Neglīti: vai pašvaldībām tiešām dod naudu pēc partiju krāsām? 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No valsts budžeta līdzekļiem ir piešķirts 37,1 miljons eiro mērķdotācijām augstas gatavības pašvaldību investīciju projektiem. Izvēli izdarīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadībā izveidotā starpministriju komisija.
Vairāki pašvaldību vadītāji uzskata, ka ir notikusi politiskā naudas sadale pēc valdības partiju ieskatiem. Latvijas Pašvaldību savienība bija lūgusi tās pārstāvi iekļaut vērtēšanas komisijā, bet tas ir noraidīts.
Jau 2. jūnijā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtīja vēstuli VARAM ar lūgumu sniegt publisku informāciju, kā ir notikusi projektu vērtēšana, jo vairākiem pašvaldību vadītājiem tas nav skaidrs, “Latvijas Avīzei” apstiprināja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Valsts budžeta mērķdotācijas no investīciju grantu programmas saņems 54 projekti. Saņēmēju vidū nav tikai Ādažu, Mārupes, Saulkrastu, Olaines un Ventspils novads, kā arī Jūrmalas un Liepājas pilsēta. Nevienu no šīm pašvaldībām nevada valdošās koalīcijas pārstāvji.
Lielākā daļa vietvaru ir saņēmušas finansējumu no investīciju programmas. Taču vieniem ir tikusi vienai pašvaldībai maksimālā pieejamā summa – divi miljoni eiro, bet citam novadam tie ir 100 000 eiro, kas ir mazākā vienam projektam piešķiramā summa.
Pārskatā par mērķdotāciju sadali redzams, ka vairāk apdalītas ir pašvaldības, kuras vada Latvijas Reģionu apvienība (LRA). Savukārt Nacionālās apvienības (NA) vadītie novadi katrs saņēmuši atbalstu vairāku projektu īstenošanai – Ogres novadā par investīciju programmas līdzekļiem varēs īstenot vai turpināt piecus projektus, Siguldas, Bauskas un Talsu novadā – katrā trīs projektus, Smiltenes novadā – divus projektus.
Pirms gada finansējumu pašvaldību augstas gatavības projektiem sadalīja īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, bet šogad tas sakrīt ar Saeimas priekšvēlēšanu laiku. Pērn šim mērķim bija paredzēti 27 miljoni eiro, ko valdība atvēlēja 21 projektam, lai veicinātu ekonomisko atlabšanu pēc kovida krīzes un pašvaldību pakalpojumu pieejamību.
Arī šogad viens no mērķiem ir saistīts ar pakalpojumu infrastruktūras attīstību. Šī ir jauna grantu programma, bet nepilns miljons eiro no tās atvēlēts arī sešiem projektiem, kas valsts atbalstu saņēma pagājušajā gadā. Piemēram, tie ir pirms gada atbalstītie Ogres novada projekti – Taurupes muižas klēts rekonstrukcija, Jauniešu mājas pārbūve Ogrē un pievedceļa izbūve pie klinšu kāpšanas sienas. Visiem 54 investīciju projektiem nepieciešamā summa ir 52,3 miljoni eiro, bet no valsts budžeta šogad paredzēts 37,1 miljons eiro.
Daļa vietvarām jāfinansē pašām. Projektus vērtēja starpministriju komisija, kurā bija pārstāvji no VARAM, Finanšu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Satiksmes, kā arī Zemkopības ministrijas. VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša, kura šogad nebija vērtēšanas komisijā (VARAM tajā bija pārstāvēta augstākās ierēdniecības līmenī), “Latvijas Avīzi” informēja, ka kopā bija saņemti 83 projektu pieteikumi par kopējo summu 64,8 miljoni eiro.
“Jaunā Vienotība” apmierināta
Pirms gada, kad pirmo reizi pašvaldībām piešķīra naudu investīciju projektiem, sarūgtināti bija arī vairāki “Jaunās Vienotības” vadītie novadi, bet šogad naudas sadalē pret tiem komisija bijusi labvēlīgāka. Kuldīgas novada priekšsēde Inga Bērziņa (“JV”) “Latvijas Avīzei” atzina: “Mēs ļoti rūpīgi gatavojāmies un arī sagaidījām rezultātu.
