Igaunijas pieredze: Pašvaldībām lika saprast – no bēgļiem izvairīties nevarēs 6
Par Igaunijas pieredzi ar patvēruma meklētājiem stāsta Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Starptautiskās aizsardzības politikas nodaļas vadītāja Trīna Rāga.
– Zināms, ka liela daļa patvēruma meklētāju, kuri Latvijā saņēmuši bēgļa vai alternatīvā statusu, jau pametuši valsti un devušies uz Vāciju. Tas pats tiek ziņots arī par Lietuvu, bet par Igauniju ne. Vai pie jums bēgļi paliek?
T. Rāga: – Igaunijas mērķis ir integrēt patvēruma meklētājus mūsu sabiedrībā, lai viņi aktīvi piedalās pašvaldību dzīvē, tur strādā un gūst ienākumus. Uzņemam patvēruma meklētājus no Sīrijas, Irākas un Jemenas. Ierodoties Igaunijā, viņiem jau ir kāds no starptautiskās aizsardzības statusiem – bēgļa vai alternatīvais –, jo patvēruma meklētāju centros Itālijā, Grieķijā un Turcijā viņus jau iepriekš izvērtē mūsu ministrijas un “KaPo” (Latvijas Drošības policijas līdzinieks Igaunijā. – Ģ. V.) amatpersonas. Līdz oktobra vidum esam uzņēmuši vairāk nekā 68 cilvēkus, gandrīz puse no tiem ir bērni. Pašlaik viņi ir izmitināti astoņās pašvaldībās – Tallinā, Tartu, Pērnavā, Hāpsalu, Vīlandē, Pelvā, Kundā un Rakverē. Domāju, ka viens no iemesliem, kāpēc patvēruma meklētāji nedodas prom no Igaunijas, ir tas, ka viņi uzreiz dodas uz izvēlēto dzīvesvietu kādā no mūsu pašvaldībām. Mums ir līgums ar vienu nekustamo īpašumu kompāniju, kura rūpējas, lai patvēruma meklētājiem būtu dzīvoklis. Valsts samaksā pirmo iemaksu par dzīvokļa īri, bet nākamajā mēnesī patvēruma meklētājiem ir jāmaksā pašiem. Ja patvēruma meklētājiem pietrūkst nauda nākamajam maksājumam, viņi var saņemt atbalstu no pašvaldības, kurā ir deklarēti. Kad bēglis ierodas Igaunijā, viņu lidostā sagaida mentors, kurš pavada uz dzīvokli un turpmāko laiku strādā ar viņu – palīdz reģistrēties pašvaldībās, darba meklēšanas aģentūrā, palīdz bērniem atrast skolas un bērnudārzus, kā arī sniedz praktisku palīdzību, piemēram, ja nepieciešams apģērbs. Ierodoties Igaunijā, starptautisko aizsardzību ieguvušās personas iziet pirmo medicīnisko pārbaudi, bet vēlāk pirmo divu nedēļu laikā viņiem tiek veikta padziļināta veselības pārbaude – tas ir nepieciešams viņu un sabiedrības veselībai.
– Kādus sociālos labumus no Igaunijas saņem patvēruma meklētāji?
– Viņi ir pielīdzināti Igaunijas iedzīvotājiem, un tas nozīmē, ka viņiem ir pieeja tam pašam valsts atbalstam, kas pienākas vietējiem iedzīvotājiem. Piemēram, pabalsti ir tādi paši kā Igaunijas pilsoņiem, kuriem nav ienākumu, bet mājokļa jautājumus viņi var risināt, piesakoties atbalstam, kuru sniedz pašvaldības. Mūsu valstī šogad iztikas minimums pirmajam pieaugušajam ģimenes loceklim ir 130 eiro mēnesī, tāds pats ir attiecināms uz bērniem, bet otram un katram nākamajam pieaugušajam mājsaimniecības ģimenes loceklim tas ir 104 eiro mēnesī. Iztikas minimuma pabalstu izmaksā pašvaldības no valsts piešķirtā budžeta. Tas tiek darīts, ja visi pārējie instrumenti nabadzības mazināšanai izrādījušies neefektīvi. Pabalstu aprēķina, ņemot vērā cilvēka iepriekšējā mēneša neto ienākumus, mājsaimniecības izdevumus un valstī noteikto iztikas minimumu. Bērna pabalsts Igaunijā par pirmo un otro bērnu ir 50 eiro par katru, bet par katru nākamo – 100 eiro. Igaunija neveido īpašu sistēmu personām, kas ieguvušas bēgļa statusu, jo, mūsu ieskatā, radīt atsevišķu sociālo sistēmu būtu dārgi, tādēļ izmantojam esošo. ES par katru pārvietoto patvēruma meklētāju, kuru uzņem Igaunija, maksā 6000 eiro. No šiem līdzekļiem 3000 saņem pašvaldība, kurā dzīvo patvēruma meklētājs, bet otra puse tiek tērēta igauņu valodas kursiem, mentoriem, tulkošanas pakalpojumiem un citiem izdevumiem. Igaunijas budžetā šogad patvēruma meklētāju uzņemšanai ir paredzēti 150 000 eiro pabalstiem, bet pakalpojumiem – 370 580 eiro.
