“Lai novados paliktu cilvēki, ir vajadzīgs darbs.” Pašvaldības aicina Levitu palīgā 3
Pirms ceturtdien plānotajiem pašvaldību protestiem, kas pieskaņoti dienai, kad Saeima konceptuāli lems pat Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī uzņēma Latvijas Pašvaldību savienības domi, kurā ir visu pašvaldību vadība, izņemot Daugavpils mēru.
Valsts prezidents solīja vietējiem līderiem nodot premjeram Krišjānim Kariņam (“JV”) viņu aicinājumu uzņemties virsvadību par pašvaldību reformu, taču likums jau ir Saeimā. “Būtu labi, ja Saeimā notiktu strukturētas diskusijas, es iesaku Saeimai sastādīt diskusiju plānu, lai reformai būtu lielāks atbalsts,” sacīja prezidents.
LPS domes tikšanās ar prezidentu notika pēc LPS iniciatīvas un tika sarunāta jau augustā, taču tieši tagad ir sasniegta kulminācija sarežģītajās vietvaru un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“AP”) attiecībās. “Pozitīvas pārmaiņas ir nepieciešamas, un pašvaldības tās atbalsta,” uzsvēra LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis (ZZS).
Taču saspīlējums attiecībās ar atbildīgo ministru esot tāpēc, ka nav noticis dialogs, kurā būtu ņemti vērā pašvaldību argumenti.
Tā vietā, lai iedzīvotāji varētu saņemt atbildes uz saviem jautājumiem, reformas procesu pavadot uzbrukumi pašvaldībām. Vietējie līderi uzskaitīja virkni neskaidro jautājumu, sākot ar neziņu, vai vēlēšanās varēs piedalīties vēlētāju apvienības, un beidzot ar to, vai būs otrā līmeņa reģionālās pašvaldības.
Pēc Ventspils domes izpilddirektora vietnieces Kristīnes Lembergas ierosinājuma LPS priekšsēdis G. Kaminskis aicināja domniekus nobalsot par aicinājumu Saeimai atdot valdībai atpakaļ pārstrādāšanai pašvaldību reformas likumu. Vairākums to arī atbalstīja.
“Lai novados paliktu cilvēki, ir vajadzīgs darbs. Taču mums valstī nav ceļu attīstības programmas un mēs nezinām, ko atbildēt uzņēmējiem [vai būs ceļš],” sacīja Smiltenes novada priekšsēdis Gints Kukainis (NA). Viņš neesot pret reformu, bet piesardzīgi vērtē to, ka vienlaikus notiek vairākas reformas, kas savstarpēji neesot koordinētas.
Arī tāpēc vietējie līderi lūdza prezidentu iesaistīties, lai reformas vadību pārņemtu premjers.
“Tagad šis ir bezatbildīgs eksperiments, kas būvēts uz pieņēmumiem, un ir jautājums, kas par to uzņemsies atbildību,” teica Ozolnieku novada priekšsēdis Dainis Liepiņš (LRA). Salacgrīvas novada priekšsēdis Dagnis Straubergs (LRA) piebalsoja: “Mums nav bijusi ne auglīga, ne neauglīga diskusija. Tā reforma, kas tagad ir, ir šaura ambīcija.” Teju vienīgais, kurš atbalstīja piedāvājumu, bija Ogres novada priekšsēdis Egils Helmanis (NA), kura vadītā pašvaldība iegūtu Ikšķiles novadu, “kas atrodas otrā pusē ielai”.
Valsts prezidents E. Levits atzina, ka šī tagad ir viena no lielākajām reformām, kurā centrālais jautājums ir pašvaldību kompetences noteikšana, kas arī neesot līdz galam skaidrs. E. Levits uzsvēra, ka “vēsturiski izveidojošās kopienas ir vērtība pati par sevi un diez vai tās vajag izjaukt”. Jau domes sēdes sākumā prezidents sacīja, ka reformas gaitā ir jāņem vērā teritoriju “identitāte un kultūrvēsturiskā dimensija”. Viņš piekrita, ka šajā procesā un tā skaidrošanā “vēl ir kur augt”.
Tajā pašā laikā, atbildot pašvaldībām, kas jūtas spēcīgas un tāpēc negrib apvienoties, E. Levits atgādināja par solidaritāti, jo gan turīgo, gan ne tik bagāto pašvaldību cilvēki ir vienas valsts iedzīvotāji, tāpēc citam ar citu esot arī jādalās.
