Pašvaldības neapmierina neskaidrība ar finansējumu “Programmas skolā” ieviešanai 4
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iebilst tālākai jaunā skolu finansēšanas modeļa “Programma skolā” virzībai, ja budžetā tam nav iezīmēts finansējums, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Lai ieviestu jauno modeli “Programma skolā” ar 1.septembri, nākamgad valsts budžetā būtu jāatrod papildu 35,5 miljoni eiro, bet 2026.gadā un turpmāk ik gadu – 106,5 miljoni eiro, liecina jaunākie finansēšanas modeļa aprēķini.
Taču nepieciešamais finansējums tam nedz 2025.gada budžetā, nedz turpmāk nav paredzēts. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apņēmusies daļu finansējuma atrast, pārskatot savu budžetu, bet atlikušo būs jāatrod valdībai.
Šāda iecere atrast finansējumu reformas īstenošanai nepārliecina LPS, kas vēlas, lai nepieciešamie finanšu līdzekļi tiktu iezīmēti budžetā.
“Mums ir bēdīgas dažādas pieredzes, ka kaut ko atrod, pēc tam vairāk nevar atrast un pārliek uz pašvaldības pleciem. Mēs nevaram zīlēt ar pedagogu atalgojumu – būs vai nebūs, savāks vai nesavāks. [..] Tās dažādās spekulācijas tikai nozīmē to, ka ir mēģinājums īstenot nopietnas reformas bez finansējuma,” pauda Dundure.
LPS pārstāve pauda bažas arī valdības ārkārtas sēdē pirmdien, kurā skatīja likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.
“Mēs neredzam resursu sistēmā, lai varētu šo [modeli] ieviest. Mums svarīgs ir 2026. un 2027.gads, jo, mainot pedagogu atalgojuma sistēmu, ir jābūt skaidrai ilgtspējai,” viņa pauda.
Tikmēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka IZM vispirms jāiesniedz valdībā likumprojekts par jauno finansēšanas modeli. Tā kā nākamā gada budžeta pakotnē šāda likumprojekta nav, pēc premjeres paustā, neesot arī pamats satraukties, ka “kaut kas tiks virzīts bez finansējuma”.
Kā vēstīts, IZM budžetā nākamgad paredzēti kopā 1,188 miljardi eiro. Pusi jeb 621 miljonus eiro plānots novirzīt mērķdotācijās pašvaldībām.
Nākamā gada budžetā pedagogu atalgojumam iezīmēti 30 miljoni eiro, ko izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) cerēja novirzīt jaunajam modelim “Programma skolā”.
Vienlaikus Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ārkārtas sēdē politiķe apliecināja, ka 30 miljonus eiro tomēr novirzīs pedagogu algu pieaugumam no 1.janvāra.
Čakša uztur nostāju, ka jaunais modelis ir jāievieš no nākamā gada septembra, un tikai zemākās algas likmes celšana vairumam skolotāju neatrisinās problēmu.
IZM ir iesniegusi likumprojektu, lai deleģētu valdībai noteikt kritērijus un kārtību, kādā pašvaldības no 2025.gada septembra saņemtu mērķdotācijas pedagogu darba samaksai.
Rosinātie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka valdība noteiks skolēna skaita kvantitatīvos rādītājus klašu grupās kā vienu no priekšnosacījumiem izglītības kvalitātei.
Tāpat valdības noteikumu līmenī tiks atrunāta kārtība, kādā valsts piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas, nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neizpilda noteiktos kritērijus.
