Pašvaldības domes deputāta amatu savienošanas ierobežojumi atbilst Satversmei 0
Satversmes tiesa (ST) secinājusi, ka pašvaldības domes deputāta amatu savienošanas ierobežojumi atbilst Satversmei.
Lieta bija ierosināta pēc Raunas novada domes deputāta Aivara Damrozes pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības par apstrīdētajā normā noteiktā aizlieguma pārkāpumu, jo, būdams pašvaldības domes deputāts, viņš ieņēma arī sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes vadītāja amatu, aģentūru LETA informēja ST.
Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka saskaņā ar apstrīdēto normu pašvaldības domes deputāts esot tiesīgs ieņemt tikai tādas pašvaldības iestādes vadītāja amatu, kura īsteno apstrīdētajā normā norādītās pašvaldības autonomās funkcijas. Taču pašvaldības domes deputāts neesot tiesīgs ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja amatu pašvaldības iestādē, kura īsteno citas autonomās funkcijas, tostarp sociālās aprūpes funkciju.
Deputāts uzskata, ka šādai atšķirīgai attieksmei attiecībā uz pašvaldības domes deputāta amatu savienošanas ierobežojumiem neesot leģitīma mērķa.
ST norādīja, ka apstrīdētā norma pieņemta, lai īstenotu no labas pārvaldības principa izrietošo pienākumu novērst interešu konfliktu valsts amatpersonu darbībā.
Apstrīdētajā normā ietverto amatu savienošanas ierobežojumu mērķis ir nodrošināt to, ka persona pašvaldībā vienlaikus neieņem vairākus padotības attiecībās esošus amatus. Tomēr publisko amatu nesavienojamības princips ļauj paredzēt arī izņēmumus, kuru noteikšanā likumdevējam ir zināma rīcības brīvība.
ST secināja, ka pārāk plaši amatu savienošanas ierobežojumi iedzīvotāju skaita ziņā nelielām pašvaldībām varētu liegt iespēju piesaistīt domes darbam personas ar atbilstošu kvalifikāciju. Līdz ar to apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība, veicinot efektīvu pašvaldības darbu un plašāku un iekļaujošāku demokrātisko pārstāvību pašvaldībās, vienlaikus novēršot interešu konfliktus pašvaldību amatpersonu darbībā.
Apstrīdētā norma pieņemta, ievērojot labas likumdošanas principu, un izvēlēta, balstoties uz objektīviem kritērijiem.
ST atzina, ka likumdevējs, izstrādājot likumprojektu, kurā iekļauta apstrīdētā norma, ir apsvēris dažādus variantus attiecībā uz amatu savienošanas ierobežojumiem un izņēmumiem no šiem ierobežojumiem pašvaldības ietvaros. Likumdevējs apstrīdēto normu vairākkārt izskatījis Saeimas atbildīgās komisijas sēdēs un izvērtējis tās atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām. ST neradās šaubas par to, ka minētie kritēriji ir izvēlēti objektīvi.
ST secināja ka likumdevēja noteiktie izņēmumi no amatu savienošanas ierobežojumiem sasniedz leģitīmo mērķi, jo paplašina to personu loku, kuras varētu būt ieinteresētas kandidēt uz pašvaldības domes deputāta amatu, nebaidoties zaudēt jau ieņemto amatu.
Tāpat ST secināja, ka apstrīdētā norma nav pieņemta patvaļīgi un likumdevēja izvēlētais risinājums nav acīmredzamā pretrunā ar no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajiem vispārējiem tiesību principiem un citām Satversmes normām. ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
