Pašvaldībām ir ar ko palepoties 0
Sākusies konkursa “Eiropas Gada pašvaldība 2013” otrā kārta, kurā izvirzītas 15 pašvaldības. Otrās kārtas vērtēšanas laikā noteiks Eiropas Gada pašvaldību un laureātus četrās nominācijās: “Pašvaldība kultūrai”, “Pašvaldība integrācijai un iekļaušanai”, “Pašvaldība veselībai” un “Pašvaldība Eiropas Savienības vērtību popularizēšanai”.
Žūrija piecu nedēļu laikā apmeklēs pašvaldības, lai iepazītu un izvērtētu tur paveikto. Labāko pašvaldību apbalvošana notiks 18. oktobrī.
Vispirms žūrija devās uz Rīgas plānošanas reģiona trim pašvaldībām: Siguldas novadu, Jūrmalas pilsētu un Kandavas novadu.
Ar pozitīvu dzimstības bilanci
Siguldas novads Iedzīvotāju skaits: 18 178 |
Ar ko lepojas siguldieši? Ar to, ka novadā dzimstība pārsniedz mirstību, un tas liecina, ka novadam ir nākotne. Pērn pasaulē ieradās 220 jaundzimušo, tas ir par trim bērniem vairāk nekā 2011. gadā, kad piedzima 217 bērni. Savukārt mūžības ceļos 2012. gadā devušies 154 iedzīvotāji. Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics ne bez lepnuma min, ka novads bijis pirmais, kas jaundzimušajiem siguldiešiem atļāvies maksāt pabalstu – naudas balvu, kas ar laiku tika palielināts līdz minimālās algas apmēram. Šobrīd tie ir 200 latu, ja abi vecāki deklarējušies Siguldas novadā vismaz 12 mēnešus. Ja deklarējies viens no vecākiem, pabalsts uz pusi mazāks – 100 latu.
Novadā būs arī jauns bērnudārzs, un pašvaldība nolēmusi pieņemt darbā psihologu, kurš strādās ar pirmsskolas vecuma bērniem. “Ja bērni šo palīdzību nesaņem laikus, tad pēc dažiem gadiem tā jau būs problēma pašvaldības redzeslokā,” norāda U. Mitrevics.
Nupat 1. septembrī pēc plašiem rekonstrukcijas darbiem durvis vēra Laurenču sākumskola ar 122 audzēkņiem. Skola ir unikāla, jo mācību saturu noteica, uzklausot vecāku un arī pašu skolēnu vēlmes. Bērni te pavadīs visu dienu, sākot no pulksten septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā. Daudzi vecāki strādā Rīgā, viņi vēlējušies, lai atvases šajā laikā būtu drošā vidē, pieskatītas, un ne tikai. Pēc mācību stundām skolēni darbosies dažādos interešu pulciņos, un vecāki par to ir gatavi piemaksāt 50 latus mēnesī.
Blakus Laurenču sākumskolai top vēl kāda unikāla būve – Austrumeiropā vienīgā mākslīgi saldētā distanču slēpošanas trase vairāk nekā kilometra garumā un augstākais (30 m) alpīnisma tornis.
Samērot iedzīvotāju vajadzības ar pašvaldības darba virzieniem ļauj pirms četriem gadiem sāktā akcija “Dāvini ideju domei!”. Sākumā gada laikā bija desmit, divdesmit iesniegumu, bet nu ideju skaits pietuvojies simtam. Tiek norādīts, kurā vietā nepieciešams soliņš, lai veci ļaudis varētu apsēsties, atpūsties, un arī tādi objekti kā sporta komplekss vai kultūras centrs, kas, protams, nav īstenojams īsā laikā.
Bet par Veselības dienu, kas notiek jau otro gadu, Siguldas pagasta pensionāru biedrības vadītāja Ruta Kupce teic – tas arī ir pasaules mēroga unikāls projekts! Divas reizes gadā novadā deklarētie iedzīvotāji bez maksas var saņemt kardiologa, LOR, neirologa, dermatologa, onkologa un daudzu citu speciālistu konsultācijas, veikt kāju vēnu skrīningu un pēdu datordiagnostiku, apmeklēt mamogrāfu, pediatrus, pārbaudīt redzi, kā arī noklausīties speciālistu lekcijas. Par to visu no sociālā budžeta līdzekļiem samaksā Siguldas novada dome. Pērn Veselības dienu apmeklēja 1600 iedzīvotāju.
Ikviens te ir gaidīts
Jūrmalas pilsēta Iedzīvotāju skaits: 56 334 |
Pārfrāzējot pazīstamo teicienu, ka par gleznotājiem nepiedzimst, bet Jūrmalā par tādiem var arī kļūt, Jūrmalas pilsētas muzejā jau otro gadu tiek rīkoti gleznošanas kursi. Kursu vadītāja Baiba Māzere stāsta, ka šogad interese esot īpaši liela – pieteikušies vairāk par 50 interesentiem. Tie ir dažāda gadagājuma cilvēki – gan jauni, gan veci, gan tādi, kuriem jau ir priekšzināšanas šajā mākslas jomā, gan tādi, kuri otu rokās ņems pirmo reizi. Gleznošanas kursu dalībniekiem mācības esot bez maksas, bet pasniedzējai paredzētais atalgojums ir 10 eiro stundā. Viņa atzīst, ka cilvēki te īsteno savus sapņus, un tas ir patīkami. Mācības notiek, pateicoties ES finansējumam.
