Pašvaldību avīžu ierobežošanai nav politiskās gribas 7
Šodien Saeima lemj par grozījumiem Preses likumā, kas cita starpā paredz ieviest stingrāku regulējumu pašvaldību informatīvajiem izdevumiem.
“Valsts un pašvaldību institūcijas nedibina, neizdod un neuztur periodiskos izdevumus un interneta vietnes kā masu informācijas līdzekļus. Valsts un pašvaldību institūciju pienākumu informēt sabiedrību un informēšanas kārtību nosaka citi normatīvie akti.” Tāds ir “Vienotības” deputātu Lolitas Čigānes un Viļņa Ķirša, kā arī Nacionālās apvienības (NA) pārstāvju Ritvara Jansona un Eināra Cilinska kopīgs priekšlikums. Pirms nedēļas komisijas sēdē tas pārsteidzošā kārtā tika atbalstīts, bet šodien plenārsēdē, skatot likumprojektu otrajā lasījumā, to, visticamāk, noraidīs. Pret šādiem grozījumiem visasāk Saeimā iebilst tieši tās parlamenta frakcijas, kuras spēcīgi pārstāvētas reģionos, – “Saskaņa” un ZZS.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece intervijā LTV iepriekš izteicās, ka tas ir jautājums par politisko gribu – vai deputāti vēlas atrisināt šo gadiem ilgi apspriesto jautājumu vai ne. Neraugoties uz to, ka daļa deputātu atbalsta izmaiņas, tomēr vairākums drīzāk neatbalsta. “Pirms pašvaldību vēlēšanām es neredzu politisko gribu šo jautājumu atrisināt,” teica I. Mūrniece.
Jaunākās ziņas no Saeimas liecina, ka priekšlikums, kas paredz likumā noteikt, ka valsts un pašvaldību institūcijas nedibina un neizdod kā masu informācijas līdzekļus periodiskos izdevumus un interneta vietnes, ir noraidīts, vēsta LETA. Šo priekšlikumu atbalstīja NA, daļa “Vienotības” un atsevišķi LRA deputāti. Pret balsoja Zaļo un zemnieku savienības, “Saskaņas”, “No sirds Latvijai” un atsevišķi LRA deputāti. Balsojumā atturējās vairāki “Vienotības” deputāti.
Brigmanis: tas ir kaitīgi sabiedrībai
“Šie priekšlikumi ir kaitīgi sabiedrībai un Latvijas informatīvajai telpai kopumā. Tiekoties ar lauku iedzīvotājiem, esmu jautājis, kādus izdevumus viņi lasa. Parasti tā ir “Latvijas Avīze” un pašvaldību informatīvie izdevumi. Reģionālā prese viņiem ir pārāk dārga, raugoties no tajā pieejamā informācijas apjoma viedokļa. Tikmēr pašvaldību izdevumi ir regulāri un bez maksas. Taču nenoliedzami, ka komercreklāma šādos izdevumos nedrīkstētu būt, tas kropļo reklāmas tirgu,” skaidro ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Līdzīgās domās ir arī “Saskaņas” pārstāvis Boriss Cilevičs: “Šis priekšlikums neko neatrisinās. Mediju reģistrācijas kārtība ir diezgan neskaidra. Tas nozīmē, ka nākamajā dienā to pašu izdevumu pašvaldība turpinās izdot, tikai nesaucot par mediju.” Gan Brigmanis, gan Cilevičs atzīst, ka pašvaldību valdošajiem politiķiem varētu būt kārdinājums šos izdevumus izmantot savu spalvu spodrināšanai. Taču, viņuprāt, šī problēma būtu jākontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Nav skaidras definīcijas
Arī citi deputāti spriež, ka šādi grozījumi problēmu ar pašvaldību izdevumiem neatrisinās, jo likumprojektā nav skaidri definēts, kas īsti ir “pašvaldības izdotie informācijas izdevumi” un ar ko tie atšķiras no “preses izdevumiem” vai citiem plašsaziņas līdzekļiem. Saeimas deputāti jau pirms vairākiem gadiem panākuši kompromisu, ka pašvaldības drīkstētu izdot informatīvos izdevumus, bet tajos nedrīkst būt komercreklāmas un politiskā propaganda. Taču šāda regulējama iestrāde likumā uz priekšu nav virzījusies.
