Pašvaldības būvēs vēl par 150 miljoniem 0
Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātās ārkārtējās situācijas un noteikto aizliegumu negatīvo ietekmi uz valsts ekonomiku, finanšu ministra Jāņa Reira vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam nedēļas sākumā vienojusies par papildu finansējumu 150 miljonu apmērā pašvaldību investīciju plānam.
Pārdalīs ES fondus
Finanšu ministrija informēja (FM), ka, izvērtējot iepriekš plānoto investīciju aktualitāti un jaunos apstākļus ekonomikā reģionos, pārdalīs pašvaldībām domāto Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Valsts ekonomikas lejupslīdes laikā ES fondu finansējums jāiegulda efektīvākajos projektos un atbalsts jāpiešķir tautsaimniecībai būtiskiem projektiem ar augstu gatavības pakāpi, norāda FM.
Reira vadītā darba grupa turpinot uzklausīt visu nozaru ministriju sniegto informāciju par ES fondu ieviešanas progresu un diskutē par priekšlikumiem ES fondu finansējuma pārdalēm. Gala lēmumu par ES fondu pārdalēm iesniegs izskatīšanai FM vadītajā Covid-19 radīto ekonomisko seku operatīvās novēršanas vadības grupā, bet maija sākumā šos priekšlikumus paredzēts virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā. Pēc priekšlikuma apstiprināšanas valdībā atbilstoši būšot jāgroza ES fondu darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība”.
Minēto papildu finansējumu 150 miljonu apmērā valdība plāno piešķirt no aizdevuma, kas saņemts no Ziemeļu investīciju bankas (NIB).
Paredzams, ka tālāk pašvaldības aizņēmumus projektu realizēšanai varēs saņemt no Valsts kases ar izdevīgiem nosacījumiem. Finansētas tikšot gan projektu attiecināmās, gan neattiecināmās izmaksas.
Pūce un VARAM piesola vairāk
Kā informēja VARAM, nesen notikušajā sanāksmē par ES fondu izlietojumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce prezentējis 200 miljonu eiro piedāvājumu ekonomiskās aktivitātes veicināšanai reģionos pēc Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas beigām.
Juris Pūce: “Pirmkārt, ES fondus pašvaldībās var īstenot efektīvāk. Pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu tautsaimniecībā, veicinot ekonomisko aktivitāti reģionos pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Krīze liek kļūt efektīvākiem, tāpēc šis ir brīdis, lai atteiktos no vecās kvotu saimniekošanas – finansējums jāsaņem pašvaldībām, kurām ir skaidra vīzija par īstenojamajiem projektiem un to ieguldījumu tautsaimniecībā.
VARAM plāno pārdalīt projektiem vēl nepiešķirto un papildus piešķirto ES fondu finansējumu par vismaz 100 miljoniem eiro tautsaimniecībai būtiskiem projektiem ar augstu gatavības pakāpi, lai radītu jaunas darba vietas, atbalstītu vietējos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, piesaistītu privātās investīcijas reģionos.
Otrkārt, pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu arī energoefektivitātes jomā. VARAM plāno jau šā gada maijā novirzīt 85 miljonus eiro reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību gatavākajiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem.
Treškārt, vides jomā viens no izaicinājumiem Latvijā ir efektīva atkritumu saimniecība un virzība uz aprites ekonomiku, tajā skaitā paredzot līdz 2023. gadam katrā atkritumu dalītās vākšanas punktā ieviest bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) dalītās vākšanas konteinerus.
Šobrīd Latvijā nav pietiekamas lietderīgās pārstrādes iespējas BNA, un tādēļ no ES fondiem jāveic ieguldījumi pārstrādes attīstībai reģionos, plānotais finansējums – vairāk nekā 20 miljoni eiro.
Visbeidzot, Covid-19 vīrusa izraisītā ārkārtējā situācija veicina strauju ekonomikas digitalizāciju un iedzīvotāju un uzņēmumu savstarpējo komunikāciju elektroniski. Tāpēc, izvērtējot aktuālās prioritātes, nepieciešams pārskatīt arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas neīstenotos ES fondu projektus. Ir identificēti arī seši jauni projekti par indikatīvu kopējo finansējumu vairāk nekā 14 miljoni eiro.”
Ministrs uzsver, ka darbs pie VARAM ekonomikas atjaunošanas plānā pieteikto pasākumu īstenošanas turpinoties un gala lēmumi par izmaiņām ES fondu investīciju jomās, lai veicinātu krīzes seku mazināšanu, būs jāpieņem valdībā.
Vai pašvaldībām projekti ir?
Ko par šiem solījumiem domā pašvaldības un vai tām vispār ir jau gatavi projekti tādos apmēros, “LA” vaicāja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniekam tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņam.
“Kopumā augstas gatavības projektus 150 miljonu apmērā dažādās jomās pašvaldības šogad salasīt varētu, jo līdz šim dažādu iemeslu dēļ daudzi tiešām ir bremzēti. Kas bremzēja? Pati VARAM, jo administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā bija savilktas dažādas “sarkanās līnijas”,” pastāstīja A. Salmiņš.
LPS uzskata, ka tagad ir īstais laiks domstarpības likt malā un ar mērķtiecīgu vadību projektus īstenot.
Situāciju ievērojami varot mainīt, ja pašvaldībām noņem šobrīd uzliktos aizņemšanās ierobežojumus un gatavos projektus atļauj realizēt. Par to LPS valde videokonferencē esot runājusi arī ar premjeru.
“Esam rēķinājuši, ka visas valsts mērogā pašvaldības ar saviem būvniecības projektiem varētu dot pienesumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā. Kā plaši zināms, Pierīgā ir lielas problēmas ar bērnudārziem. Tad visu veidu siltināšana, ieskaitot jau iesāktos energoefektivitātes projektus. Labi, ka arī Saeimā tagad runā, ka iepirkuma procedūra jāatvieglo. Līdz šim visi taisni vai bijām iebiedēti ar iespējamiem pārkāpumiem, ja vien kaut ko gribējām izdarīt,” savu viedokli izteica LPS eksperts.
Viņš uzskata, ka ātrākās investīcijas būtu ar ielu un ceļu remontiem, ieskaitot VARAM reģionu ceļu programmu ATR kontekstā.
“Principā Pūce tagad jau to visu arī rosina. Bažas ir vienīgi par to, lai finansējuma piešķiršanā VARAM kā galveno kritēriju nešķiro pēc ATR paklausīgajiem un nepaklausīgajiem. Tā taciņa jau bija iestaigāta. Tagad izceļ tikai to 9 + 21 attīstības centru modeli, bet, manuprāt, akcentu vajadzētu likt uz gatavākiem un tautsaimniecībai efektīvākiem projektiem. Var gadīties, ka tai pašvaldībai, kuru gatavojas pievienot, projekts tautsaimniecībai var izrādīties daudz efektīvāks nekā jaunajā iezīmētajā attīstības centrā,” skaidroja Aino Salmiņš.
