Madars Lasmanis: Pašvaldībām ir ļoti ražīgs laiks 4
Kā Latvijā norit administratīvi teritoriālā reforma (ATR) un kā pašvaldībām sokas ar jauniem investīciju projektiem, LA.LV saruna ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieku pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madaru Lasmani.
Saskaņā ar ATR likumu, kas paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 līdz 42, ir sācies pašvaldību apvienošanās process. Ko paredz VARAM izstrādātā metodika jaunveidojamo novadu darbības sākšanai?
Metodika ir dokumentu apkopojums, kas palīdz pašvaldībām labāk orientēties lietvedībā. Jaunveidojamo novadu darbības metodikas izveidē sarežģītākie gadījumi ir trīs novadi, kur Saeima izlēma dalīt pašvaldības. Vissarežgītākais ir Limbažu novada gadījums, arī Siguldas un Preiļu gadījumā reālā sadalīšana notiks jau pēc pašvaldību vēlēšanām.
Procesam ir jābūt pabeigtam līdz 2021.gada 30. jūnijam, jo jau 1.jūlijā dara jāuzsāk jaunajām pašvaldībām. Kā praktiski ir pavirzījies šis process? Tas varēs notikt termiņā – atbilstoši likumam?
Domāju, jā. Protams, attālinātais darbs situāciju nedaudz sarežģī un paildzina – jau 8 mēnešus dzīvojam šādā režīmā. Tomēr visas pašvaldības, kuras vēlas strādāt, to dara un ir saņēmušas dotācijas gan apvienotās struktūras plāna izstrādei, gan arī finansējumu teritoriālā plānojuma pārveidei.
Ir nelielas aizķeršanās ar pašvaldībām, kur ir dalīšana, bet notiek regulāras sapulces un iespējams, ka mantas un citu īpašumu sadales termiņi varētu tikt pagarināti līdz šī gada beigām.
Ja pašvaldības nevienojas termiņos par jauno kārtību, tad vecā kārtība joprojām ir spēkā un nekāds haoss neiestāsies.
Vai ir iezīmējušās problēmas?
Dažas ir – saistībā ar Eiropas fondu jautājumiem. Piemēram, Limbažu gadījumā – Limbažu pašvaldība ir reģionālās attīstības centra pašvaldība. Paskaidrošu, ka līdz šim pašvaldībām bija nevienlīdzīga Eiropas fondu līdzekļu pieejamība – reģionālo attīstības centru pašvaldībām tie bija pieejami, bet 89 pašvaldībām – liegti.
Pēc reformas šī nevienlīdzība tiks pārtraukta – visām pašvaldībām būs vienlīdzīga piekļuve Eiropas fondu finansējumam. Limbaži realizēja ar fondiem saistītas programmas Skultes pagastā.
Situācijā, kad Skulte aiziet pie Saulkrastiem, Limbažu domei likums neļauj, ka šie projekti aiziet Saulkrastu novada domei turpmākai realizācijai. Kā rīkoties? Kā vienai pašvaldībai realizēt savu projektu citā pašvaldībā? Vai atteikties no projekta? Kas savukārt pasliktina pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem?
Nesaku, ka ir viegli. Par Saeimas lēmumu – atdalīt Saulkrastu novadu no Ādažu novada un izveidot atsevišķu novadu, pievienojot Skulti – VARAM bija gana skeptiska par šo ideju, bet politiķiem bija savs redzējums. Bet problēmas ir pārvaramas.
Jūs pieminējāt finansējumu novadu apvienošanās procesam. Par kādām summām ir runa?
Novadam, kas tiek apvienots, apvienošanās projekta izstrādei – tie ir 15 tūkstoši eiro, savukārt kopējam apvienoto plānošanas dokumentu projektam – 20 tūkstoši eiro.
Vēl ir papildus programma – vidēji 200 tūkstošiem eiro katrai jaunveidojamai pašvaldībai administratīvo izdevumu segšanai, bet šie līdzekļi būs pieejami no 1.jūlija. Mazākās jaunveidojamās pašvaldības saņems līdz 135 tūkstošiem eiro, lielākās ap 500 tūkstošiem eiro.
Naudas izlietojums būs atbilstoši pašvaldības ieskatiem – var apvienot datubāzes, pilnveidot grāmatvedības un lietvedības sistēmas. Protams, pēc 1.jūlija būs jārisina arī jautājumi, kas saistīti ar darbinieku skaita optimizāciju.