“Lieta tāda, ka mums trūkst skaidras definīcijas par to, kā pašvaldības informē sabiedrību. Kamēr tādas nav, nevaram noteikt arī kādus rāmjus šo izdevumu tapšanai,” paskaidroja komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA). Turklāt šāda regulējuma veidošana īsti neietilpstot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atbildības lokā. Tādēļ vakar komisijas deputāti vienojās, ka neatkarīgi no šodienas balsojuma kopā ar Sergeja Dolgopolova vadīto Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisiju un Tautsaimniecības komisiju jāveido kopīga darba grupa, kur kopā ar deputātiem risinājumu meklētu arī pašvaldību, žurnālistu un izdevēju organizāciju pārstāvji.
Lai definīcijas formulēšanai pietiktu laika, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vakar vienojās noteikt netipiski garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu – līdz šī gada 1. jūnijam. Pagaidām pāragri spriest, vai un pie kāda rezultāta diskusijās nonāks topošā darba grupa, bet skaidrs ir viens – līdz 3. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām vietvaru izdevumi varēs turpināt darboties tikpat neierobežoti kā līdz šim. Plānots, ka ierobežojumi pašvaldību izdevumiem varētu stāties spēkā, agrākais, 2018. gada sākumā.
Atgādināšu, ka Preses likums grozījumiem tika atvērts pavisam citu iemeslu dēļ – lai precizētu plašsaziņas līdzekļu reģistrācijas kārtību saistībā ar jaunumiem Uzņēmumu reģistra regulējumā. Tomēr izskatīšanas gaitā tajā tika iestrādāti arī grozījumi par pašvaldību izdevumiem. Tā autori uzsver, priekšlikumu mērķis nav vēršanās pret valsts vai pašvaldību pienākumu īstenot sabiedrības informēšanas aktivitātes, bet gan sakārtot mediju vidi atbilstoši preses brīvības tiesiskajai izpratnei, nodalot sabiedrisko attiecību un informēšanas aktivitātes no mediju darbības.
Izliekas par neatkarīgām avīzēm
Bažas par pašvaldību izdevumiem ilgstoši paudušas gan žurnālistu, gan izdevēju (it īpaši reģionālās preses pārstāvju) organizācijas. “Pēdējos gados strauji izplatījusies pašvaldību prakse dibināt savus informatīvos izdevumus, kuri izliekas par neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, bet kurus apmaksā pašvaldības, tajos strādā pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālisti un nereti to redkolēģijās ir pašvaldības amatpersonas, grauj gan neatkarīgu mediju ekonomisko pamatu, gan kropļo sabiedrības izpratni par neatkarīgu mediju lomu vietvaras uzraudzībā,” teikts Latvijas Žurnālistu asociācijas paziņojumā.
Pašvaldību pārstāvji gan iebilst, ka viņiem esot ne vien tiesības, bet pat pienākums informēt iedzīvotājus. Šeit gan jāprecizē, ka likums “Par pašvaldībām” precīzi nosaka, kāda informācija jāizplata (par domes sēdēm, lēmumiem, saistošajiem noteikumiem, sabiedriskajām apspriešanām). Taču pašvaldību izdevumi to mēdz izpušķot ar domes priekšsēdētāja vai deputātu viedokļiem, ziņām par novada sabiedriskajām norisēm, ievērojamiem cilvēkiem un vēsturi, kas jau ir plašsaziņas līdzekļu, nevis pašvaldības lauciņš.
