Pirms diviem gadiem tas sacēla iebildumu vētru. Kā tagad VARAM plāno risināt gaisa piesārņojuma problēmu? 18
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms diviem gadiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādāja gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.–2030. gadam, kas paredzēja, ka Rīgas, Liepājas un Rēzeknes iedzīvotājiem jānomaina malkas krāsnis un kamīni uz videi draudzīgākām apkures iekārtām, kā arī jāveicina centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstība Latvijas pilsētās.
Toreiz tas sacēla iebildumu vētru. Tagad VARAM gaisa piesārņojuma problēmu plāno risināt ar jaunu likumu, dodot vairāk pilnvaru pašvaldībām, lai tās pašas var izvēlēties kur un kādi ierobežojumi būtu nepieciešami.
Ministrijā uzzinājām, ka topošā “Gaisa aizsardzības likuma” mērķis ir aizsargāt vidi un cilvēku veselību no gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes, kā arī vienā likumā noteiktu visas tās prasības, kas saistītas ar gaisa kvalitātes uzlabošanu pilsētās un valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu samazināšanu dažādās tautsaimniecības nozarēs, izņemot no rūpnieciskajām iekārtām un enerģētikas, ko regulēs “Piesārņojuma novēršanas likums”.
Pēc būtības šajā likumā ir iekļautas iepriekšējās spēkā esošās normas, kas apkopotas vienuviet.
VARAM uzzinājām, ka atsevišķas prasības paredzēts noteikt skaidrāk un topošajā likumā tiek piedāvāts paplašināt pašvaldību tiesības noteikt savā teritorijā prasības transportlīdzekļu un apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai.
Tādā veidā pašvaldībām, kurās konstatētas problēmas ar gaisa piesārņojumu, būtu pieejami instrumenti šo problēmu risināšanai.
VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere sarunā ar “Latvijas Avīzi” pastāstīja, ka jaunajā likumā tiks nostiprinātas tās tiesības, kas attiecas uz transportlīdzekļu un apkures problēmu risināšanu piesārņojuma samazināšanai.
Paredzams, ka būs striktāki nosacījumi individuālajam sektoram, lai iedzīvotāji neradītu problēmas apkārtējai videi ar krāsnīm vai apkures katliem. Viens no būtiskiem piesārņojuma avotiem Rīgā ir putekļi, un valsts galvaspilsētai jāizstrādā plāns, kā šo piesārņojumu samazināt.
Tas pats attiecas uz Liepāju un Rēzekni, kur konstatēta sīko putekļu piesārņojuma pārsniegšana. Vēl citās pašvaldībās jādomā, kā organizēt transporta plūsmu tā, lai mazinātu piesārņojumu.
Tāpat jārisina tie jautājumi, kas saistīti ar apkures organizēšanu. Viens ir vēsturiskais mantojums, bet otrs – kā tiek veidota jaunā apbūve un kā organizēta apkure ar lokāliem risinājumiem un prasībām.
Jautāju par instrumentiem, kādus plānots ieviest problēmu risināšanai. Rudīte Vesere skaidro, ka viens no instrumentiem būs ES struktūrfondu līdzfinansējums tiem iedzīvotājiem, kas vēlas nomainīt novecojušās apkures sistēmas un apkures katlus.
Priekšroka tikšot dota trim pašvaldībām, kur konstatētas vislielākās problēmas, – Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. Tāpat, iespējams, varētu atbalstīt saules paneļu izvietošanu.
Jau izstrādājot gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.–2030. gadam, monitoringa dati parādīja, ka atsevišķās pilsētās – Rīgā, Liepājā un Rēzeknē – smalko putekļu koncentrācija gaisā pārsniedza cilvēka veselībai drošu līmeni.
Lai samazinātu piesārņojuma radīto ietekmi uz sabiedrības veselību, rīcības plānā noteikts, ka radītās emisijas jāierobežo, tādēļ plāns paredz, ka šīm pašvaldībām nepieciešams novērtēt, kādi ir galvenie piesārņojuma avoti, – cik ir individuālu apkures iekārtu, kādā stāvoklī tās ir un kuros rajonos atrodas, un attiecīgi tālāk plānot papildu pasākumus piesārņojuma samazināšanai.
Plāns paredz, ka Rīgas, Liepājas un Rēzeknes iedzīvotājiem jānomaina malkas krāsnis un kamīni uz videi draudzīgākām apkures iekārtām, kā arī jāveicina centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstība Latvijas pilsētās.
Plāns paredz, ka Rīgas, Liepājas un Rēzeknes iedzīvotājiem noteiktās pilsētu daļās jānomaina malkas krāsnis un kamīni uz videi draudzīgākām apkures
iekārtām, kā arī jāveicina centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstība Latvijas pilsētās.
Ministrija norāda, ka nav plānots un nav noteikts, ka visā valstī vecās krāsnis jānomaina līdz 2027.gadam. Plānā arī šāds pasākums nav paredzēts.
Paredzēts, ka līdz 2027.gadam tas tiks veicināts, sniedzot finansiālo atbalstu.
