Pašvaldības izglītos par vietējās pārtikas iepirkuma priekšrocībām 0
Lai palīdzētu pašvaldībām izprast riskus un ieguvumus, izvēloties vietējās pārtikas iepirkumu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) veicis reģionālo lauku konsultantu apmācību šajā jautājumā. Tādējādi lauku konsultanti būs pirmie palīgi pašvaldībām vietējās pārtikas iepirkuma rīkošanas sarežģītajos līkločos, informē LLKC.
No 99 LLKC aptaujātajām pašvaldībām vietējo pārtiku iepirkumos labprāt izvēlētos 91. Tomēr informācijas un zināšanu trūkums, kā to veikt visefektīvāk, kā arī fakts, ka vietējie ražotāji nespēj nodrošināt nepieciešamās pārtikas klāstu un apjomus, lielāko daļu pašvaldību pagaidām atturējis izvēlēties vietējo pārtiku.
To, kādu pienesumu pašvaldības budžetā veidotu vietējās pārtikas iepirkums, kā arī iespējamos riskus pētīja LLKC pieaicinātā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) socioloģe Viola Korpa.
“Pašvaldību sludinātājos pārtikas iepirkumos “vietējais ražotājs” parādās salīdzinoši reti. Aptaujā noskaidrojām, ka lielā mērā to ietekmē viņu izpratne par attālumu līdz piegādes vietai – daudzi ir gatavi savu produkciju reizi nedēļā piegādāt maksimums 20-30 kilometru rādiusā, uzskatot, ka tālāk un/vai biežāk tas neatmaksājas, vai tam nepieciešams pārāk liels laika patēriņš. Tiesa gan, nogādāt savu produkciju līdz Nakts tirgum Rīgā gatavi ir daudzi,” aptaujā uzzināto ieskicē Viola Korpa.
LLKC veiktā aptauja parādījusi arī, ka tikai 37% no pašvaldību iestāžu izmanto tā dēvētos Zaļā iepirkuma nosacījumus. “Lielai daļai pašvaldību iepirkumu speciālistu nav izpratnes, kas tieši tas ir. Valda uzskats – tā ir bioloģiska produkcija, kas palielina izmaksas,” norāda LLKC veiktā pētījuma autore Guna Šulce.
Tikmēr Tukuma novadā Zaļā iepirkuma nosacījumus izmanto visai aktīvi.
“Zaļo iepirkumu pielietojam visai atjautīgā veidā, mudinot ēdināšanas iestāžu vadītājus pirkt produktus lielākos vai otrreiz lietojamos iepakojumos, piemēram, pienu – spaiņos, kurus var atdot atpakaļ. Tādējādi mazinām atkritumu daudzumu. Rūpējoties par CO2 izmešu mazināšanu, cenšamies nodrošināt arī pēc iespējas īsākus produktu piegādes ceļus,” klāsta Tukuma novada domes Iepirkumu speciālists Jānis Lukševics.
LLU savā pētījumā analizējis 12 pēc lieluma atšķirīgus Tukuma novada pašvaldības izvēlētus uzņēmumus. Ja tie piegādātu pārtiku 10 pašvaldības iestādēm, ekonomiskais ieguvums no Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldības budžetā būtu 27 436 eiro, bet, ja apgādātu visas novada teritorijā esošās pašvaldības iestādes, tie būtu jau 55 378 eiro.
Savukārt riski, kas apdraud vietējās pārtikas publiskos iepirkumus, ir vairāki. Pirmkārt, sliktas ražas gads, kad vietējo pārtiku nav iespējams nodrošināt nepieciešamajā apjomā. Otrkārt, vairumtirdzniecības bāzes, kas gatavas nodrošināt pilnīgi visu, ne tikai vietējam ražotājam iztrūkstošo. Treškārt, iepirkumu apstrīdēšana, kas šo iepirkumu aizvien vairāk apgrūtina ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropā.
