Pašvaldībai jākalpo iedzīvotājiem 0
Uz jautājumiem atbild Krimuldas novada pašvaldības priekšsēdētājs Linards Kumskis
Kāda, atskatoties uz aizvadītajiem gadiem, bijusi novada attīstība?
Pēdējos četros gados novads attīstījies stabili un vienmērīgi.
Kopš esmu ievēlēts par deputātu un pašvaldības vadītāju, mans uzstādījums nav mainījies – vienmēr bijis soli pa solim radīt novadā cilvēka dzīvei cienīgus apstākļus – bez populistiskiem un riskantiem pasākumiem. Pērn ar Krimuldas novada Tautas nama ēkas atjaunošanu un siltināšanu pabeidzām visu pirmsskolas un vispārizglītojošo skolu ēku atjaunošanu.
Līdz 2014.gadam uz vietu Krimuldas bērnudārzā bērnu vecākiem bija jāgaida rindā. Pārbūvējot un paplašinot bērnudārza ēkas telpas un nodrošinot vietas 140 bērniem, kopš tā laika rindu vairs gandrīz nav. Pēdējos gados esam ieguldījuši infrastruktūrā – Inciema un Lēdurgas bērnudārza ēku siltināšanā, Krimuldas vidusskolas remontos. 2016.gadā Krimuldas vidusskolas sporta zāles remontā tika ieguldīti vairāk nekā 70 000 eiro.
Pašlaik visas izglītības iestāžu ēkas ir sakoptas un labi aprīkotas, tajās strādā pieredzējuši pedagogi. Skolās pašlaik nejūtam arī kvalificētu pedagogu trūkumu. Ar pašvaldības daļēju finanšu atbalstu piedāvājam viņiem papildu izglītības iespējas.
Mēs cenšamies mainīt iesakņojušos uzskatu, ka skolas ēka nav tikai no pusdeviņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā, kad bērniem notiek mācību stundas, bet arī vēlāk, kad to var izmantot mūžizglītībai visa vietējā kopiena.
Jā, diemžēl arī mūs skārusi tā dēvētā skolu optimizācija. Turaidā bijām spiesti slēgt vispārizglītojošo skolu, agrāko triju vietā pašlaik ir divas – Krimuldas vidusskola un Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskola.
Vai pašvaldības budžetā jums pietiek naudas?
Pašvaldības gada budžets caurmērā ir 5 līdz 7 miljonu eiro apmērā. Lielākie ieguldījumi – aptuveni 40% apmērā līdz šim bijuši izglītībā, mācību iestāžu ēku atjaunošanai, pedagogu atalgojumam u.c. Kredītu ņemšanas politikā esam bijuši konservatīvi un piesardzīgi.
Šogad mūsu galvenā uzmanība pievērsta ceļiem. Aizpērn sakārtojām pašvaldības ielas ar asfalta segumu novada centrā – Raganā. Šogad uzsvaru likām uz ceļiem ar grants segumu, kuri ved uz viensētām, zemnieku saimniecībām un vietējiem ražošanas uzņēmumiem. Tā kā viena kilometra garumā ceļa atjaunošanā jāiegulda ap 100 000 eiro, visus lauku ceļus, kuru kopgarums novada teritorijā ir aptuveni 135 kilometri, vienā gadā atjaunot nav iespējams. Līdz 2020. gadam ceļu sakārtošanai novadā jāapgūst Eiropas Savienības fondu nauda – aptuveni viens miljons eiro.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Biznesa savienības publicētajā investīcijām draudzīgāko novadu sarakstā 2016.gadā Krimuldas novads bija sestais, aiz ekonomiski attīstītajiem Ādažu un Mārupes novadiem. Kādas ir iespējas novadā attīstīt uzņēmējdarbību?
Viens no veidiem, kā to veicināt, noteikti ir tūrisms. Pērn ar Latvijas Vides investīciju fonda finanšu atbalstu uzsākām pašvaldībai piederošā Lēdurgas dendroloģiskā parka labiekārtošanu.
