Pašvaldības prasīs publisku atvainošanos no IZM par dziesmu un deju svētku gājienu 4
Tukuma novada un Engures novada pašvaldība prasīs publisku atvainošanos Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kā arī svētku Rīcības komitejai par XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atcelto gājienu, aģentūrai BNS pastāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans.
Abas pašvaldības vienojušās par kopīgas vēstules rakstīšanu IZM un komitejai, ar lūgumu atvainoties par XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku neorganizētību un pārmetumiem pašvaldībām, aģentūrai BNS pastāstīja Lukmans.
Viņš uzskata, ka ministrijai un svētku organizatoriem būtu jāatvainojas skolotājiem, vecākiem, pašvaldību organizatoriem un pašvaldībām par atcelto gājienu. Tā kā svētku Rīcības komitejas lēmums bijis kategorisks, tad pēc garām diskusijām, Tukuma novada pašvaldība pieņēmusi “ļoti sāpīgo lēmumu gājienā nepiedalīties”.
“Ja ir valsts augstākās institūcijas lēmums, ka svētku gājiens ir atcelts, tad mēs svētku gājienā, protams, nepiedalamies. [..] Šeit parādās jautājums, vai mēs esam demokrātiska valsts, kuras stūrakmens ir likums, vai mēs neesam, un mēģinām piedalīties kaut kādā brīvprātīgā, nesankcionētā pastaigā? Šeit ir radies precedents. Tas nozīmē, ka jebkuru likumu, jebkuru spriedumu mēs varam uztvert kā brīvprātīgu izpildei,” sacīja Lukmans.
Taču pēc brīprātīgā gājiena publiski izskanējusī pašvaldību un kolektīvu dalīšana patriotos un nepatriotos mēru sadusmojusi. “Šī publiskā dalīšana slimajos un veselajos, patriotos un nepatriotos, sliktajos un labajos. Vienkārši kaut kas nenormāls. Mēs tiekam dalīti pašvaldību un kolektīvu līmenī. Es zinu, ka Rīga tādu lēmumu [nepiedalīties gājienā] pieņēma, arī Engure un Jaunpils, laikam arī Olaine, Aizkraukle. Mēs tagad gandrīz vai esam melnajā sarakstā. Nožēlojami, ka valsts institūcija noņem no sevis visu atbildību,” sacīja Lukmans.
Mērs uzskata, ka par gājiena norisi, kā arī bērnu ģībšanu atbildība būtu jāuzņemas svētku Rīcības komitejai jeb organizatoriem.
Tāpat Lukmans norādīja, ka būtu jāizvērtē svētku ilgums – gan piecu gadu gatavošanās svētkiem, gan pati svētku norise, tostarp piecu līdz pat septiņu stundu garie mēģinājumi. Bet gājienam, pēc priekšsēdētāja domām, būtu jāatvēl atsevišķa diena, kas būtu kā centrālais svētku notikums. Pēc šiem svētkiem arī būtu jāpārdomā dalībnieku skaits, jo svētku iznākums varētu beigties citādāk, ja bērnos sāktos panika, un viņi sāktu skriet lejā no estrādes, piebilda mērs.
Arī Daugavpils pilsētas mērs Jānis Lāčplēsis asi kritizēja svētku organizatorisko procesu. Viņš pavēstīja, ka pašvaldībai nebija nekādas oficiālas informācijas par brīvprātīgo gājienu, tāpēc lielākā daļa no kolektīviem nepiedalījās.
“Pirmkārt, man nav saprotams, kas pieņēma lēmumu par brīvprātīgo piedalīšanos. Pasākuma organizācija bija slikta, lai neteiktu pat ļoti slikta. Trijos naktī atnāca īsziņa, ka gājiens ir atcelts, bet par to, ka ir kādas alternatīvas, par to vispār nekādas informācijas nebija,” sacīja mērs.
Arī Lāčplēsis uzskata, ka par notikušo atbildība būtu jāuzņemas svētku organizatoriem.
Jau vēstīts, ka sestdien Mežaparka Lielajā estrādē ģenerālmēģinājuma laikā sākās masveida bērnu ģībšana, kā rezultātā tika pārtraukts koncerts, un vēlāk naktī pieņemts lēmums atcelt svētku gājienu, lai gan tas tomēr notika. Aizvadīto svētku laikā slimnīcā nonāca 62 bērni, savukārt kopējais bērnu skaits, kuru stāvokli var raksturot kā ģīboni, ir 50.