Ko iesākt tām pašvaldībām, kuras nolēmušas tiesāties Satversmes tiesā? Piemēram, Auce negrib apvienoties ar Dobeli. Kamēr lieta nav iztiesāta, kas notiek? Kādas ir ministrijas prasības?
VARAM respektē pašvaldību vēlmi tiesāties – tās ir viņu tiesības. Šobrīd ST ir iesniegti 21 pašvaldību pieteikumi. Taču, neraugoties uz to, kā beigsies tiesvedība, pašvaldības gatavojas apvienošanās procesam.
VARAM pozīcija ir sekojoša: ST spriedums neatceļ jau nākamajā ATR likuma normu: līdz brīdim, kamēr Saeima maina likumu atbilstoši ST lēmumam.
Domāju, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanas notiks atbilstoši likumā noteiktajām jaunajām pašvaldību teritorijām. Arī MK noteikumi, kuri tiek gatavoti, paredz elastīgu pieeju arī pēc pašvaldību vēlēšanām jaunajos novados elastīgi reaģēt, ja tomēr kāds novads atdalīsies no izveidotās pašvaldības.
Prognozēju, ka viens no sarežģītākajiem gadījumiem ST spriedumu kontekstā būs saistīts ar Varakļāniem. Saeimas komisijā taču tika lemts, ka Varakļāni būs Madonas novadā, kā to vēlējās arī paši varakļānieši, taču Saeimas sēdē tika izlemts, ka Varakļāni būs Rēzeknes novadā.
Es vēlreiz vēlos uzsvērt, ka reformu noteica racionālas pārvaldes izveides nepieciešamība. Ir arī precedents ar 2009. gada reformu, ko izvērtēja ST un secināja, ka Saeimai ir pilnas tiesības noteikt novadu struktūru.
Pie kāda plāna tad tagad pieturas Rēzekne un Varakļāni?
Rēzekne un Varakļāni arī strādā pie apvienošanās plāniem. Jo tas ir svarīgi saistībā ar Eiropas fondu pieejamību, kas būs visām jaunveidojamām pašvaldībām – visām pašvaldībām ir vajadzīgi novadu investīciju plāni.
Jo vairāk pašvaldības jau šobrīd diskutēs par investīciju plāniem jau šajā periodā, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, jo vieglāk būs šos investīciju plānus apstiprināt pēcvēlēšanu periodā jau jaunajā pašvaldībā.
Viens no ATR mērķiem ir investīciju piesaiste. Kuras pašvaldības ir bijušas visčaklākās jaunu investīciju plānu izveidē?
Smiltene ļoti labi strādā, arī Valmiera, Ādaži. Faktiski var teikt, ka tās pašvaldības, kuras pēdējās desmitgades laikā ir bijušas vērstas uz attīstību, tās arī šobrīd sekmīgi darbojas jaunu investīciju plānu izveidē.
Ir divas pašvaldības, kas pateikušas publiski, ka neko nedarīs līdz ST lēmumam. Tā ir Jaunjelgavas novada dome, kas atteikusies sadarboties ar Aizkraukles novada domi. Tāpat arī Salacgrīvas novada dome, kas lēmusi nesadarboties ar Limbažu novada domi. Piespiest nevienu nevar – tā ir viņu politiķu izvēle.
Šobrīd ir noteikts, ka par apvienošanos atbild lielākā pašvaldība un attiecīgi tai ir uzdots izstrādāt vienotu struktūru pēc apvienošanās, neatkarīgi no tā, vai kāds novads nāk vai nenāk uz sarunām. Žēl, ka šo pašvaldību vadītāji vērtē savu iedzīvotāju intereses zemāk, nekā savu vēlmi tiesāties. Jo pēc būtības no šīs nesadarbošanās investīciju un apvienošanās plānu izveidē zaudētāji jau būs iedzīvotāji.
Neatkarīgi no pārvaldes modeļa, investīciju plāni ir tie, kas noteiks, kāda būs saimnieciskā aktivitāte attiecīgajā teritorijā, kur būvēs skolu, kur būs bērnudārzs, kur būs ražošanas teritorija. Tās ir nozīmīgas izšķiršanās un šeit būtu jāstāv pāri politiskajām interesēm.
Uz kādu Eiropas fondu līdzekļiem pašvaldībām būs iespējas pretendēt – Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietvaros, vai ari uz tiem fondiem, kas saistīti ar pandēmijas apkarošanu?
