Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis: Pašvaldībām jārespektē konkurence 0
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valstij un pašvaldībām iesaistoties uzņēmējdarbībā, palielinās negodīgas konkurences riski. Kopš šī gada sākuma, kad grozīts likums, privātpersonu un privātuzņēmumu sniegtās ziņas par šādām situācijām izvērtē Konkurences padome.
Lai nekropļotu konkurenci Latvijas tirgū, pašvaldībām vajadzētu vairāk funkciju uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem, samazinot pašvaldību uzņēmumiem deleģēto pienākumu apjomu, par to vienisprātis ir gan Konkurences padome, gan arī lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Arī likumā noteikts, ka pašvaldības pašas var iesaistīties uzņēmējdarbības veikšanā vien atsevišķos gadījumos: tikai tad, ja ir novērojamas tirgus nepilnības un nav neviena, kas būtu ar mieru sniegt kādu iedzīvotājiem nepieciešamu pakalpojumu.
Tāpat valsts un pašvaldības var dibināt savas kapitālsabiedrības, lai nodrošinātu stratēģiski svarīgus pakalpojumus, piemēram, ūdensapgādi vai siltumapgādi, tomēr arī šajos gadījumos būtu jāraugās, vai pakalpojumu vismaz daļēji nevar uzticēt kādam privātuzņēmumam.
“Mēs savulaik veicām pētījumu, kas liecina – attīstītajās valstīs publiskā sektora dalība komercdarbībā ir 18–23%, kamēr Latvijā – virs 40%,” situāciju komentē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.
Saņem 100 sūdzību
Pilnvaras uzraudzīt, kā valsts un pašvaldības ievēro konkurences neitralitātes principu, Konkurences padome ieguvusi šī gada sākumā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā.
“Kopš šī gada sekojam, vai valsts un pašvaldības neiejaucas sfērās, kur pakalpojumu var nodrošināt privātuzņēmumi, kā arī – vai netiek radīti tādi labvēlīgi apstākļi, kur valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām tiek noteiktas nesamērīgas priekšrocības,” skaidro Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.
Gada laikā, kopš spēkā stājušies likuma grozījumi, Konkurences padome ir saņēmusi aptuveni 100 iesniegumus no privātpersonām un privātajiem uzņēmumiem par pašvaldību un to dibinātu uzņēmējsabiedrību darbību konkurences kropļošanas kontekstā.
56% sūdzību bijušas par pašvaldību un to kapitālsabiedrību organizētajiem iepirkumiem, savukārt pārējie 44% – saistībā ar citu veidu nevienlīdzīgas konkurences pazīmēm valsts un pašvaldības dibinātu uzņēmumu darbībā.
Visbiežāk saņemtas sūdzības asenizācijas pakalpojumu, ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla izbūves darbu, kā arī kapu rakšanas pakalpojumu sakarā.
Savukārt, veicot tirgus uzraudzību, Konkurences padomes uzmanību saistījis transporta līdzekļu numura zīmju iepirkums, kā arī pasākumu biļešu tirdzniecība un kultūras pasākumu organizēšana.
Var uzlikt naudas sodu
Konkurences padomei ir dažādas iespējas vērsties pret konkurences neitralitātes nosacījuma neievērotājiem valsts un pašvaldības sabiedrībās.
Vispirms jau tiek veiktas pārrunas ar kapitāldaļu turētājiem, bet, ja tās izrādās neefektīvas, ir iespēja ziņot hierarhiski augstākstāvošai iestādei.
Savukārt, ja nosacījumus neievēro valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, var tikt pieņemts lēmums par pārkāpuma konstatēšanu, kas uzņēmumam draud ar sodu 3% apmērā no pēdējā gada neto apgrozījuma.
Tā kā jaunā kārtība ir spēkā tikai gadu, Konkurences padome pagaidām risina situācijas pārrunu ceļā. “Viss vēl ir procesā,” skaidro Juris Gaiķis.
Konsultāciju ir daudz arī tādēļ, ka šogad noslēdzas likumā noteiktais piecu gadu periods, kad valsts institūcijām un pašvaldībām ir jāpārvērtē sava līdzdalība kapitālsabiedrībās, ko tāpat pieskata Konkurences padome.
