Ko tik nedara pašvaldības. Arī pārvadā kravas, remontē un mazgā automašīnas 2
Ķekavā un daudzos citos novados vietējie uzņēmēji joprojām ir spiesti strādāt negodīgas konkurences apstākļos, piedāvājot savus pakalpojumus nozarēs, kur darbojas arī pašvaldību izveidotās kapitālsabiedrības, kas savā komercdarbībā izmanto publiskos resursus.
“Ir viegli saņemt pie lodziņa regulāru algu un negribēt dzirdēt tos, kas ar samaksātajiem nodokļiem šo sistēmu uztur,” teic Ķekavas novada uzņēmēju padomes vadītājs Inārs Bāgants. “Konkurencei būtu vēlams būt godīgai. Ja pašvaldība savu kapitālsabiedrību komercpakalpojumu sniegšanai izmanto publiskos resursus, komersanti nespēj konkurēt un ir spiesti tirgu pamest.”
Lai ierobežotu pašvaldību vēlmi nodarboties ar uzņēmējdarbību sektoros, kur jau pastāv vai brīvi var pastāvēt konkurence, Ekonomikas ministrija ierosinājusi veikt izmaiņas Konkurences likumā. Taču šie grozījumi, kas paredz Konkurences padomei efektīvākas pilnvaras, kas ļautu vērsties pret publisku personu konkurences kropļojumiem, pašvaldību iebildumu dēļ iesprūduši Ministru kabinetā.
Piedāvā kravu pārvadājumus
Ķekavas novada pašvaldības uzņēmuma SIA “Ķekavas sadzīves servisa centrs” ieņēmumi no iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegtajiem maksas pakalpojumiem šogad sasniegs 51 tūkst. eiro, liecina uzņēmuma mājas lapā publiskotā budžeta prognoze. Ieņēmumi ir plānoti lielāki nekā iepriekš. Uzņēmums par maksu iedzīvotājiem piedāvā pārvadāt kravas pa autoceļiem, traktortehnikas pakalpojumus, kā arī palīgstrādnieku, krāsotāju, santehniķu un citu speciālistu darbu. Tajā pašā laikā Ķekavas novadā reģistrēti vismaz seši uzņēmumi, kas sniedz auto kravu pārvadājumu pakalpojumus, kā arī Ķekavas novadu kā pakalpojumu sniegšanas vietu norādījuši vairāk nekā pieci santehniķa un elektriķa darbu sniedzēji Rīgā un Pierīgā.
Lai gan uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, Valsts kontrole un Konkurences padome uzsver, ka pašvaldībām nevajadzētu iesaistīties komercdarbībā, ja uzņēmēji spēj nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus, amatpersonas no peļņas avotiem nevēlas atteikties. “Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka pašvaldībām pilnībā vai daļēji pieder daļas 384 kapitālsabiedrībās, bet ne visās publiskie resursi tiek izmantoti iedzīvotājiem nepieciešamo, kvalitatīvu un lētāku pakalpojumu sniegšanā.
SIA “Ķekavas sadzīves servisa centrs” pagājušā gada pārskatā ierakstītais liecina, ka pašvaldībai 100% piederošais uzņēmums komersantus uzskata par saviem tiešajiem konkurentiem un pastāvēšanas apdraudētājiem – “par riskiem var uzskatīt konkurences pieaugumu apsaimniekošanas jomā Ķekavas novadā, piedāvājumus par dempinga cenām. Ir taču zināms, ka daudzi privātie uzņēmēji nepilnīgi maksā nodokļus, izsniedz aplokšņu algas un tas samazina pakalpojuma cenu”. Arī normatīvi, kuri reglamentē pašvaldību iespējas nodarboties ar komercdarbību, tiek uztverts kā risks. “Ja pašvaldība vienā brīdī mūsu līdz šim sniegtos pakalpojumus sāk pirkt kā ārpakalpojumu, tad risks mūsu pastāvēšanai ir ļoti liels. Mūs vienkārši likvidēs kā kapitālsabiedrību,” teikts valdes priekšsēdētāja Jura Aperāna parakstītajā uzņēmuma pārskatā.
Ķekavas uzņēmēju pārstāvis norāda, ka pašvaldības izpildvara ļoti bieži skatās uz uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām no augšas un nosit jebkuru iniciatīvu darboties novada labā. “Izpildvara uzvedas tā, it kā viņi būtu vienīgie, kas strādā, bet uzņēmēji domā tikai par to, kā kādu apkrāpt,” piebilst I. Bāgants. Viņš uzsver, ka pašvaldību vēlēšanu laikā iedzīvotāji ir izmantojuši iespēju mainīt deputātu sastāvu, tāpēc ir cerības uz pārmaiņām.
Iesaistās autoskolu un mazgāšanas biznesā
Ķekavas pašvaldība nav vienīgā, kas, lai gan tirgū ir pietiekami daudz komersantu, kas var iedzīvotājiem sniegt pakalpojumus, to dara pašas. Spilgtākais piemērs ir Rīgas dome, kurai 100% piederošais uzņēmums SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par maksu iedzīvotājiem sniedz, piemēram, santehniķa, namdara, elektriķa pakalpojumus, veic kāpņu telpas remontu, rēķinu piegādi un sagatavošanu u. c.
Valsts kontrole, pirms trim gadiem veicot revīziju SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, secināja ka, sniedzot ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu nesaistītus pakalpojumus, uzņēmums divu gadu laikā guvis vismaz 2,4 miljonu eiro ieņēmumus, kamēr ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas ir seguši dzīvokļu īpašnieki.
Septiņām Ziemeļvidzemes pašvaldībām piederošais sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs SIA “VTU Valmiera” par maksu piedāvā veikt vieglo automašīnu un autobusu remontu, mazgāšanu un tīrīšanu, kā arī veic autovadītāju apmācību. Tajā pašā laikā Valmierā un tās apkārtnē vien ar auto apkopi nodarbojas vairāk nekā 10 uzņēmumi. Arī autobraukšanas apmācības tirgū ir sīva konkurence.
Lubānas novada pašvaldības SIA “Lubānas KP” sniedz iedzīvotājiem par maksu traktortehnikas pakalpojumus kravu transportam pa pilsētu un novadu, zemes rakšanai u. c.
Atgādināsim, ka pašvaldības drīkst dibināt kapitālsabiedrības savu funkciju veikšanai, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus vai preces, vai arī stratēģiski svarīgā vai jaunā, vēl neattīstītā nozarē.
Ja ar publisku personu labvēlību to kapitālsabiedrībām vai citiem “izredzētajiem” tiek nodrošinātas īpašas konkurences priekšrocības, tad var uzskatīt, ka tirgus konkurences attīstībai ir slēgts, norāda Konkurences padome.