30 pašvaldībām, kurās ietilpst reģionālās attīstības centra pašvaldības, ir iespējams pretendēt uz visu pieejamo fondu finansējumu. Es gribu uzsvērt, ka ne jau tikai valstij ir savs Nacionālās attīstības plāns, kas nosaka valsts attīstību nākamajos gados, bet arī pašvaldībām ir tādi mazie nacionālās attīstības plāni – teritoriālās attīstības plāni, kas nosaka un izskaidro iedzīvotājiem investīciju ieceres nākamajiem gadiem.
Pirms pašvaldība dodas pēc finansējuma pie Eiropas fondiem, vai Valsts kasi pēc akcepta aizdevumam, tai ir jābūt iedzīvotāju atbalstam, ka viņiem šī investīcija ir nepieciešama. Neviens nevar tā izlemt – būvējam baseinu – bez tā, ka šis projekts ir bijis iekļauts teritoriālajā plānojumā un iedzīvotāji to ir akceptējuši.
Saskaņā ar valsts budžeta likumu, mainoties nodokļu proporcijai, pašvaldībām nākas rēķināties ar ieņēmumu samazinājumu par aptuveni 90 miljoniem eiro. Kā tas tiek kompensēts? Vai arī pašvaldībām tiek ieteikts samazināt, piemēram, sociālās palīdzības apjomu iedzīvotājiem?
Šobrīd nav tādu indikāciju, ka tiktu samazināts sociālo pakalpojumu apjoms iedzīvotājiem. Pēc Finanšu ministrijas datiem, nav tādu pašvaldību, kurām nebūtu uzkrājumu, lai nevarētu segt ieņēmumu kritumu. Manevra iespējas ir.
Principā šī situācija motivē pašvaldības sakārtot savas struktūras. Piemēram, attālinātais darbs parāda, ka ir iespējama pakalpojumu digitalizācija un nākamās desmitgades viens no svarīgiem izaicinājumiem ir pašvaldības pakalpojumu digitalizācija un to pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem.
Cilvēku skaitam, kurš iegriezīsies pašvaldībā, lai iesniegtu kādu dokumentu, ar katru gadu vajadzētu sarukt. Domāju, ka pašvaldību vēlēšanu periodā, iespējams, par to domās mazāk, taču būs vairāki cikli, kad pašvaldības domās par struktūras pārveidi un optimizāciju.
Ja skatāmies valsts mērogā, tad ministrijas katru gadu mēģina optimizēt darbinieku skaitu, bet pašvaldību sektorā šāda aktivitāte nav bijusi. Ir pat aplēses, ka kopējais ietaupījums var būt 190 miljoni eiro katru gadu visās pašvaldībās kopā.
Aptuveni 5-7% pašvaldības var ietaupīt, mainot struktūru, samazinot darbinieku skaitu un digitalizējot pakalpojumus. Desmitgades ietvaros, kopējais pašvaldību darbinieku skaits varētu samazināties līdz 10%.
Jāņem vērā, arī jau šobrīd liels darbinieku skaits pašvaldībās ir pirmspensijas vecumā. Nedigitalizējot pakalpojumus, nebūs iespējams tuvākās desmitgades ietvaros nodrošināt reģionos attiecīgu darbinieku skaitu.
ES Atjaunotnes un noturības mehānismā digitalizācijas projektu atbalstam ir paredzējusi ļoti lielu īpatsvaru. Un pašvaldībām ir jābūt gatavām šos projektus realizēt. Tas varētu palīdzēt kompensēt darba roku trūkumu reģionos.
Digitalizācija – izklausās jauki, bet domāju, ka cilvēkiem reģionos ari biedējoši. Kur tad liksies, piemēram, tie atlaistie pašvaldību darbinieki?
Nevienai pašvaldībai netiek prasīts automātiski samazināt darbinieku skaitu. Pēc pašvaldību vēlēšanām, tā ir jaunievēlēto deputātu izšķiršanās, kādu pārvaldes modeli tie vēlas saglabāt.
Pat tur, kur apvienojas astoņas pašvaldības, kā Dienvidkurzemes novadā, uz 1.jūliju darba attiecības būs ar visu 8 novada domju darbiniekiem. Pēc tam jau jaunievēlētie noteiks – vai būs viena administrācija, vai arī administrācija samazināsies, vai arī tiks saglabāts decentralizēts pārvaldības modelis, saglabājot pagastos atsevišķas administrācijas.
VARAM gan uzskata, ka decentralizēts pārvaldes modelis ir neracionāls un tajā ir daudz trūkumu, savukārt centralizēta pārvaldība ļauj ietaupīt līdzekļus, ieviešot gan vienotu grāmatvedības sistēmu, gan arī digitālu lietvedību.
