Māris Simanovičs: Pašvaldību apetīte nemazinās 10
Māris Simanovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Taču privātā biznesa spēles noteikumi bieži vien neattiecas uz tiem, kas strādā ar publiskajiem resursiem, proti, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Administratīvi teritoriālā reforma, kas bija iecerēta kā tramplīns novadu straujākai un ilgtspējīgai attīstībai, diemžēl iezīmē arī pretēju tendenci – pašvaldību apetīte iesaistīties uzņēmējdarbībā tikai aug. Taču vietvaru nepamatota dalība komercdarbībā kropļo konkurenci, un no tā zaudētāji ir arī iedzīvotāji.
Pašvaldību iesaiste biznesā pamatā izpaužas divos veidos. Vienā gadījumā komercpakalpojumus cilvēkiem sniedz vietvarām daļēji vai pilnībā piederošas kapitālsabiedrības, otrā – pašvaldību struktūrvienības vai speciāli izveidotas aģentūras. Teorija, normatīvie akti un arī labā prakse nosaka, ka pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrību iesaiste biznesā ir pamatojama tikai noteiktos gadījumos, piemēram, lai labotu tirgus nepilnības un kļūdas.
Taču Latvijā itin bieži pašvaldības bez analīzes un iedziļināšanās uzskata, ka tikai to veidoti un vadīti uzņēmumi spēs nodrošināt pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību. Citi – slēpti un atklāti – argumenti ir darba vietu radīšana un nodrošināšana, nepietiekams privāto uzņēmumu piedāvājums, kā arī cena, kur bieži tiek aizmirsts izmaksās iekļaut investīcijas, šķērssubsīdijas, ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējumu vai publisko resursu izmantošanu. Šie pašvaldību argumenti var šķist pareizi, tomēr lielākoties tie ir aizbildinājumi un analītikas trūkums par ieguvumiem un zaudējumiem, konkurējot ar privāto sektoru.
Satraucoši, ka atsevišķas vietvaras, kas pirms administratīvi teritoriālās reformas pieņēma lēmumu rīkot publisku iepirkumu par kāda pakalpojuma nodrošināšanu, pēc novadu apvienošanas to atkal pārtrauc un pakalpojumu uztic pašvaldības uzņēmumam bez konkursa. Turklāt nereti vietvaras izvēlas iesaistīties komercdarbībā, atklāti ignorējot arī Konkurences padomes izvērtējumu.
Tiek ignorēti arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sniegtie ieteikumi un informācija par to, ka tirgus nepilnību nav un attiecīgos pakalpojumus ir spējīgs nodrošināt privātais uzņēmums. Pat ja neskaram tiesiskos aspektus, pašvaldību biznesa pārvaldība izgaismo daudzas nepilnības: uzraudzības trūkumu, neefektīvu darbību, līdzekļu izsaimniekošanu, normatīvo aktu prasību pārkāpumus.
Nav arī noslēpums, ka pašvaldību dibinātie uzņēmumi bieži kalpo kā barotnes varai pietuvinātajiem, kur pasmelties pašiem un par lojalitāti padalīties ar citiem.
Vietvaru iesaiste komercdarbībā nav attaisnojama ar vienkāršu atsauci uz pašvaldības rīcības brīvību vai nepieciešamību pildīt pašvaldības autonomās funkcijas. Pašvaldības mērķis ir vietējās kopienas labklājība, piesaistot atbilstošākos un izdevīgākos pakalpojumu sniedzējus, tādējādi veicinot arī uzņēmējdarbību reģionā. Tādēļ bez izsvērta ekonomiska un juridiska pamatojuma nav nemaz apsverama pašvaldību līdzdalība kapitālsabiedrībā, vietvaru aģentūru dibināšana vai atsevišķu funkciju veikšana pēc “in-house” principa.
Arī mēs, LTRK Konkurences neitralitātes komiteja, neesam saņēmuši no visām vietvarām informāciju par līdzdalības īstenošanu uzņēmumos. Tas atstāj negatīvu iespaidu uz VARAM rosinātā izvērtējuma procesa lietderību un atdevi. Lai novērstu šādas situācijas, būtu vēlams noteikt likumā par pienākumu pašvaldībām nodrošināt valdības sociālos partnerus ar noteiktu informācijas apjomu. Kāpēc tas ir nozīmīgi? Lai visā Latvijas teritorijā valdītu vienota izpratne par brīvā tirgus principiem un godīgas konkurences pamatnosacījumiem.
Administratīvi teritoriālā reforma kalpo par iespēju sakārtot iepriekš minētās problēmas, lai vietvaras izveidotu ekonomiski spējīgas teritorijas, kas palīdz attīstīties visai uzņēmējdarbības videi, veicina ekonomisko aktivitāti un ceļ dzīves līmeni. Konkurences spiediens jāizjūt arī valsts un pašvaldību uzņēmumiem, lai tie tiešām kalpotu kopīgam labumam.
* LTRK Konkurences neitralitātes komitejas vadītājs
