Foto – LETA

Lielāka atbildība par skolu nodrošināšanu ar mācību procesā nepieciešamākajām lietām turpmāk būs jāuzņemas pašvaldībām.
 Tāds secinājums radās pēc izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa, kā arī tiesībsarga Jura Jansona kopīgās preses konferences.

Lasītākie

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Kokteilis

3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

Lasīt citas ziņas

IZM sagatavojusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kā arī valdības noteikumu projektu, kas skaidri sadala valsts, pašvaldību un skolēnu vecāku atbildību par mācību procesa nodrošināšanu.

Kurš ko pirks

Valsts turpmāk finansēs mācību literatūras, metodisko līdzekļu un papildu literatūras, kā arī digitālo un elektronisko mācību līdzekļu iegādi. Pašvaldībai arī būs jāgādā par papildu literatūras iegādi. Taču, kamēr par valsts naudu pirks vārdnīcas un enciklopēdijas, kartogrāfiskos un nošu izdevumus, par pašvaldības līdzekļiem iegādāsies, piemēram, bērnu literatūru un daiļliteratūru. Pašvaldībām no sava maka būs jāfinansē arī uzskates līdzekļu, didaktisko spēļu, izdales materiālu, mācību tehnisko līdzekļu, iekārtu un aprīkojuma, kā arī mācību materiālu, piemēram, ķīmijā izmantojamo vielu, iegādi. Arī pašvaldībām līdztekus valstij būs jāiegādājas elektroniskie un digitālie mācību līdzekļi. Jāpiebilst, ka portālā skolas.lv jau apkopoti 2500 digitālie mācību līdzekļi, kas pieejami bez maksas. Lielākoties gan tie izmantojami svešvalodu un dabaszinību stundās.

Tālu ceļu veikuši! Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā

VIDEO. Par slepkavību aizdomās turētais mēģina aizbēgt no nopratināšanas telpas, sienā izdauzot caurumu

Sprūds: Uzbrukumā ANO miera uzturēšanas spēku bāzei Libānā Latvijas karavīri nav cietuši

Darba burtnīcas, par kuru lietderību bijis daudz strīdu, pirks tikai tad, ja skola ar vecākiem būs vienojusies par to nepieciešamību un tās tiks iegādātas par pašvaldības finansējumu.

Savukārt vecāku ziņā paliks individuālie mācību līdzekļi un piederumi, par ko saskaņā ar iecerētajiem noteikumiem tiks uzskatīti skolēnu personiskās lietošanas priekšmeti – skolas soma, rakstāmpiederumi, ikdienas un svētku apģērbs un apavi, sporta apģērbs un apavi, higiēnas piederumi, kā arī materiāli, ko skolēns izmantos mācību procesā, lai radītu priekšmetu vai produktu savām vajadzībām.

Diskusija par to, ka nepieciešams skaidrāk noteikt, kas jāiegādājas valstij, pašvaldībai un skolēnu vecākiem, sākās pēc tam, kad tiesībsargs pavēstīja, ka skolas rīkojas pretlikumīgi, prasot skolēnu vecākiem pirkt mācību grāmatas, jo Satversme piešķir tiesības uz bezmaksas pamata un vidējo izglītību.

J. Jansons uzskata, ka, pieņemot iecerētos likuma grozījumus un noteikumus, problēma tiks atrisināta un IZM ieceres viņu pilnībā apmierinot. Latvijas Vecāku kustības pārstāve Evisa Stankus arī uzskata, ka beidzot tiks ieviesta skaidrība, “ko no kā var prasīt. Būs lietas, par ko varēsim pateikt, ka tas taču ir pašvaldības pienākums to nodrošināt”, sacīja E. Stankus.

Atšķiras gan tiesībsarga un IZM viedoklis par to, kam būtu jāmaksā par mācību ekskursijām. Iecerētajos normatīvo aktu grozījumos par to nekas nav teikts. IZM uzskata, ka tās nav obligātas, tāpēc nav jāregulē, kas par tām maksā. Savukārt J. Jansons teica – ja ekskursija saistīta ar mācību procesu, tā tomēr būtu jāfinansē valstij vai pašvaldībai, lai nebūtu tā, ka trūcīgie skolēni nevar piedalīties.