Esam gandarīti, ka varēsim uzbūvēt kultūras centru, jo vecais bija novecojis.” Tas ļaušot sakārtot vienu Vecpilsētas kvartālu. Kuldīgas kultūras centra pārbūvei par multifunkcionālu pakalpojumu centru no valsts paredzēti divi miljoni eiro.
Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs (“JV”) vēl pavasarī, kad domei bija konflikts ar VARAM par azartspēļu ierobežošanu, atcerējās, kā pērn bija noraidīti divi ne tikai Cēsu, bet reģiona attīstībai svarīgi projekti. Šogad vienam no tiem – Cēsu klīnikas attīstības projektam – ir paredzēti 1,4 miljoni eiro. Tas dos iespēju pabeigt slimnīcas ārstniecības korpusa renovāciju. No otra projekta – stacijas laukuma rekonstrukcijas – tā lielo izmaksu dēļ novads pats atteicās, iemainot to pret izmaksu ziņā mazāku objektu – rotācijas apļa izbūvi vienā no tā saucamajiem melnajiem punktiem.
Valsts atbalstu ir saņēmušas arī lielās pilsētas – Daugavpils, Jelgava, Rēzekne un Ventspils –, kur pie varas ir Saeimas opozīcijas pārstāvji. Piemēram, Jelgavai piešķirti divi miljoni eiro Jelgavas bērnu un jaunatnes sporta skolas infrastruktūras attīstības projektam, Ventspilij – 1,6 miljoni eiro jauna tūrisma pakalpojumu centra projektam. Tas ļauj domāt, ka ar naudas sadali neapmierināto balss vairs nebūs tik skaļa.
Arī LPS priekšsēdis G. Kaminskis atzina – tas ir labi, ka valdība paredz šādu grantu investīciju programmu, bet pašvaldības vēlas saņemt informāciju, kā ir notikusi vērtēšana, kā arī noskaidrot, kas notiks nākamajos gados.
“Tiem, kuriem atsaka, ir sāpīgi”
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aprīlī izplatīja paziņojumu, kurā bija teikts: “Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, arvien biežāk vērojama tendence varas partijām atbalstīt savas pašvaldības, lai rudenī kopīgi varētu griezt lentītes un demonstrēt labos darbus.” Tagad redzams, ka lielākā daļa ZZS vadītās pašvaldības nav aizmirstas un arī varēs parādīt labos darbus. Tiesa, vairākiem novadiem valsts atbalsts ir par nelielām summām.
Piemēram, Ludzas novadam piešķirts 129 481 eiro kapličas atjaunošanai Ludzas lielajos kapos. Novada priekšsēdis Edgars Mekšs (LZS) “Latvijas Avīzei” atzina, ka pašvaldība iesniegusi vēl vienu projektu, bet tam bija nepieciešams lielāks finansējums. Viņš labprāt uzzinātu, kā notikusi vērtēšana, jo esot redzams, ka dažiem novadiem ir atbalstīti lielie projekti.
Gulbenes novada šautuves teritorijas labiekārtošanas projektam ir piešķirta mērķdotācija 100 000 eiro. Tā ir biatlona trases šautuve, kurā trenējas arī jaunsargi un zemessargi, paskaidroja novada priekšsēdis Andis Caunītis (LRA).
Arī Gulbenes novadam bija vēl viens projekts par Stāmerienas pils ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas sakārtošanu. Taču tas atbalstu neguva. Kaimiņos Alūksnes novadā, kuru vada “JV” biedrs Dzintars Adlers, ir atbalstīti divi projekti. Alūksnes novadam par diviem miljoniem eiro (valsts daļa) būs iespēja pārbūvēt Miera ielu, kā arī izbūvēt aktīvās atpūtas parku, kam no valsts paredzēti 450 000 eiro. Redzams, ka te ir pārsniegts divu miljonu limits.
