Pašvaldības: budžetu lāpa uz mūsu rēķina 0
Neskatoties uz pašvaldību iebildumiem, Saeima vakar apstiprināja nākamā gada budžetu. Par pārāk aktīvu viedokļa paušanu domju vadītājiem tika dots skaidrs signāls, ka viņu klātbūtne parlamentā nav vēlama.
Atsaucoties Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) aicinājumam, vakar gandrīz visu pašvaldību pārstāvji bija ieradušies Saeimā, lai klātienē sekotu līdzi nākamā gada valsts budžeta pieņemšanai. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis informēja, ka nākamgad 119 Latvijas pašvaldību budžeti kopā pieaugs par 14 miljoniem latu, bet valsts budžets – par 140 miljoniem. “Tāds sadalījums nav taisnīgs. Labi, pieaugums, kaut neliels, katrai pašvaldībai sanāk, bet tajā pašā laikā uz pašvaldību pleciem uzkabina arvien vairāk funkciju,” man teica A. Jaunsleinis. Viņaprāt, pašvaldību priekšlikumu neatbalstīšana ir ļoti slikts signāls.
Galvenā pašvaldību prasība ir pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu par labu pašvaldībām. “Daudzmaz godīga sadale būtu 15% valstij un 85% pašvaldībām. Vasaras sākumā, kad mēs atbalstījām IIN samazināšanu, tika solīts, ka pašvaldībām tas tiks kompensēts, bet šobrīd šis solījums kaut kā ir aizmirsies. Tāpat aizmirsts solījums noņemt no pašvaldību pleciem pirmsskolas pedagogu algas, kas, protams, ir diezgan liela summa Latvijas mērogā – ap 23 miljoniem latu. Vēl arī jautājums par ceļiem, kuri ir ļoti nepatīkamā stāvoklī, – vēlamies šajā ziņā redzēt konkrētu naudu budžetā, nevis solījumus, kas ne vienmēr pildās,” teica Jelgavas mērs Andris Rāviņš.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs visvairāk sūdzību no iedzīvotājiem saņemot par ceļu stāvokli, kas daudzviet jau esot kļuvuši neizbraucami. Arī Kuldīgas domes priekšsēdētājai Ingai Bērziņai tieši ceļi un ielas sagādājot lielākās galvassāpes.
Gan premjers, gan Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs pārmetumus par negodīgu attieksmi pret pašvaldībām kategoriski noraida un protestēšanu saista ar opozīcijas partiju priekšvēlēšanu kampaņu. “Latvijā nevienai pašvaldībai nākamgad nebūs mazāks budžets kā šogad! Un nekādas papildu funkcijas netiek uzliktas. Valsts pārtraukusi maksāt GMI pabalstu, bet tur ir kompensācijas mehānisms un šo funkciju valsts bija pārņēmusi tikai uz krīzes laiku,” uzsvēra Reirs.
Jaunsleiņa piesaukto valsts un pašvaldību atsvešināšanos varēja vērot jau Saeimas sēdē. Brīdī, kad deputāti diskutēja par opozīcijas piedāvātajiem IIN pārdales principiem, viesu sektorā sēdošie pašvaldību vadītāji pauda savu nostāju, cilājot zaļas un sarkanas kartītes. Šādā veidā viņi ironiski tēloja frakciju vadītāju norādījumus. Neiztrūka arī pa kādam starpsaucienam. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) aizrādīja, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli sēdes vērotājiem nav atļauts paust savu viedokli par sēdē notiekošo vai traucēt sēdes norisi. Taču pašvaldībnieki turpināja aktīvi paust savu attieksmi. Tādēļ S. Āboltiņa pārtrauca sēdi, pametot priekšsēdētājas vietu. A. Jaunsleinis cer, ka incidents neietekmēs Saeimas un pašvaldību sadarbību. Tomēr pašvaldību pārstāvji pēc pārtraukuma parlamenta sēžu zālē vairs neatgriezās.
Uzziņa Pašvaldību galvenās prasības 2013. gada budžetam Noteikt, ka pašvaldībām piekrīt 85% iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu. Palielināt mērķdotāciju pašvaldību ielām un ceļiem līdz 25,75 miljoniem latu.
Reklāma
Noteikt mērķdotāciju pašvaldībām 1,5 līdz 5 gadu vecu bērnu izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un VSAA iemaksām 25,4 miljonu latu apmērā. |