Novadā tradicionāli vienmēr bijusi ļoti attīstīta lauksaimniecība. Pēdējos gados – bioloģiskā lauksaimniecība, kurā viens labais piemērs ir Meļķu ģimenei piederošā zemnieku saimniecība “Zutiņi”, kurā nodarbojas ar graudaugu audzēšanu, No pašvaldības puses piedāvāsim zaļo jeb ekotūrismu, proti, iespēju ikvienam apmeklēt zemnieku saimniecību.
Lēdurgas pusē, piemēram, sekmīgi strādā Mārtiņa Gierkena zemnieku saimniecība, kurā uzbūvēta Baltijā modernākā ferma 1000 slaucamām govīm. Pašvaldība no savas puses cenšamies atbalstīt viņus un citus zemkopjus, remontējot ceļus, piešķirot nekustamā īpašuma atlaides.
Uz jautājumu, kā pašvaldība var palīdzēt uzņēmējiem, var atbildēt arī pavisam vienkārši. Netraucēt viņiem strādāt. Pašvaldībai nav jāregulē uzņēmējdarbība. Bet tā var veicināt to, piemēram, ar ieguldījumiem izglītībā. Kopš 2014.gada pašvaldība līdzfinansē autovadīšanas prasmes apgūšanu vidusskolas pēdējo klašu audzēkņiem, tāpat ar mūsu atbalstu ieviests mācību priekšmets “projektu vadība”. Kopš pagājušajā gadā pēdējo klašu audzēkņi apgūst arī uzņēmējdarbības pamatus.
Vai novadā cilvēki var atrast sev darbu?
Novadā atrast darbu cilvēks ir varējis vienmēr. Protams, tāds, kurš gribējis strādāt… Jāatzīst, lielie uzņēmēji man bieži atzinuši, ka viņiem trūkst darba roku un ka nav, kur viņus izmitināt. Pašlaik jau redzam, ka daudzviet valstī pašvaldībai piederošie īres dzīvokļi tiek izķerti vienā rāvienā.
Statistikas dati apliecina, ka novadā ir viens no valstī zemākajiem bezdarba procentiem, turklāt pat krīzes laikā. Lielākie darba devēji līdz šim bijuši ražošanas uzņēmumi, pašvaldības iestādes, zemnieku saimniecības. Pirms pāris gadiem pie mums pārcēlās maiznīca “Flora”, kas pašlaik ir viens no lielākajiem darba devējiem novadā. Tā nodarbina aptuveni 80 darbinieku, lielākoties vietējos iedzīvotājus. No pašvaldības puses esam atbalstījuši “Floru”, daļēji sedzot uzņēmumam nepieciešamo piebraucamo ceļu būves izdevumus. Pēc 2016. gada datiem nodarbināto skaita ziņā otrie ir gaļas pārstrādes uzņēmums “Lēdurgas miesnieks” ar 60 darbiniekiem. Pieminētajā J.Gierkena zemnieku saimniecībā strādāja 28 darbinieki, tikpat arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā “ARTURS IN” un gaļas ieguves uzņēmums “Ceplīši A.S.” Šie uzņēmumi ir arī lielākie nodokļu maksātāji pašvaldības budžetā.
Pēdējos gados novadā īpaši attīstījusies pakalpojumu nozare. Vietās, kur vēl pirms pāris gadiem bija zaļa pļava, cits pēc cita radies, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi “Raganas ķēkis”, “Raganas Burgers”, pārtikas veikals “Spārītis”, arī degvielas uzpildes stacija “Circle K”. Tas izskaidrojams ar to, ka novada centrs ir lielceļu krustpunktā – uzņēmējdarbībai izdevīgā vietā.
Vai novadā cilvēkiem ir, kur dzīvot?
Viens no galvenajiem pašvaldības uzdevumiem būtu gādāt, lai nesamazinātos iedzīvotāju skaits novadā. Pēdējos gados mūsu novadā iedzīvotāju skaita samazināšanos visvairāk ietekmēja Rīgas pašvaldības lēmums paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli par mājokļiem, kuros neviens nav deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu. Vēlāk to pašu izlēma arī dažās citās pašvaldībās. Vai līdzīgi kā uzņēmējiem, kuri konkurē brīvajā tirgū, šādi savā starpā būtu jākonkurē arī pašvaldībām, par to gan neesmu pārliecināts.
