Pašvaldībām nespējot vienoties par Garkalnes sadalīšanu, to varētu pievienot Rīgai 28
Ādažu un Ropažu novadu pašvaldībām nespējot vienoties par Garkalnes sadalīšanu, šo pagastu varētu pievienot Rīgai, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pieļāva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).
Bērziņa norāda, ka garkalniešu viedokļi dalās, tādēļ esot grūti pieņemt lēmumu. Ja divas pašvaldības nevarot vienoties, varbūt Garkalne jāpievieno Rīgai, retoriski vaicāja Bērziņa un atzīmēja, ka arī Rīgas mērs esot šādu variantu pieļāvis.
Ministre atzina, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) esot nonākusi strupceļā. VARAM pirms ministru maiņas sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu izstrādāja trīs dažādus Garkalnes pagasta sadalīšanas modeļus, taču likumā esot ierakstīts, ka lēmumu pieņem, vienojoties abām pašvaldībām. Līdz ar to VARAM nevarot noteikt, kā būtu jāsadala Garkalne. Ja pašvaldības nespēs vienoties, paliks spēkā esošās novadu robežas.
Vienlaikus ministre domā, ka pagājis īss laiks, lai secinātu, “kāda Garkalnei ir dzīve Ropažu novadā”. No valsts puses 2026.gadā paredzēts izvērtējums, kā novadiem veicies pēc reformas, piebilda Bērziņa.
Kā ziņots, Ropažu novada dome ir atbalstījusi Baltezera ciema pievienošanu Ādažu novadam, savukārt agrākie reformu plāni paredzēja plašāku teritoriju pievienošanu Ādažiem, un to sagaida arī daļa Garkalnes iedzīvotāju. Savulaik administratīvi teritoriālās reformas plāni paredzēja Ādažu novadam pievienot lielāku bijušā Garkalnes novada daļu – līdz pat Vidzemes šosejai.
Papildus Baltezera ciemam tiek piedāvāts nodot Ādažu novadam vēl atsevišķas vietas, kas ļautu veiksmīgāk apsaimniekot, attīstīt un uzturēt teritorijas, piemēram, Ādažu novadam plānots nodot ciema “Mārsili” attīstībai nepieciešamo teritoriju.
Savukārt Ādažu novads pagaidām nav sācis virzīties uz lēmuma pieņemšanu par Ropažu piedāvājumu, uzsverot procedūru neskaidrības gala lēmuma pieņemšanai.
