Jaunais Pašvaldību likums iezīmēs lielu pašvaldību pārvaldības reformu 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā valdībā atbalstītais un Saeimai nosūtītais jaunais Pašvaldību likums iezīmēs lielu pašvaldību pārvaldības reformu.
Tā piektdien preses konferencē sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par”).
Uzsvars esot likts uz sabiedrības iesaisti pašvaldību dzīvē, kam paredzētas iedzīvotāju vēlētas pagastu padomes, un līdzdalības budžetu, kuru varēs izmantot iedzīvotāju ieteiktajiem projektiem. Iedzīvotājiem arī būs iespēja ar kolektīvo iesniegumu vērsties novada domē.
Vienlaikus likumā ir paredzētas jaunas pašvaldību funkcijas, kā arī ierobežojumi savienot deputāta amatu ar vadošu posteni pašvaldības iestādē vai kapitālsabiedrībā – šī norma stāsies spēkā tikai 2025. gadā un neattieksies uz šajās pašvaldību vēlēšanās ievēlētajiem deputātiem.
Izmaiņas pašvaldību darbības regulējumā bija nepieciešamas arī saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, pēc kuras Latvijā būs daudz lielākas pašvaldības.
Pēc Valsts prezidenta Egila Levita atkārtotiem atgādinājumiem likumprojektā ir paredzēts, ka pagastu iedzīvotāju padomes tiks vēlētas, šis darbs būs jāorganizē pašvaldības vēlēšanu komisijai.
Ministrs paskaidroja, ka padomes būs jāveido pagastos ar ne mazāk kā 1500 iedzīvotājiem. Tas varētu attiekties uz aptuveni 70 pagastiem. Novada dome var lemt, vai padome nepieciešama arī mazākās teritorijās.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Ilze Oša valdības sēdē informēja arī par citiem jaunumiem pašvaldību pārvaldībā.
Piemēram, likumā vairs nebūs obligāta prasība veidot pagastu pārvaldi, kas varēs būt vairākiem pagastiem kopīga. Domes saistošie noteikumi vairs nebūs jāsaskaņo ar VARAM, bet ministrija varēs izlases kārtībā tos vērtēt, kas samazināšot birokrātiju. Pašvaldībās kā obligāts būs iekšējais audits, kas tagad ne visur ir.
Viens no iemesliem, kāpēc nākotnē būs liegts savienot deputāta amatu ar pašvaldības iestādes vadītāja posteni, ir saistīts ar interešu konfliktu.
Tāds var veidoties, piemēram, ja domes deputāts vada pašvaldības iestādi, kas ir izpilddirektora pakļautībā, bet kā domnieks viņš vērtē izpilddirektora darbu, paskaidroja I. Oša. Tagad pašvaldību domēs ir, piemēram, daudz skolu direktoru vai kultūras iestāžu vadītāju, kas sabiedrībā ir populāri.
Vislielākās diskusijas Saeimā var paredzēt par jaunajām pašvaldību funkcijām, jo ne visos gadījumos ir skaidrs, no kāda finanšu avota tiks segta to īstenošana, par ko bažas ir Lielo pilsētu asociācijai un arī Latvijas Pašvaldību savienībai.
Pašvaldībām būs pienākums nodrošināt sabiedrisko kārtību savā teritorijā, līdz 2024. gadam izveidojot pašvaldības policiju. Tagad tās nav visās pašvaldībās.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Kristīne Kinča valdības sēdē sacīja, ka pašvaldībām nav skaidrs, cik šādas funkcijas īstenošana izmaksās. Tas pats attiecoties uz jauno pienākumu organizēt darbu ar jaunatni.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) valdības sēdē bija gandarīts par likumā paredzēto pienākumu pašvaldībām rūpēties par sabiedrisko kārtību, saredzot iespēju pilnveidot Valsts policijas un pašvaldības policijas sadarbību.
A. T. Plešs savukārt kā loģisku vērtē nepieciešamību novadiem rūpēties par jaunatni, jo tikai tad, ja jaunieši tiks iesaistīti pašvaldības dzīvē, viņiem būšot interese atgriezties reģionos.
