēža skrīningu, sievietēm jābrauc uz Alūksni vai Rēzekni, jo daudz tuvākajai Balvu slimnīcai nav līguma ar NVD – mamogrāfs esot “morāli novecojis”. Nu jau divus gadus Viļakā netiek veikta arī grūtnieču aprūpe un topošās māmiņas J. Logina spiesta sūtīt uz Balviem vai Gulbeni. “Kādreiz pie mums uzskaitē bija 70 grūtnieces, bet ar katru gadu viņu ir arvien mazāk un mazāk. Jaunie cilvēki brauc prom no Viļakas, jo darba nav. Vienīgās darbavietas – skola, poliklīnika, dome, robežsardze – un viss,” uzskaita vecmāte.

Tomēr Valda Buzijana ir arī optimiste un sola atjaunot grūtnieču aprūpi novadā, jo ginekologs un dzemdību speciālists no Balviem plāno atvērt veselības centrā savu privātpraksi.

Prot iekārdināt speciālistus

Arī Dagdas slimnīca tika likvidēta, daudzi ārsti aizgāja strādāt uz Krāslavas un citām lielākām slimnīcām, taču šobrīd vērojama pretēja kustība – speciālisti no tuvākas un tālākas apkārtnes brauc uz Dagdu, lai sniegtu novada iedzīvotājiem ambulatoros pakalpojumus.

“Mums uz vietas ir acu ārste, neirologs, radiologs. Pārējie speciālisti brauc no citām pilsētām: viena ginekoloģe – no Krāslavas, otra – no Aglonas, ķirurgs no Krāslavas, psihiatre – no Rēzeknes, otorinolaringologs un arodslimību ārste – no Preiļiem, narkologs – no Daugavpils,” stāsta veselības un sociālo pakalpojumu centra “Dagda” vadītājs Andris Badūns. Viņš definē principu, ko ikdienā cenšas stingri ievērot, – medicīnas pakalpojumi nedrīkst attālināties no iedzīvotājiem. Lai, piemēram, medicīnisko apskati mednieki, šoferi un kurinātāji var veikt tepat uz vietas. Uz jautājumu, kā izdevies pierunāt speciālistus strādāt novada centrā, A. Badūns atbild:

“Ar runām vien ir par maz, visu izšķir samaksa. Vienojamies ar ārstiem, lai viņiem tas būtu izdevīgi. Arī iedzīvotāji ir apmierināti, jo viņiem nevajag braukt ar norīkojumu pie speciālista simtiem kilometru tālu. Piemēram, no Šķaunes pagasta līdz Krāslavai ir 70 kilometri, turklāt jābrauc ar pārsēšanos.”

Centrā var veikt arī virkni vienkāršāko diagnostisko izmeklējumu, piemēram, rentgenizmeklējumu (arī zobiem), ultrasonogrāfiju, ar NVD noslēgts līgums par sirds asinsvadu izmeklējumu – elektrokardiogrāfiju.

“Mums izdevās iegādāties labu aparatūru, kuras izvēli saskaņojām ar pašiem speciālistiem. Piemēram, ginekoloģe, kas Krāslavā strādā ar modernu ultrasonogrāfu, vēlējās tādu pašu arī Dagdā. Uzklausot viņas vēlmes, to arī iegādājāmies. Šim nolūkam tika izmantota Eiropas Reģionālās attīstības fonda nauda, bet līdzfinansējumu nodrošināja Dagdas novada dome. Pašvaldība pērn atvēlēja arī 300 latus nelielam doplerogrāfam. Ja pieslēdz skaļruni, sieviete var dzirdēt mazuļa sirdspukstus. No Zviedrijas atvedu arī humāno palīdzību – ļoti labu ginekoloģiskās apskates krēslu,” atklāj centra vadītājs.

Veselības un sociālo pakalpojumu centra “Dagda” sastāvā ietilpst pansionāts “Ābeļdārzs” un sociālās aprūpes nodaļa ar 95 vietām, dienas stacionārs ar 12 vietām, kas piedāvā arī neiroloģisko ārstēšanu, un poliklīnika. Pavisam šeit strādā 83 darbinieki.

