Pašvaldības un valdība vienojas ar smagu sirdi 0
Lai saņemtu aizņēmumu Valsts kasē izglītības iestāžu investīciju projektu īstenošanai, pašvaldībām būs jānodrošina līdzfinansējums 10% apmērā no kopējām projekta izmaksām, ja būs saņemts pozitīvs Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums.
Par šādu kompromisu vienojās Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Ministru kabinets (MK), kas trešdien ārkārtas sēdē apstiprināja izmaiņas 2019. gada valsts budžeta projektā. To piektdien valdība plāno iesniegt Saeimā.
Valsts budžeta projektam ir jāpievieno arī LPS un MK vienošanās un domstarpību protokols, kuru trešdien premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis parakstīja.
Protokola apspriešanā vislielākās diskusijas bija par valdības ieceri ierobežot pašvaldību iespējas aizņemties.
Īpaši aktuāli tas ir Pierīgas novadiem, kuros pieaugošā iedzīvotāju un bērnu skaita dēļ ir iecerēti un iesākti vairāki izglītības iestāžu būvniecības projekti.
Finanšu ministrija piedāvāja mainīt aizņemšanās nosacījumus, nosakot, ka tā saņemšanai ir nepieciešams 25% pašvaldības līdzfinansējums. LPS savukārt aicināja nodrošināt aizņēmumu izglītības iestāžu projektiem bez pašvaldības līdzfinansējuma.
Premjers K. Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) otrdien piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē. “Emocionālā diskusijā mēs atradām kopsaucēju. Pašvaldību savienība nāca mums pretim, un mēs arī bijām ar mieru pakoriģēt savu viedokli,” sacīja K. Kariņš.
Pēc LPS domes sēdes LPS priekšsēdis Gints Kaminskis paziņojumā medijiem norādīja: “Kompromiss ir rasts pēc ilgstošas un smagas sarunas. Atrastais risinājums pašvaldību aizņemšanās nosacījumos īsti neapmierina ne vienu, ne otru pusi, tāpēc, izstrādājot nākamā gada valsts budžeta projektu, sarunas atsāksies.”
MK un vietvaru panāktais kompromiss, par ko trešdien valdības sēdē informēja finanšu ministrs J. Reirs, paredz bez pašvaldības līdzfinansējuma izsniegt aizdevumu tikai avārijas stāvoklī esošu izglītības iestāžu ēku remontiem. Citiem skolu, bērnudārzu būvniecības projektiem būs nepieciešams 10% līdzfinansējums, bet pārējiem projektiem varēs aizņemties tad, ja būs 25% novada vai pilsētas budžeta līdzfinansējums.
J. Reirs uzsvēra, ka minētie nosacījumi attiecas tikai uz 2019. gada budžetu. Turklāt finansējums esot ierobežots.
“Ja tiks izsmelti līdzekļi kredītiem, tad nākamos aizdevumus varēs piešķirt tikai tad, ja kāda pašvaldība ārkārtas veidā būs kredītu atdevusi,” teica ministrs.
Panāktais kompromiss lielā mērā bijusi Valkas novada priekšsēža un arī Reģionālo attīstības centru pašvaldību apvienības vadītāja Venta Armanda Kraukļa (“Vidzemes partija”) iniciatīva. “Ilgās diskusijas bija tā vērtas. Labāk 10% nekā 25%. Pašvaldības nav īsti priecīgas, bet varēja būt vēl sliktāk,” “Latvijas Avīzei” sacīja V. A. Krauklis. No noskaņojuma domes sēdē viņam radies iespaids, ka Finanšu ministriju biedēja tieši lielie daudzmiljonu projekti, kas varēja būt viens no iemesliem iecerei mainīt aizņemšanās nosacījumus. V. A. Krauklis domā, ka Pierīgai sarunās ar valdību vajadzētu meklēt kādu īpašu risinājumu, jo šīm pašvaldībām tā ir problēma, kas var apgrūtināt izglītības pakalpojuma nodrošināšanu.
Ķekavas novada priekšsēdētāja Viktorija Baire “LA” apstiprināja, ka Ķekavas novadā ir iecerēti vai tiek īstenoti vairāki izglītības iestāžu projekti par miljoniem eiro, tāpēc pašvaldībai arī 10% līdzfinansējuma nodrošināšana no projekta kopējām izmaksām ir daudz. Baložu vidusskolai un Ķekavas vidusskolai ir nepieciešamas piebūves. Ķekavas vidusskolā esot sešas pirmās klases, katrā klasē vidēji ir 25 bērni.
Novada priekšsēde atgādināja, ka pašvaldība katru gadu iemaksā līdzekļus arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, pēc tam aizņemoties investīciju projektiem aptuveni tikpat, cik iemaksā. “Mums kā Pierīgas pašvaldībai ir 60% skolēnu skaita pieaugums, ir sākti trīs projekti un izglītība ir mūsu prioritāte,” sacīja V. Baire.
Līdzīga situācija ir arī Ādažu novadā, bet tā priekšsēdētājs, Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs Māris Sprindžuks (LRA) “LA” atzina, ka Ādaži jaunas sākumskolas būvniecībai piesaistījuši Eiropas fondu naudu un “mums problēmu nebūtu, taču katrai otrajai Pierīgas pašvaldībai ir kāds jaunas skolas vai bērnudārza projekts”.
Līdzīgi kā V. A. Krauklis arī M. Sprindžuks sacīja: “Labāk tā nekā nekas.” LPS domes sēdē, uz kuru ieradās valdības pārstāvji, viņam bijusi sajūta, ka notiek kaulēšanās starp valdību un pašvaldībām – tās mēģina pierādīt, ka grib darīt labas lietas, bet valdība mudina visu atlikt uz vēlāku laiku. Neviens skaļi to neesot teicis, bet M. Sprindžukam radies iespaids, ka aizņemšanos grib piebremzēt arī tāpēc, ka ir iecerēta administratīvi teritoriālā reforma jeb novadu apvienošana, un tas nozīmē, ka saistības, ko uzņemsies vieni, maksās citi.
