Pašvaldības atsakās kontrolēt zemniekus 0
Lai ierobežotu negodprātīgos tirgoņus, pašvaldībām ir uzlikts pienākums izsniegt izziņu tirgotājiem, kas Latvijā audzē un ražo svaigus augļus, ogas, dārzeņus un gaļu.
Jaunā prasība valdībā apstiprināta jau 4. jūlijā, bet ne visas iesaistītās puses par to ir pilnībā informētas. Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 440 skar ne tikai pašvaldības, bet arī pārdevējus, tirdzniecības organizatorus un tirgus pārvaldītājus.
Pašvaldībām nav šādas informācijas
Pašvaldībām reizi mēnesī ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) par izsniegtajām atļaujām ielu tirdzniecībā, norādot tirdzniecības dalībniekus un realizējamo preču grupas.
Jelgavas novada pašvaldība par absurdu uzskata prasību sniegt jebkādas izziņas vai apliecinājumus produktu un audzētās produkcijas izcelsmei. “Pašvaldībai nav nedz tādas kapacitātes, nedz metodikas, kā aprēķināt, pārbaudīt, kontrolēt vai apliecināt, vai konkrētais apjoms tirgotajai produkcijai ir vai nav audzēts konkrētā saimniecībā un ka konkrētais tirgotājs tirgo tikai to un ne citu produkciju. Turklāt šādi piemērots regulējums var izraisīt nepamatotas apsūdzības. Šo situāciju var pielīdzināt reālam gadījumam Jelgavas novada iedzīvotāja sāpīgā pieredzē ar PVD pārbaudi, kad tirgū tirgotajiem svaigajiem sīpollokiem tika apšaubīta vietējā izcelsme to savītušā izskata dēļ. Kad PVD pārstāvji ieradās pie iedzīvotāja dzīvesvietā un pārliecinājās, ka dzīvokļa apstākļos seniors patiešām audzē sīpollokus pārdošanai, tad protokols tika sastādīts par loku izmēra salīdzinošo neatbilstību tiem, kas bija tirdzniecībā,” Jelgavas pašvaldības viedokli pauž Dace Kaņepone.
Valmieras pilsētas pašvaldība neiebilst pret cīņu ar negodprātīgiem tirgotājiem, taču uzsver, ka jaunu pienākumu uzlikšana ir jāvērtē kopsakarā ar plānoto sasniedzamo rezultātu. “Attiecībā uz izziņas izsniegšanu tirdzniecības dalībniekiem ar informāciju par tirgoto preču/produkcijas izcelsmi ir jāņem vērā, ka pašvaldības rīcībā šādas informācijas nav. Pašvaldība var sniegt informāciju par konkrētajam tirgotājam piederošu zemi, uz kuras teorētiski ir iespējama pašražotas produkcijas audzēšana. Taču šādu informāciju ir iespējams iegūt arī kontrolējošām institūcijām attiecīgās datubāzēs. Nav skaidrs mehānisms, kā pašvaldība varētu iegūt informāciju par konkrētās personas ražoto produkciju. Tāpat jāņem vērā izsniegtās izziņas derīguma periods, ievērojot, ka augļu un dārzeņu ražošanai ir sezonāls raksturs,” rezumē Valmieras domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Laura Moča.
“Mūsu pašvaldība jau tagad sniedz visu nepieciešamo informāciju atbilstošajām iestādēm. Kontrolēt pārtikas produktu izcelsmi un zemniekus nav pašvaldības funkcija, un pašvaldība to nemaz nespēj izdarīt ar esošajiem resursiem,” Liepājas domes viedokli pauž speciāliste Zita Laizāne.
Uz tirgu tikai ar pasi kabatā
Rīgas Centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels norāda, ka jaunie grozījumi vistiešākajā veidā attieksies uz mazajiem tirgotājiem, kas tirdzniecībā piedāvā piemājas dārzu produkciju, kā arī Latvijas dabas veltes. Visbiežāk tie ir iedzīvotāji ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem, kuru ienākumi no produktu pārdošanas nepārsniedz 3000 eiro gadā. Šie tirgotāji var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji, un tiem nav jāizmanto kases aparāts. “Turpmāk Rīgas Centrāltirgus arī šos tirgotājus identificēs, līdz ar to ikvienam tirgoties gribētājam būs nepieciešams uzrādīt derīgu personu apliecinošu dokumentu; informācija par personu tiks apkopota un iesniegta VID,” brīdina I. Jakovels. Viņš norāda, ka, ņemot vērā mazo tirgotāju sociālo portretu, rodas riski nesaskaņotai ielu tirdzniecībai ārpus tirgus teritorijas.
Lai ierobežotu ēnu ekonomiku lauksaimniecībā un pārtikas preču tirdzniecībā būtiskāk uzmanību pievērst nevis mazumtirdzniecībai, bet gan vairumtirdzniecībai, ar kuras starpniecību notiek nozīmīgākā produktu un ar to saistīto finanšu darījumu aprite, uzsver Rīgas Centrāltirgus pārstāvis.
Biedrības “Latgolys golds” vadītājs Andris Meijers sevi sauc par “špeka veiru” (speķa vīru). Kungs Rēzeknes un citos tirgos klientiem piedāvā pašu cepto maizi un Latvijā ražoto kūpināto gaļu, dažāda veida speķi. “PVD jau tā mūs regulāri uzrauga, pārbauda un kontrolē. Šie MK noteikumu grozījumi uzliks pienākumu atkal ņemties ar papīru kaudzēm, kas radīs liekas rūpes. Bet no otras puses, tirgū nereti tiek apšmaukti pircēji. Stāsta, ka prece ir no Latvijas, bet patiesībā tā ir leišu vai poļu. Vienu reizi gadā aiziet uz pašvaldību izņemt izziņu nav grūti. “
