Pašvaldības gaida senioru iniciatīvu, vecie ļaudis vēlas tikt uzklausīti 0
“Nedēļas beigās iedosim autobusu, lai mūsu novada seniori varētu piedalīties protesta akcijā Rīgā un aizstāvēt ne tikai savas, bet arī strādājošo jeb nākotnes pensionāru intereses. Mūsu novadā vispār ir ļoti aktīvi seniori, kas iesaistās gan skolas padomes, gan brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības darbā.
Ļoti laba sadarbība izveidojusies arī ar pensionāru biedrību vadītājiem,” Skrīveru novada pašvaldības un senioru attiecības raksturo tās vadītājs Andris Zālītis. Viņš augstu vērtē to, ka aktīvie seniori no pašvaldības gaida ne tikai atbalstu, bet arī iespēju palīdzēt un būt noderīgiem.
Ne tikai senioru interesēs
Šogad vairāki desmiti aktīvo senioru izvirzīja savu kandidatūru pašvaldību vēlēšanās. Ko viņi mainītu pašvaldību un senioru sadarbībā? Ko vajadzētu uzlabot?
“Ja būtu kļuvusi par pašvaldības deputāti, vairāk domātu par to, kā saliedēt visas paaudzes, lai nebūtu tā, ka senioriem svarīgi jautājumi ir tikai viņu pašu darīšana, bērni un jaunieši ir paši par sevi, bet darbspējīgie tikai strādā. Daudzas problēmas būtu jārisina visām paaudzēm kopā,” spriež Skrīveru novada pensionāru biedrības vadītāja Ilga Ušaka.
Vecpiebalgas pensionāru kluba “Pīlādzītis” vadītāja Ieva Sarma Veinberga atzīst: “Man neizdevās kļūt par deputāti, bet, ja būtu, tad es nedomātu tikai par novada vecajiem ļaudīm, bet cīnītos par to, lai, piemēram, jauniešiem būtu sporta laukums, kur lietderīgi pavadīt brīvo laiku.”
Viņa ir pārliecināta, ka sadarbība ar novada pašvaldību būtiski nemainītos, ja tajā būtu ievēlēts seniors, jo tā jau tāpat ir ļoti laba, piemēram, biedrības vajadzībām regulāri tiek piešķirti līdzekļi, transports, bet uz dažādiem sarīkojumiem pensionāri tiekot gan atvesti, gan pēc tam nogādāti mājās. Tiek novērtēts arī pensionāru ieguldījums – par to liecina vairāki pateicības raksti par radošu darbu pensionāru padomē, atsaucību un labu sadarbību ar pašvaldību, kurus gadu no gada saņem pensionāru kluba “Pīlādzītis” vadītāja.
Ilga Ušaka arī uzteic sava novada pašvaldību. “Ļoti pretimnākoša,” viņa saka. Piemēram, biedrība vērsusies pie Skrīveru vidusskolas vadības ar lūgumu apmācīt seniorus datorzinībās. Bijis tik patīkami dzirdēt vārdus: “Neņemsim taču par to no mūsu vecvecākiem naudu!” Pēc Ušakas domām, būtu jauki, ja senioriem turpmāk to mācītu vecāko klašu skolēni. Tas varētu būt labs paaudžu sadarbības piemērs. Ilga Ušaka augstu vērtē to, ka pašvaldība pamana un novērtē vecākās paaudzes veikumu. Tā šovasar novada darbīgākie seniori tika atalgoti ar ekskursiju uz Kurzemi. No pašvaldības puses tas bija brīnišķīgs žests, atzīst pensionāru biedrības vadītāja.
Pašvaldības gatavas atbalstīt
“Katru gadu pašvaldības budžetā paredzēta noteikta naudas summa senioru biedrību atbalstam. Piemēram, nupat piešķīrām naudu, lai senioru sieviešu kora “Baltābele” dziedātājas varētu iegādāties sev jaunus tērpus. Seniori var arī iesniegt savus priekšlikumus domes kultūras komitejā un saņemt līdz pat 200 latiem savu ieceru īstenošanai,” Skrīveru novada pašvaldības un senioru attiecības raksturo Andris Zālītis.
Viņš sola izskatīt visus ierosinājumus, ar kuriem seniori vērsīsies pašvaldībā, tādēļ mudina viņus pašus aktīvāk izteikt savas vēlmes un vajadzības. “Vadu pašvaldību tikai dažus mēnešus, tādēļ vēlētos, lai senioru biedrības pašas aicinātu mani uz sarunām un nāktu ar savām iniciatīvām,” saka A. Zālītis.
Ilgi nebūs jāgaida, jo šobrīd aktīvie Skrīveru seniori iecerējuši panākt, lai Rīgas–Daugavpils šosejas malā tiktu izbūvēts gājēju celiņš, kas vestu no sociālās aprūpes centra “Ziedugravas” līdz Skrīveru centram. “Veciem cilvēkiem ir nedroši staigāt pa šosejas malu, kur ir dzīva satiksme, bet pansionāta iemītnieki taču arī vēlas aiziet uz pilsētu. Turklāt šāds celiņš vajadzīgs ne tikai senioriem, bet visiem iedzīvotājiem,” teic Ilga Ušaka.
Jāpiemin Atašienes pagasta senioru biedrības sasniegtais. Lai gan dibināta tikai pirms dažiem mēnešiem, tā jau panākusi, ka Krustpils novada pašvaldība atbalsta divus senioru projektus, no kuriem labumu gūs visi, – izbūvēt pret plūdiem noturīgu gājēju pāreju pār Atašas upi, kā arī alejas un gājēju celiņa labiekārtošanu.
Fakti * 2010. gadā psiholoģe Dzintra Anspoka veica pētījumu “Pašvaldība un seniori”, kura laikā tika aptaujāti 30 Latvijas novadu pašvaldību darbinieki un seniori. Tas liecināja, ka pašvaldība senioru organizācijām sniedz finansiālu atbalstu, kas pārsvarā svārstās 100 – 500 latu robežās, kā arī piešķir transportu (ekskursijām, pasākumiem), ierāda telpas. * Seniori vēlētos, lai pašvaldību darbinieki viņus vairāk uzklausītu, iesaistītu pašvaldības darba grupās, vismaz reizi ceturksnī uzklausītu pensionāru padomes priekšlikumus. Savukārt pašvaldību darbinieki gaida, lai seniori ar saviem priekšlikumiem paši vērstos pašvaldībā un savas vēlmes argumentētu, nevis pieprasītu to izpildi. * Seniori augstu vērtē pašvaldības sociālo atbalstu, piemēram, naudas pabalstus apaļās jubilejās vai zelta kāzās, godināšanu valsts svētkos vai pašvaldību pasākumos. Savukārt pašvaldības novērtē senioru iesaistīšanos sociālajā palīdzībā, piemēram, pašpalīdzības sistēmas veidošanā citiem senioriem, kas nonākuši grūtībās, to, ka seniori iesaistās vai paši organizē pasākumus, kas dod labumu visai sabiedrībai, piemēram, veic brīvprātīgo darbu, proti, dežurē dienas centrā, organizē izstādes, talkas, piedalās bērnu rotaļu laukuma izveidē. |