Teorētiski aptuveni deviņdesmit kilometru rādiusā ap “citadeli”, kas mūsu apstākļos ir Rīga, visiem novadiem, tostarp arī mūsu, ir labas iespējas attīstīties. Rīgai tuvējos novados iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums ir pietiekami liels, tāpēc arvien vairāk cilvēki sākuši meklēt dzīves vietu tālāk no galvaspilsētas. Tāpēc pēdējos gados Krimuldas novadā izvēršas ģimeņu privātmāju celtniecība. Izvēli izšķir ne tikai Rīgas tuvums, bet arī lauku vide, iespējas dzīvot savrup. Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt iedzīvotājiem apstākļus pilnvērtīgai dzīvei, ko mēs, pašvaldības deputāti arī esam centušies darīt.
Mūsu mājas lapā publicēts saraksts ar pašvaldībai piederošajiem aptuveni 400 zemes īpašumiem, tostarp lauksaimniecībā izmantojamiem, kurus var nomāt zemnieki. Tāpat šajā sarakstā ir apbūvei paredzētie zemes īpašumi. Kopš šis saraksts publicēts, mēnesī saņemam vismaz pāris pieteikumus no ģimenēm, kuras vēlas nopirkt šo zemi, lai būvētu tajos ģimenes privātmājas. Mūsu zemes cenas turklāt nav tik augstas kā, piemēram, Babītes novadā. Viens no pēdējais darījumiem par 0,3 ha zemes Raganas centrā tika noslēgts par 8000 eiro. Protams, visi darījumi notiek izsolēs – kā tas noteikts normatīvajos aktos.
Pieminējāt pašvaldību īres dzīvokļus, kuru trūkumu sevišķi izjūt pilsētās. Trūkst arī jūsu novadā?
Mums ir vairāki dzīvokļi, kuri ir rezervēti tā sauktajām dienesta vajadzībām. Ja Krimuldas vidusskolā trūkst kāda priekšmeta skolotāja, tad cilvēkam, kurš gribētu tur strādāt, Raganas centrā varam izīrēt labiekārtotu dzīvokli. Protams, uz laiku, kamēr viņš strādā par skolotāju.
Jau vairākus gadus meklējam privātuzņēmēju, kurš Raganā gribētu uzcelt daudzdzīvokļu namus. Šai nolūkā esam rezervējuši labu zemes gabalu ar jau pievilktām komunikācijām, kur varētu būvēt.
Esmu vienmēr uzskatījis, ka vietējai pašvaldībai jākalpo saviem iedzīvotājiem. Ar dažnedažādiem paņēmieniem pastāvīgi jāuztur ar viņiem saikne, izzinot izzinot viņu vajadzības. Deputātu, to skaitā arī mana vislielākā atbildība ir no cilvēku dažkārt ļoti dažādiem viedokļiem izsijāt un salikt galvenās prioritātes pašvaldības turpmākajam darbam. Šai ziņā izmantojam ne tikai tikšanos ar iedzīvotājiem klātienē vai reģionālos laikrakstus papīra formātā, bet arī interneta sociālos tīklus.
2015. gadā, kad saziņā ar iedzīvotājiem sākām tos izmantot, no aptuveni 88 mazajām pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits nepārsniedz 7000, e–indeksu sarakstā bijām desmitajā vietā.
Vairāk informācijas http://www.krimulda.lv/ ; https://www.facebook.com/teiksmainaKrimulda/
Vizītkarte
Linards Kumskis (1987) 2006.gadā beidzis Krimuldas vidusskolu. Pēc vidusskolas strādājis novada pašvaldībā par projektu vadītāju. Paralēli studijām Latvijas Universitātē, Krimuldas vidusskolā strādājis par angļu valodas skolotāju. Darbojies biedrībā “Mūžizglītības centrs Krimulda”.
2010.gadā absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot profesionālā bakalaura grādu izglītībā un angļu valodas skolotāja kvalifikāciju. Pēc studijām strādājis Latvijas Universitātē par pasniedzēju.
2013.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts par deputātu, darbojies izglītības, kultūras un sporta komitejā, attīstības un finanšu komitejā. Ieņēmis priekšsēdētāja vietnieka amatu.
2017.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts no politiskās partijas “Reģionu alianse” un Zaļo un zemnieku savienības.