Pēc pašvaldības pasūtījuma centrā tika veikta simtlatnieku medicīniskā apskate, ko finansēja Eiropas Savienība. Turklāt vienošanās ar novada domi paredzēja, ka obligātā apskate tika veikta daudz plašāk, nekā tas nepieciešams nekvalificētam darbaspēkam: sievietēm veica ginekoloģisko apskati, visiem – plaušu rentgenu, asinsanalīzes.

“Ja nav pašvaldības atbalsta, mazām ambulatorajām iestādēm novados nav lielu iespēju izdzīvot. Uzskatu, ka vajadzētu mainīt ambulatorās aprūpes finansēšanas noteikumus, kaut vai lietojot paaugstinātu koeficientu, lai atbalstītu speciālistu darbu laukos, pietuvinātu viņus iedzīvotājiem, it īpaši veciem cilvēkiem,” rezumē A. Badūns.

Ambulatorā aprūpe Viļakas un Dagdas novados*

* Avoti: Viļakas novada attīstības programma 2011. – 2017. gadam un Dagdas novada attīstības programma 2013. – 2019. gadam.

Viedokļi

Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs: “Šobrīd valdības politika ir tāda, lai iedzīvotāji dzīvotu lielajās pilsētās, lauki to maz interesē. Uzskatu, ka jāmaina reģionālā politika. Valdības līmenī skaidri jāpasaka: “Mēs esam par vienmērīgu attīstību valstī!” Tas iespējams, tikai sadarbojoties Ekonomikas, Satiksmes, Veselības un citām ministrijām. No pašvaldības puses iespēju robežās cenšamies atbalstīt maznodrošinātos iedzīvotājus, reizi gadā apmaksājot viņiem ārstēšanās un transporta izdevumus. Problēma ir garantētais iztikas minimums, kas pašvaldībām obligāti jānodrošina saviem iedzīvotājiem. Ja to apmaksātu valsts, pašvaldības varētu vairāk atvēlēt veselības aprūpei, piemēram, samaksāt speciālistam, lai viņš atbrauc uz Viļaku.”

Dagdas novada domes priekšsēdētāja vietniece Janīna Tukiša: “Kad sākās reformas, mēs laikus pārprofilējām slimnīcu, pārveidojot to par Veselības un sociālo pakalpojumu centru. Tā kā pansionāts mums jau bija, iekārtojām ilglaicīgās sociālās aprūpes gultas. Pateicoties samērā zemajām cenām, izdevās piesaistīt klientus arī no citiem novadiem. Bija brīži, kad sociālā daļa balstīja veselības aprūpi, bet šobrīd ir attīstījusies arī ambulatoro pakalpojumu daļa. Pašlaik laimējām projektu un iegādājāmies aprīkojumu ģimenes ārstu praksēm. Lielu daļu veselības aprūpes centrs nopelna pats, bet, protams, mēs viņus finansiāli atbalstām. Piesaistīt labus speciālistus mums palīdz ERAF projekts par infrastruktūras sakārtošanu, jo varējām iegādāties labu aparatūru, bet speciālistu piesaiste ir mūsu veselības centra vadītāja nopelns. Jo vairāk speciālistu, jo lielākas kvotas NVD piešķir ambulatorajiem pakalpojumiem. Pašvaldība dara visu, lai šie pakalpojumi būtu pieejami pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai.”

Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas pārstāvis Oskars Šneiders: “Primārajā aprūpē šobrīd jau tiek piemērots maksājuma koeficients atbilstoši iedzīvotāju blīvumam ģimenes ārsta aprūpējamā teritorijā, taču ambulatorajā aprūpē ministrija neplāno pārskatīt esošo tarifu kārtību. Ar esošo nozares finansējumu ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi jānodrošina pēc iespējas lielākam pacientu skaitam, raugoties, lai šis finansējums tiktu izmantots efektīvi. Nav ekonomiski pamatoti paplašināt pakalpojumu klāstu reģionos, kur pacientu pieprasījums pēc tā ir zems (tas ir, maz iedzīvotāju vai lielas teritorijas ar zemu iedzīvotāju blīvumu). Tas nozīmē, ka valstij, piemēram, ar dotācijām sabiedriskajam transportam ir izdevīgāk nodrošināt pacientu nokļūšanu līdz ārstniecības iestādei, kas tos sniedz, nevis paplašināt medicīnisko pakalpojumu klāstu tuvāk viņu dzīvesvietai.”