Pašvaldībām dos iespēju uzelpot un VARAM samazinās uzraudzību 6
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ir jāsamazina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra iesaistīšanās pašvaldību pārraudzībā, vairāk uzticoties vietējām varām un nepārslogojot tās ar birokrātiskiem pienākumiem. Tā ir viena no jaunā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka (“AS”) iecerēm.
Tās īstenošanai būšot nepieciešamas arī izmaiņas likumā, lai nevis viens vēlēts politiķis – ministrs – vērtētu otras vēlētas amatpersonas – domes priekšsēdētāja – darbības likumību, bet gan tiesa.
Kliedzošākais piemērs esot bijis ministra priekšgājēja Artūra Toma Pleša (“AP”) lēmums apturēt Rīgas pašvaldības teritorijas plānojumu. Valdības deklarācijā ir ierakstīta apņemšanās panākt Rīgas teritorijas plānojuma stāšanos spēkā, lai Rīga var piesaistīt investīcijas.
Pirms ievēlēšanas Saeimā M. Sprindžuks bija Ādažu novada domes priekšsēdētājs, kurš pats ir piedzīvojis gan stingro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uzraudzību, gan nepārliecinošu atteikumu piešķirt novadam valsts budžeta investīcijas augstas gatavības attīstības projektiem, kurus vērtēja valdošo partiju pārstāvji ministrijās. Tāpat viņš ir pieredzējis divu patstāvīgi attīstīties spējīgu Pierīgas pašvaldību – Ādažu un Carnikavas novada – piespiedu apvienošanas sarežģīto ceļu.
Taču M. Sprindžuks liks vilties tiem, kuri cer, ka jaunais ministrs varētu sākt pārskatīt administratīvi teritoriālās reformas gaitā uzzīmēto novadu karti. To viņš neplāno darīt. “Pašvaldību reforma ir jāvērtē, bet tas ir jādara pēc diviem trim gadiem, kad būs redzami reformas ieguvumi un arī zaudējumi. Ir pašvaldības, kur joprojām saimnieciskais bloks vēl nav integrēts,” tagad “Latvijas Avīzei” sacīja M. Sprindžuks.
Pašvaldību apvienošanas gaitā izkoptās iemaņas struktūru reorganizēšanā M. Sprindžukam tagad lieti noderēs, jo reorganizācija sagaida arī viņa vadīto VARAM. No tās nodalīs Klimata pārmaiņu politikas departamentu, kuru pievienos jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai. Savukārt VARAM plānots pievienot Satiksmes ministrijas struktūras, kas atbild par digitālo transformāciju, kuru pilnībā plānots nodot VARAM rokās.
Ministrijā paliek arī vides politikas jautājumi, kas ir svarīgi vienai no “Apvienotā saraksta” dalīborganizācijām – Latvijas Zaļajai partijai. Tāpēc M. Sprindžuks par padomnieci aicināšot Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieci Ingu Priedi, kas iepriekš vadīja Kandavas novadu. Saeimas vēlēšanās viņa palika pirmā aiz svītras, no 5. vietas sarakstā pakāpjoties uz 3. vietu.
Pārraudzība nevar būt politiska
VARAM īstenotā pašvaldību pārraudzība sevišķi uzkrītoša kļuva tieši iepriekšējā sasaukumā. Ministri Juris Pūce un vēlāk A. T. Plešs (abi “AP”) no amata atstādināja Rīgas mēru Nilu Ušakovu (“Saskaņa”) un Ikšķiles novada domes priekšsēdētāju Induli Trapiņu. VARAM pastiprināti vērtēja tieši to pašvaldību darbību, kurā ministra pārstāvētā “Latvijas attīstībai” bija opozīcijā – piemēram, Cēsu novada domi.
Pirms Saeimas vēlēšanām uzmanības centrā vairākus mēnešus bija A. T. Pleša spēkošanās ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu (“Saskaņa”) par okupācijas pieminekļu nojaukšanu, kas A. Elksniņam bija politiski izdevīga, tāpēc viņu nebiedēja ministra brīdinājumi par iespējamo mēra atstādināšanu vai domes atlaišanu.
