Pašvaldību iebildumi koalīciju nepiebremzē 4
Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) aicinājumu nesteigties ar jaunā pašvaldību izlīdzināšanas modeļa pieņemšanu, Saeima pagājušajā ceturtdienā nolēma virzīt šo projektu steidzamības kārtā.
Kā paskaidroja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), steidzamība esot nepieciešama, jo valdībai jau jūlijā jāzina izlīdzināšanas izmaksas, lai varētu tās ierēķināt nākamā gada budžetā. Plānots, ka jaunā izlīdzināšanas kārtība sāks darboties ar jauno gadu. LPS dome gan pirms pāris nedēļām pieņēma rezolūciju, kurā tostarp aicina nesteigties ar šo projektu un mierīgi izdebatēt to visos trijos lasījumos. Tomēr Saeima neieklausījās. “Racionālākais veids, kā mēs varētu virzīties uz priekšu, būtu noteikt pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai mēs varam uzklausīt LPS un atsevišķu pašvaldību viedokli,” sprieda Šadurskis.
Pret steidzamību un pret projektu kopumā iebilda opozīcijas partijas “No sirds Latvijai” pārstāve Silvija Šimfa: “Lai šis likums varētu tiešām pozitīvi darboties pašvaldību demokrātijas attīstībā, pašvaldību nostiprināšanā, ir jānovērš vairāki būtiski trūkumi, ko varētu izdarīt normālā likumprojekta izskatīšanas gaitā, kad ir laiks diskusijām komisijās.”
Opozīcijas bažas par to, ka steidzamība var traucēt pilnvērtīgām debatēm, netieši apstiprināja arī ķibele sēdes laikā. Izrādījās, ka deputātiem vērtēšanai izdalīti likumprojekti, kuros trūkst paša galvenā – izlīdzināšanas maksājumu aprēķināšanas formulas. Tomēr gandrīz visi koalīcijas pārstāvji disciplinēti nobalsoja par steidzamības noteikšanu un likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Pret bija tikai opozīcijas deputāti, kā arī Valters Dambe (ZZS). Vēl vairāki ZZS pārstāvji balsojumos nepiedalījās.
FM nepieciešamību pēc jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisma pamato ar to, ka pašreizējā sistēma esot pārāk sarežģīta, tā nenodrošinot sabalansētu un līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām, īpaši neizdevīgās pozīcijās nostādot republikas pilsētas. Likumprojekta autori arī norāda, ka lielākajai daļai pašvaldību ieņēmumi no izlīdzināšanas fonda nav atkarīgi no pašu ieņēmumiem, tādēļ pašvaldības neesot motivētas veicināt saimniecisko darbību. FM ieskatā jaunais modelis veicināšot pašvaldības stimulēt saimniecisko darbību. Paredzēts arī atteikties no pašvaldību sadalījuma grupās – republikas pilsētas un novadi. Lai arī tiek solīts, ka jaunā kārtība nevienas pašvaldības ieņēmumus nesamazinās, daudzas pašvaldības, it sevišķi turīgie Pierīgas novadi, uz jauno piedāvājumu skatās ar bažām.