7:33?

IZM secinājusi, ka, lai iegādātos visu mācību procesam nepieciešamo, valstij un pašvaldībai kopā uz vienu skolēnu būtu jātērē 40 lati.

Kā zināms, normatīvie akti paredz, ka valstij ik gadu jāpiešķir septiņi lati vienam skolēnam un pedagogu mācību grāmatu iegādei. Līdz šim vienmēr piešķirta mazāka summa. R. Ķīlis sola, ka nākamgad beidzot tiks piešķirti šie septiņi lati mācību grāmatu iegādei. Palielināt valsts piešķirto finansējumu līdz ar jauno normatīvo aktu pieņemšanu nav plānots. Vai tas nozīmē, ka pašvaldībām būs jānodrošina 33 lati vienam skolēnam mācību līdzekļu iegādei?

IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule attrauca, ka tik skaidri to tomēr nevarot pateikt, jo situācijas varot būt atšķirīgas. Ko tad, ja pašvaldībām nepietiks naudas, lai pildītu jaunajos noteikumos uzliktos pienākumus?

“Jau pēc pašreizējām likuma normām valstij un pašvaldībām jānodrošina bezmaksas izglītības process. Nevar būt tādas argumentācijas, ka nav līdzekļu,” teica J. Jansons, bet R. Ķīlis piebilda – atbildīgas pašvaldības atteiksies no kādiem citiem tēriņiem, lai tikai pienācīgi uzturētu skolu.

Tiesībsargs gan piebilda, ka arī par to, vai valstij mācību līdzekļiem jāpiešķir vien septiņi lati skolēnam un pedagogam, vēl būtu nepieciešama “atsevišķa diskusija”.

E. Papule norādīja, ka Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji atzinuši, ka vietējās varas jau tagad pērk visu, ko paredz iecerētie noteikumi. Taču līdz ar noteikumu pieņemšanu plānots panākt, lai to tiešām darītu visas pašvaldības un skolēnu iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību dažādās skolās neatšķirtos.

Vakar gan parādījās ziņa, ka LPS tomēr nav mierā ar iecerēto kārtību un sarēķinājusi, ka noteikumu pildīšana vietējām varām izmaksās 6,25 miljonus latus un uzskata, ka skolu nodrošināšanas problēma “uzgrūsta uz pašvaldību pleciem”, ziņo aģentūra “LETA”.

R. Ķīlis aicināja kolēģus Saeimā nekavēties ar nepieciešamo grozījumu pieņemšanu likumā, lai skaidrība par mācību procesa finansēšanu normatīvajos aktos būtu nostiprināta līdz nākamā mācību gada sākumam. Viņš gan arī atzina, ka Izglītības likums ir “jūtīga tēma”.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, kad jautāju, vai likumu varētu grozīt steigšus, atbildēja, ka nav redzējusi IZM sagatavotos grozījumus. Turklāt pēdējā informācija no ministrijas pat bijusi, ka bez likuma grozīšanas varētu iztikt.

Viņa savukārt aicināja R. Ķīli vispirms panākt valdības atbalstu grozījumiem un tikai tad tos nest uz Saeimu, jo likumprojekti, ko ministrijas iesniedzot Saeimā bez valdības akcepta, mēdzot būt nepietiekami labi sagatavoti.

Valdošā koalīcija vakar nolēma IZM ierosinājumus konceptuāli atbalstīt, tomēr tie vēl jāizskata Finanšu ministrijai, lai saprastu ieceru ietekmi uz budžetu. Premjers Valdis Dombrovskis norādīja, ka šā gada valsts budžets jau pieņemts, tāpēc, visticamāk, jaunā kārtība varētu stāties spēkā tikai nākamgad, nevis no jaunā mācību gada sākuma.

Valsts budžeta finansējums mācību līdzekļu iegādei vienam skolēnam un pedagogam

* Plānotā summa.