“Pašvaldību pārraudzība bija kļuvusi par politiski angažētu procesu, kurā to uzraudzība notika pēc politiskā izdevīguma principa. Tā tas nevar būt. Ministrs var sniegt politisku paziņojumu, taču – ja ir likuma pārkāpums pašvaldības darbībā, tas ir jāvērtē tiesai,” uzskata M. Sprindžuks. Jāatgādina, ka ministrs var apturēt pašvaldības saistošos noteikumus, atstādināt domes priekšsēdētāju, kā arī rosināt domes atlaišanu, par ko gan pēc tam lemj valdība, bet galīgo lēmumu pieņem Saeima.
Iepriekšējā sasaukumā Saeima atlaida Rīgas domi, kā arī Dundagas novada domi. Lēmumu sagatavošanā liela loma bija ministrijas valsts sekretāra vietniecei Ilzei Ošai, taču M. Sprindžuks pašlaik neplāno nomainīt valsts sekretāra vietnieci, jo uzskata viņu par profesionālu. Viņš pieļāva, ka ierēdnei savā darbībā bija jārespektē ministrijas politiskās vadības īstenotā politika.
Reforma esot jāvērtē pašvaldībām
Ministra M. Sprindžuka pārstāvētā Latvijas Reģionu apvienība ir vietējā varā ietekmīgs politiskais spēks līdzās Zaļo un zemnieku savienībai, kuras viens no līderiem Viktors Valainis Saeimas sēdē par uzticību valdībai sacīja: “Administratīvi teritoriālā reforma bija nekas vairāk kā Latvijas kartes pārzīmēšana Vecrīgas kabinetos, un netika ņemtas vērā ne izglītības, ne veselības, ne citi reģionālie kartējumi, kas ir svarīgi, lai veiktu šādas reformas. Izanalizēsim pašvaldību robežu pārzīmēšanu un novērsīsim tās kļūdas, kas ir acīmredzamas.”
M. Sprindžuks neliks uzsvaru uz reformas pārskatīšanu, bet gan vēlas uzlabot dialogu ar pašvaldībām. Viņš piekrīt, ka ir nepieciešama ministriju spēja reģionālā līmenī plānot izglītības, veselības iestāžu darbību, sabiedriskās kārtības, sabiedriskā transporta organizēšanu, ceļu tīklu. Valdības deklarācijā ir solīts, ka ministrijas nodos reģioniem un pašvaldībām sabiedrībai nozīmīgas valsts funkcijas, bet to ir apņēmušās vairākas iepriekšējās valdības, taču nevienai tas nav izdevies.
Tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc nav palielināta plānošanas reģionu loma. Valdība arī apņemas nodrošināt reģionāli līdzsvarotu finanšu resursu pieejamību pašvaldībām, kā arī “pilnveidot ES fondu plānošanas pieeju, ievērojot katra reģiona sociālekonomiskās attīstības stratēģiskajos dokumentos noteiktās vajadzības un iespējas”. Deklarācijā arī solīts samazināt administratīvo slogu pašvaldībām teritorijas plānošanas, investīciju piesaistes un vides aizsardzības jomās, veicot izmaiņas normatīvajā regulējumā.
Lūgts komentēt to, ka M. Sprindžuks nesteigsies ar novadu reformas pārskatīšanu, V. Valainis “Latvijas Avīzei” teica: “Ļoti pareizi. Tas ir labi, ka ministrs pats neko netaisās mainīt, jo par sākotnējo izvērtējumu iniciatīvai ir jānāk no pašām pašvaldībām. Tām ir jāpasaka, kas ir jāmaina.” V. Valainis, kas pārstāv Saeimas opozīciju, kā arī Lielo pilsētu asociāciju, Saeimas sēdē teica: “Jaunajam ministram ir daudz labu domu, bet jums ir jāsaprot, ka VARAM ministrs atbild par visu Latviju, ne tikai par Pierīgu. Un, ja mēs šajā jautājumā būsim vienprātībā, mēs jūs daudzos jautājumos atbalstīsim un kopā noteikti paveiksim daudzas labas lietas.”
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” V. Valainis teikto atkārtoja, jo Pierīgā, kuras novadu iepriekš vadīja M. Sprindžuks, ir cita situācija un specifika nekā daudzās Latvijas pašvaldībās. Lielākā daļa lielo pilsētu un novadu ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda finansējuma saņēmēji, bet Pierīgas novadi ir tie, kas fondā iemaksā.
Valdības deklarācijā Pierīgai patiešām ir pievērsta īpaša uzmanība. Tajā ir teikts: “Sekmēsim Rīgas un Rīgas metropoles areāla konkurētspējas pieaugumu Ziemeļeiropā, attīstot Rīgas metropoles areāla pārvaldības modeli sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām.”
