Pašvaldības nepārsteidz, ka saskaitīts mazāk iedzīvotāju, nekā deklarējušies 0
No 110 Latvijas novadiem iedzīvotāju skaits pēdējo gadu laikā ir palielinājies tikai 16 novados, bet pārējos samazinājies, turklāt daudzās vietās cilvēku skaits sarucis pat par trešo vai ceturto daļu.
Iepriekšējā tautas skaitīšanā 2000. gadā vēl bija cits administratīvi teritoriālais iedalījums – pagasti, kas nu apvienoti novados. Vispusīgi salīdzinot tautskaišu datus, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) secina, ka viskrasāk ļaudis zaudējuši Aglonas, Alojas, Alsungas, Baltinavas, Ciblas, Dagdas, Ērgļu, Jēkabpils, Kārsavas, Neretas, Rugāju, Rundāles, Tērvetes un Viļakas novadā. Savukārt 16 plaukstošie novadi, kur iedzīvotāju kļuvis vairāk, vai nu robežojas ar Rīgu, vai atrodas tik tuvu, ka cilvēki ikdienā var izbraukāt uz darbu galvaspilsētā. Tie ir Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ozolnieku, Ropažu, Salas, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novads.
Vismazākajā – Baltinavas – novadā pērn 1. martā dzīvoja 1178 cilvēki, liecina CSP dati, taču pašvaldības vadītāja Lidija Siliņa teic, ka novadā dzīvesvietu deklarējušo personu skaits ir lielāks gandrīz par pusotru simtu un tas ir 1325. Apmēram 20 no baltinaviešiem pašlaik varētu būt devušies peļņā ārzemēs, taču pārējie novadā patiešām sastopami. Daži strādājuši citur dažus mēnešus, bet tagad atgriezušies. Ir vēl kāds iegansts skaitļu nesakritībai. Tā kā CSP skaitīja iedzīvotājus pēc faktiskās, nevis deklarētās vai reģistrētās dzīvesvietas, arī jauniešus, kuri mācās augstskolās, pieskaitīja viņu jaunajās dzīvesvietās. Taču nedēļu nogalēs viņi atbrauc pie vecākiem, tāpēc baltinavieši joprojām uzskata viņus par savējiem.
Lilija Siliņa domā, ka vismaz katrā trešajā vai piektajā ģimenē jaunie atgrieztos dzimtajā vietā arī pēc izglītības iegūšanas, ja vien redzētu perspektīvu. Kā mazā novada problēmu viņa min to, ka lielajā konkurencē grūti izcīnīt līdzekļus projektu konkursos. Piemēram, bijis uzrakstīts projekts energoefektivitātes veicināšanai, taču netika atbalstīts, jo novadam pietrūktu naudas tā sākšanai.
“Tā nav viena novada nelaime, bet gan visas valsts nelaime – ja nav darbavietu, nav arī ienākumu, un cilvēki dodas prom,” saka Apes novada priekšsēdētāja Astrīda Harju. Šajā pašvaldībā, kur ietilpst Apes pilsēta, Gaujienas, Trapenes un Virešu pagasti, deklarēto personu skaits – 4215 – par trijiem simtiem pārsniedz CSP datus par 3834 novada iedzīvotājiem.
Aizbraukuši uz ārzemēm ar visām ģimenēm, secina A. Harju. Desmit gadu laikā Apes vidusskolā skolēnu skaits sarucis no 250 līdz 150 audzēkņiem. Jo mazāk būs iedzīvotāju, jo grūtāk pašvaldībai būs nodrošināt tiem visus pakalpojumus un teritorija tukšosies vēl vairāk, spriež novada vadītāja. Kā vienīgo iespēju situāciju mainīt viņa redz nodarbinātības veicināšanu, gan rakstot un realizējot projektus, gan attīstot mazo uzņēmējdarbību un kooperāciju.
Savukārt Ogres novads ar 36 173 iedzīvotājiem ir valstī lielākais. Tā priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs teic, ka pēdējos gados lauku teritorijā cilvēku skaits rucis, taču Ogres pilsētā tas beidzamā laikā ir palielinājies. “Valstij jāveltī spēki tam, lai darbavietas būtu arī laukos!” uzsver novada vadītājs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šogad plāno izvērtēt pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas norisi un tās rezultātu reālo ietekmi, uz šā izvērtējuma bāzes sagatavojot arī pamatotu analīzi un priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām. “Tiks ņemti vērā arī tautas skaitīšanas dati, bet tas nebūs tik vienkārši – konstatēs, ka novados ir maz iedzīvotāju, un tāpēc tie jāapvieno,” aģentūrai LETA sacīja ministrs Edmunds Sprūdžs.