Piemēri ir – Daugavpils novads ar decentralizētu pārvaldi, pat nespēj normāli gada pārskatu iesniegt, savukārt Gulbenes novads, kas atteicās no decentralizētā modeļa, ietaupīja 150 tūkstošus eiro gadā. Par to jau pārliecinājās Valsts kontrole savās revīzijās.
Kā ATR ietvaros sadarbojaties ar Izglītības un zinātnes ministriju skolu tīkla pārkārtošanā jaunajās teritorijās?
Jā, mēs sadarbojamies ar IZM, taču VARAM viedoklis par skolu tīkla optimizāciju vidusskolu posmā ir bijis krietni radikālāks. Nevar nodrošināt kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību skolās ar 25 – 40 skolēniem vidusskolu klasēs.
Pašvaldībām ir iespēja skolu uzturēt. Taču, pēc manām domām, racionāls līdzekļu izlietojums tas būtu, ja vidusskolas posmā tad mācītos vismaz 72 skolēni. To jau vairākus gadus apakaļ ir sarēķinājusi Jāņa sēta savos pētījumos.
Kāda ir bijusi Covid- 19 pandēmijas ietekme uz investīciju apjomu pašvaldībās? Vai valsts un dažādu fondu atbalsts ir kļuvis dāsnāks?
Lai stimulētu ekonomisko aktivitāti reģionos, pašvaldībām ir iespēja daudz brīvāk aizņemties līdzekļus Valsts kasē. Kopš 2020.gada 1.jūnija, bez lielas ažiotāžas, pašvaldībām jau ir piešķirti aptuveni 100 miljoni eiro.
Tas ir papildus tiem Eiropas fondu līdzekļu projektiem, kas bijuši neatkarīgi no pandēmijas un ārkārtas situācijas. Šobrīd realizācijā ir 307 projekti, un to prioritāte ir ceļu remonti, ēku energoefektivitāte, digitālo risinājumu ieviešana pašvaldību darbā. Šī programma būs spēkā arī šogad un pieejamā finansējuma apjoms tajā pieaugs.
Papildus VARAM pērn tika izstrādājusi un virzījusi programmu bērnudārzu rindu mazināšanai, kur kopējais finansējumu apjoms tai bija 49.8 milj, no kuriem piešķirtais valsts aizdevumu apjoms – 24.9 miljoni.
Tās rezultāts ir 2565 jaunas vietas bērniem dārziņos, 17 jauni bērnudārzu projekti. Tāpat jau pagājušajā gadā uzsākta autoceļu sakārtošana pašvaldību reformas ietvaros, kas turpināsies arī šogad un nākamajos gados.
Šis pašvaldībām ir ļoti ražīgs laiks, kurā tām ir iespēja sakārtot savu infrastruktūru. Piemēram, Dienvidkurzemē, kur apvienosies astoņi novadi, katram ir savas ēkas – ir iespēja pieteikties finansējumam, lai pielāgotu šīs ēkas jaunizveidotā novada vajadzībām.
Reģionos vienmēr aktuāls īres dzīvokļu pieprasījums – būs iespēja saņemt finansējumu, lai pielāgotu, būvētu īres dzīvokļus, piemēram, jaunajiem speciālistiem.
Pastāv iespēja saņemt Valsts kasē aizņēmumus projekta fāžu uzsākšanai, lai varētu brīdī, kad būs pieejams ES finansējums, būt augstas gatavības fāzē tūlīt šo finansējumu apgūt.
Pēdējais pusgads, kurā pašvaldībām ir bijuši pieejami kredīti, kas nav saistīti ar ES fondu līdzekļiem, ļoti labi parādījis pašvaldību kapacitāti: mazās pašvaldības nespēj realizēt investīciju projektus.
Jo lielāka pašvaldība, jo augstāka gatavība projektu realizācijā, speciālistu pieejamība lielāka un lielāks labums no projekta realizācijas iedzīvotājiem. Mazo pašvaldību iedzīvotāji drīz sapratīs, ka apvienojoties ar lielo pašvaldību, viņi būs tikai ieguvēji.
Šis gads kaut iesācies ar virkne ierobežojamiem un neērtībām, bet tai pat laikā pašvaldībām finanšu līdzekļu apjoms to attīstībai tikai aug.
Tāpēc pašvaldībām jāķeras pie darbiem ar dubultu sparu, jo pieaugot iespēju apjomam pieaug arī atbildība. Būs gan valsts kases aizdevumi gan ES fondi, ar kuriem varēs sakārtot mūsu dzīves telpu.