I. Oša paskaidroja, ka otrs projekts ir no citas mērķu grupas (finansējuma papildinājums pērn iesāktam projektam) un šīs summas neskaita kopā. Alūksnes un Gulbenes novadi ir pašvaldības, kuru robežas pēc administratīvi teritoriālās reformas nemainījās, kas arī bija viena no pazīmēm, ko ņēma vērā, sarindojot pašvaldību pieteikumus ranga tabulā. Taču redzams, ka divu līdzīgu novadu iespējas tikt pie valsts atbalsta tomēr atšķiras.
Gulbenes novada priekšsēdis A. Caunītis atzina: “Kaimiņš ir kaimiņš. Neko sliktu negribu teikt, jo neesmu skaudīgs. Taču tiem, kuriem atsaka, ir sāpīgi.”
Līcis: “Tās ir tās pašas deputātu kvotas.”
Arī Tukuma novads, kuru vada LRA, bija iesniedzis vairākus projektus, bet no tiem atbalstu saņēmis tas, kurš prioritāšu sarakstā bija tikai trešajā vietā – 344 250 eiro piešķirti Zemgales vidusskolas fasādes atjaunošanai. Iespēja nomainīt projektus, lai svarīgākajam saņemtu naudu, noraidīta.
Tukuma novada priekšsēža vietniece Inga Priede (LZP) netic, ka finansējuma sadale ir notikusi godīgi, jo vairākiem Latvijas Reģionu apvienības vadītajiem Pierīgas novadiem nav atbalstīts neviens projekts.
Mārupes novada priekšsēdis Andrejs Ence (LRA) “Latvijas Avīzei” atzina: “Man jau sākumā pateica, ka mums nav ko cerēt uz investīcijām, jo tās sadalīs politiski. Tagad to var redzēt. Nacionāļu pašvaldības lauvas tiesu paņēmušas.” Uz vaicāto, kurš viņu brīdinājis, A. Ence atbildēja: “Man ir savi kanāli.” Mārupes novads bija iesniedzis Babītes vidusskolas sporta laukuma projektu, kur jau pagājušajā gadā bija noticis iepirkums.
Atbalstu neguva arī neviens no Saulkrastu novada projektiem. Viens no tiem paredzēja ielas izbūvi uz jūru, lai uzlabotu pieeju pludmalei, jo vasarās Saulkrastos ir liels cilvēku pieplūdums. Taču gan šis, gan pašvaldības ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projekts tika noraidīts. Saulkrasti ir neliela pašvaldība, bet redzams, ka vēl mazākajam Varakļānu novadam ir piešķirti 315 326 eiro Rīgas ielas posma atjaunošanai.
Saulkrastu novada priekšsēdis Normunds Līcis (LRA) tieši pateica: “Viss liek domāt, ka tās ir tās pašas deputātu kvotas, kad finansējumu valdības partijas piešķir savējiem, neizvērtējot katra projekta reģionālo nozīmi.” Saulkrastu novads ir vērsies VARAM, pieprasot publiskot vērtēšanas protokolus. N. Līcis uzskata, ka te būtu darbs arī Valsts kontrolei.
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša paskaidroja, ka vērtēšanas komisija bija noteikusi konkrētu pieeju, pēc kuras projekti vērtēti. Viens no kritērijiem bija saistīts ar pašvaldību budžeta apmēru un bērnu skaitu teritorijā. Pēc tam kad pašvaldības bija sarindotas, komisija skatījās, vai tajās ir notikusi reforma un vai ir reģionālās attīstības centrs. Mārupes, Ādažu un Saulkrastu novadā tāda centra nav. Tie palikuši zem svītras nevis tāpēc, ka tos vada LRA, bet gan tāpēc, ka tajos nav attīstības centra, skaidroja I. Oša.
Komisija arī skatījusies, kādās nozarēs ir pieteikti projekti un vai ir pieejams alternatīvs publiskais finansējums. Piemēram, Liepājai bijis bērnudārza projekts, bet tā būvniecībai būs iespēja pretendēt arī uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Prioritāri atbalstīti visi projekti, kas saistīti ar sociālo atbalstu un veselības aprūpi, kā arī komunālajiem pakalpojumiem, bet ar kultūru saistītie pieteikumi visi nesaņēma finansējumu, paskaidroja VARAM pārstāve.
