Pašvaldībām būs problemātiski segt plūdu nodarītos zaudējumus 0
Ka Latvijā ir četri gadalaiki, zina pat mazi bērni, bet kalendāros ierakstīties sezonu maiņas astronomiskie datumi ir savdabīgs pasaules stabilitātes garants – lai kas dzīvē neparedzami grozītos, rudeni allaž nomainīs ziema, un pēc tam ar lielāku vai mazāku nobīdi atnāks pavasaris.
Tāpēc tik savādi, ka šie abi pēdējie gadalaiki mūsu valstī diezgan regulāri ierodas ar pavadonēm, kuras uzrunājam ar nepatikšanām saistītos vārdos – klapatas, ķibeles, klizmas u. tml. Ziema, kopš tēvutēvu laikiem tradicionāla viešņa būdama, gandrīz vienmēr izrādās nejauku pārsteigumu pilna: snigšana un temperatūras mīnusi nemainīgi samulsina un izbrīna dažādus sadzīvē ļoti aktuālus dienestus. Pavasaris, kopš janvāra gaidīts un ar senču rituāliem kvēli skubināts, tāpat bieži vien ir stihija – piemēram, šogad. Kopsavilkumā varētu sacīt, ka mammasdabas labi zināmajos eksāmenos mūsu valsts nejaudā izpildīt pat vienkāršākos testus, bet, pārbaudījumam drusciņ sarežģījoties, grūtgalvība maksā miljonus.
Palu trakums jau garām, ūdeņi nomierinās, bet plūdu vissmagāk skartajos apvidos nu tikai sāk bangot kaislības: jau tagad skaidrs, ka pašvaldībām būs problemātiski segt savus un iedzīvotāju zaudējumus. Kaut arī valdība nupat lēmusi finansiāli atbalstīt plūdos cietušos – solās kompensēt vismaz 70 procentu apmērā pašvaldību zaudējumus un segt pusi no vietvaru kases iedzīvotāju palīdzībai iztērētās summas, – stipri jāšaubās, vai sāpju naudas ceļš vīsies gluds. Vispirms jau tāpēc, ka no neparedzētiem gadījumiem plānotajiem 14,9 miljoniem latu valsts budžetā vairs atlicis tikai 3,1 miljons.
Nenoskārstām vajadzībām iekārtoto avotu pilnīgi iztukšot jau gada pirmajā pusē Ministru kabinets diezin vai riskēs, bet pašvaldību pieticīgos resursus šogad plicinās jau zināms iepriekš neplānots tēriņš mācību līdzekļu iegādei. Tādēļ plūdu izpostīto zemes platību un mitekļu īpašniekiem jāgatavojas smagām procedūrām, zaudējumus aprēķinot un pierādot.
Jebkurā testā mēdz būt kāds šķietami vienkāršs jautājums, kam patiesībā smalka “odere” – kurš nesaredz aiz tās paslēpto āķi, pārbaudījumā izkrīt. Šī pavasara sarīkotajā eksāmenā “ķeramais punkts” var izrādīties plūdu zaudējumu atlīdzinājums privātajam sektoram: ja process ieilgs un birokratizēsies, daļa iedzīvi zaudējušo ap cāļu skaitāmo laiku sāks apsvērt piebiedrošanos gājputniem.
Pie pavasara atgriežoties – tā raksturu kaut cik prognozēt ļauj ziemas temperatūra un nokrišņi. Bet nav pamata gluži bezrūpīgi dzīvot arī tad, ja sniega maz un ledus plāns. Ja turpmāk negribam katru dabas atmodu sagaidīt ar pārplūdušiem ceļiem un izpostītām sētām, varnešiem pēdējais laiks ieklausīties zemes ierīcības speciālistos: jau kur tas laiks, kopš viņi sausām mutēm runā par plūdu kopsaisti ar nevērīgu attieksmi pret ūdeņu aizvadīšanas sistēmām laukos, bet šie nopietnie brīdinājumi līdz šim izskanējuši tukšumā. Administratīvi teritoriālas reformēšanas burziņš un daudzi jauni pienākumi novērsuši pašvaldības no tām atbilstīgu zemju meliorācijas sistēmu pieskatīšanas – reti kur to dara pastāvīgi un vēl retāk šim pienākumam algo speciālistu.