Jūrmalas Brīvdabas zvejnieku muzejs Lielupē daudziem ir saistošs atklājums. Muzejā izveidota 19. gadsimta piekrastes zvejnieka sēta ar tai raksturīgām ēkām – dzīvojamo māju, ratnīcu ar klēti, tīklu šķūni, zivju kūpinātavu, pirti un citām būvēm. Ēkas tika atvestas uz muzeju no dažādiem Jūrmalas zvejnieku ciemiem.
Te var apskatīt arī enkuru un zvejas laivu kolekciju, bet virvju vīšanas darbnīcā – lielāko virvju kolekciju Latvijā. Bet Muzeju nakts un citu lielāko svētku laikā visi apmeklētāji bez maksas nobauda muzeja darbinieka Alda Miglinieka kūpinātās reņģes.
Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvaldes vadītāja Laima Grobiņa teic – mūsu pilsētai ir palaimējies ar aktīvām mammām. Viena no viņām ir biedrības “Es redzu” vadītāja Aivija Bārda. Viņa daudz pūļu veltījusi, lai neredzīgos un vājredzīgos bērnus integrētu sabiedrībā. “Īstenojot dažādus projektus, apliecinām, ka arī viņi sabiedrībai ir vajadzīgi. Tā ir fantastiska sajūta, redzot, kā neredzīgie bērni atveras, kļūst drosmīgāki, patstāvīgāki.” Aivija stāsta, ka cilvēki ar invaliditāti tiek iedrošināti doties uz Jūrmalu, baudīt sauli, jūru, svaigo gaisu. Kauguru, Jaunķemeru un Vaivaru pludmales ar Jūrmalas domes atbalstu tiek piemērotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tie ir koka laipu celiņi, kur var pārvietoties ar ratiņkrēslu, arī pārģērbšanās kabīne ir pietiekami plaša. Nākamgad paredzēts jūrā norobežot peldvietu ar īpašām bojām, sagādāt peldēšanai domātu ratiņkrēslu, speciālas pludmales mēbeles. “Mūsu mērķis ir padarīt pludmali pieejamu visiem, lai ikviens justu – viņi Jūrmalā ir gaidīti viesi,” uzsver pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas projektu vadītāja Anete Ābelīte.
Laipni lūgti Promenādē!
Kandavas novads Iedzīvotāju skaits: 9577 |
Kandava ir pirmais novads Latvijā, kas izveidojās 1999. gadā, apvienojoties Kandavas pilsētai ar Cēres, Kandavas, Matkules un Zemītes pagastiem. 2009. gadā novadam pievienojās vēl divi pagasti – Vāne un Zante. Daļa novada ietilpst gleznainajā Abavas ielejā, ko dēvē par “Kurzemes Šveici”.
Novads lepojas ar vecāko laukakmens tiltu Latvijā un hercoga Jēkaba laikā būvēto Pulvertorni, kā arī jaunizveidoto Promenādi ar septiņiem tiltiņiem un īpašu vides objektu “Zem laimīgās zvaigznes”.
Promenāde izbūvēta ar ERAF finansiālo atbalstu, un tas ir viens no vērienīgākajiem projektiem pēdējo gadu laikā. Kādreizējo dārziņu vietā pilsētas centrā tapusi atpūtas vieta ar bērnu rotaļu laukumiem, kā arī laukumu pasākumu un koncertu rīkošanai. Īpaši padomāts par jaunlaulātajiem – pār Promenādes teritorijā tekošo strautu izveidoti septiņi tiltiņi, kuriem atbilstoši kāzu tradīcijām jaunais vīrs pāri pārnes savu sievu. Kandavnieki palepojas – tāda vieta Latvijā esot vienīgā!
Kandavas novadam ir tas gods vienīgajam arī pārstāvēt valsti Eiropas lauku pašvaldību hartā, kuras lozungs ir “Ļaudis sastop ļaudis”. Katru gadu hartas dalībnieki ciemojas kādā no 27 valstu pašvaldībām.
Šogad visi devās uz Portugāli, tur pārspriežot vides aizsardzības tēmas. Bet pērn Kandava ciemiņus uzņēma savās mājās – kopā vairāk nekā 300 cilvēku. Par šo notikumu tagad atgādina Eiropas iela, kuras segumā katra delegācija ievietoja īpašu bruģ-akmeni – ar savas valsts un pašvaldības nosau- kumu.
Fakti Konkursu “Eiropas Gada pašvaldība 2013” rīko Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar Latvijas plānošanas reģioniem, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Šā gada konkurss saistīts ar Eiropas Pilsoņa gada tēmu. Konkursa mērķis ir veicināt pašvaldību atbalstu iedzīvotāju integrācijai, kultūrai, veselīga dzīvesveida popularizēšanai, kā arī Eiropas Savienības vērtību popularizēšanai un iedzīvotāju iesaistei starptautiskā sadarbībā. Tāpat arī otrās kārtas vērtēšanas laikā pašvaldībās tiek meklēti Eiropas Gada cilvēki, kuri daudz darba, pūļu, nesavtību un sirsnību ieguldījuši gan kultūras, gan veselīga dzīvesveida, gan iedzīvotāju integrācijas jomā savā novadā vai pilsētā. Konkursa ģenerālsponsors ir AS “Swedbank”. Konkursa sadarbības partneri ir “Latvenergo”, SIA “Lattelecom”, VAS “Latvijas dzelzceļš”. Konkursu atbalsta AS “Grindeks”, Taipejas misija Latvijas Republikā, AS “Valters un Rapa”, AS “Latvijas valsts meži” un AS “Laima”. Informatīvie atbalstītāji – žurnāls “Logs” un “Latvijas Avīze”. |
