Pašvaldības iebilst nodokļa diktātam 0
Pašvaldībās nav mierā ar Finanšu ministrijas plānotajiem grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kuri paredz ierobežojumu pašvaldību tiesībām no nākamā gada patstāvīgi noteikt nodokļa likmes noteiktā likmju “rāmī” no 0,2 līdz 3% no īpašumu kadastrālās vērtības.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzskata, ka, pieņemot šādus likuma grozījumus, pērn likumā ierakstītās tiesības pašvaldībām pašām noteikt nodokļa likmes zaudē jebkādu jēgu. “Ar vienu roku mums dod tiesības, bet ar otru grib noteikt, kā tās drīkst izmantot… Vienīgais, ko pašvaldības varēs – paaugstināt nodokli dzīvojamiem namiem no 0,2% līdz 1,5%, bet zemei, peļņas ēkām un inženierbūvēm noteikt to mazāku par 1,5%,” viņš spriež.
Jau pirms diviem mēnešiem valdībai iesniegtais likuma grozījumu projekts paredz, ka likme tomēr nevarēs pārsniegt 1,5% no īpašumu kadastrālās vērtības. Lielāku likmi pašvaldības drīkstētu noteikt tikai aizaugušai zemei, ēku graustiem un citiem pagalam nolaistiem nekustamiem īpašumiem.
Pašlaik nodokļa 1,5% likme ir zemei, peļņas ēkām, inženierbūvēm. Dzīvojamām mājām, ja tās neizmanto kādai saimnieciskai darbībai, likme ir 0,2 līdz 0,6% – atkarībā no kadastrālās vērtības.
Kā zināms, pagājušā gada decembrī Saeima grozīja šo likumu, dodot tiesības vietējām pašvaldībām pašām lemt gan par likmēm 0,2 līdz 3% ar likumu noteiktā “rāmī”, gan par tā sauktā 25% pieauguma ierobežojuma saglabāšanu šogad par zemi maksātajam nodoklim vai citu procentu noteikšanu.
Tāpat varēja lemt, vai jau šogad aplikt ar šo nodokli visas par 25 kvadrātmetriem lielākas saimniecības ēkas, piemērojot tādu pašu nodokļa likmi kā dzīvojamām mājām – 0,2 līdz 0,6% no īpašumu kadastrālās vērtības.
Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojektā piedāvāts uz pusi samazināt nodokli par dzīvojamo māju vai dzīvokli un tam piekrītošo zemi tām ģimenēm, kurās aug trīs vai vairāk bērnu, ar kuriem ir kopēja deklarētā dzīvesvieta. Tāpat likumprojekts paredz ieviest vairākus principus, kas vietējām pašvaldībām būtu jāievēro nodokļa politikā. Viens no tiem – ar nodokli apliekamo īpašumu objektīva grupēšana tā, lai cilvēkiem būtu saprotams, par ko viņi maksā, un lai aplikšana ar nodokli vietējās pašvaldībās nepārvērstos par draugu būšanu.
“Nodokļa samazināšana daudzbērnu ģimenēm pašvaldībām nozīmē papildu pienākumus šo ģimeņu apzināšanā un uzskaitē. Ar to būtu jānodarbojas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kur dati par daudzbērnu ģimenēm jau ir uzkrāti. Citādi pašvaldības būs spiestas dzenāt cilvēkus pēc izziņām, kas apliecina bērnu skaitu ģimenē,” spriež Andris Jaunsleinis.
Pēc LPS priekšsēdētāja domām, likumprojektā ierakstītie principi, uz kuriem pašvaldībām turpmāk jābalsta nekustamā īpašuma nodokļa politika, būtu jāieraksta nevis likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli'”, bet likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Tādējādi tie skartu ne tikai nekustamā īpašuma nodokli, bet arī iedzīvotāju ienākuma nodokli un citus, tātad visu nodokļu politiku.
Ko rakstīt likumā, strīdiņiem atlicis gaužām maz laika – jau augustā pašvaldībās jāsagatavo nekustamā īpašuma nodokļa prognoze 2013. gadam, bet līdz 1. oktobrim jābūt gataviem saistošajiem noteikumiem, kuros būtu lasāms par nākamajam gadam piemērojamām nodokļa likmēm. Ja kādai pašvaldībai tādu nebūs, tad nākamgad tā drīkstēs piemērot tādas pašas nodokļa likmes kā šogad, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone pauž bažas, ka, dodot neierobežotas tiesības pašvaldībām grozīt likmes no 0,2 līdz 3%, uzņēmējiem nebūs saprotams, kāpēc, piemēram, vienam saimnieciskajā darbībā izmantotam īpašumam likme būs 1,5% no kadastrālās vērtības, bet citam tā ir divreiz lielāka. Likmju dubultošana nozīmē vien to, ka daļai uzņēmēju no nākamā gada varētu būt jāmaksā divreiz lielāks nodoklis, kas izraisīs lielu neapmierinātību. Viņasprāt, vispirms jābūt skaidri saprotamiem kritērijiem, pēc kuriem nosaka šā nodokļa likmes.
