Pasūtīta kampaņa “pareizajam” viedoklim par “civilizētajiem kukuļiem” ārstiem 0
Lato Lapsa, Pietiek.com, speciāli “LA”
Lai gan Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektore Agnese Korbe apgalvo, ka neko “nemācēšot teikt”, pagājušā gada beigās Latvijā pārstāvētās farmācijas kompānijas ir sākušas plānot plašu kampaņu, lai sabiedrībai “pareizi” pasniegtu datus par to sniegto finansiālo “atbalstu” vietējiem ārstiem – vairāk nekā 2,85 miljoniem eiro.
SIFFA izpilddirektore ir gatava detalizēti stāstīt par to, ka farmācijas kompānijām visās Eiropas valstīs ir pieņemts savs “Atklātības kodekss”, kas Latvijā esot saistošs SIFFA un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) biedriem. Viņi tad arī jūnija beigās publiskošot apjomīgus datus par visu finansējumu, ko no medikamentu ražotājiem pērn saņēmuši Latvijas ārsti.
Viņas stāstītais diezgan precīzi atbilst tam, par ko pati farmācijas lobija jaunā pārstāve it kā neko nezinot: “LA” rīcībā nonākušam, ar pagājušā gada nogali datētam dokumentam ar nosaukumu “Darba uzdevums komunikāciju stratēģijas izstrādei”. Šī darba uzdevuma devējas ir bijušas A. Korbes vadītā SIFFA un otra viņas pieminētā “Atklātības kodeksa” saistītā organizācija – LPMA.
Kā izriet no šī dokumenta, pagājušā gada nogalē abās lobiju organizācijās pārstāvētās farmācijas kompānijas ir satraucis fakts, ka jaunpieņemti Ministru kabineta noteikumi pirmoreiz “paredz būtisku informācijas atklāšanu par sadarbību ar veselības aprūpes speciālistiem un veselības aprūpes organizācijām”. Vislielāko satraukumu radījis apsvērums, ka pēc šo datu publiskošanas varētu tikt ietekmēts nozīmīgais peļņas avots – valsts finansējums kompensējamiem medikamentiem.
“Pastāv pamatotas bažas, ka informācijas atklāšana sabiedrībai bez konteksta un skaidrojuma var radīt negatīvu ietekmi uz farmācijas nozares (arī ārstniecības personu) reputāciju. Savukārt negatīvā reputācija var ietekmēt arī politisku lēmumu pieņemšanu, piemēram, attiecībā uz vajadzību piešķirt papildu līdzekļus kompensējamām zālēm,” teikts farmācijas lobiju “darba uzdevumā”. Tāpat dokumentā norādīts, ka esot skaidrs – “sabiedrība nav gatava iepriekš minētās informācijas publicēšanai un pastāv bažas par tās tendenciozu interpretāciju”.
Lai panāktu, ka sabiedrība “ir gatava”, farmācijas kompāniju lobijs jau pagājušā gada beigās nolēmis finansēt īpašu kampaņu, lai “atbilstošā komunikācijā ar dažādām sabiedrības grupām, dažādiem medijiem ar dažādiem līdzekļiem novērstu negatīvu ietekmi uz farmācijas industrijas reputāciju, tostarp preventīvi sniedzot korektu informācijas interpretāciju”. Darba uzdevums paredzēja gan publiskus un slēgtus informatīvus pasākumus un “satura sagatavošanu mērķa grupām”, gan “interaktīvu instrumentu pielietojumu” un “atbalstu plašsaziņas līdzekļu analīzē un attiecībās ar žurnālistiem”.
Veselības inspekcija aizvadītās nedēļas beigās publiskoja farmācijas kompāniju obligātā kārtā iesniegtos datus. Ziņojumi sniedz ļoti apjomīgu un detalizētu ieskatu par to, kādas konkrētas summas konkrētas farmācijas kompānijas izmaksā konkrētiem ārstiem un ārstu grupām un kādu pasākumu apmeklēšanai tās tiek izmantotas.
Astoņas farmācijas kompānijas – to vidū nav nevienas vietējās – pērn Latvijas mediķiem šajos “civilizētajos kukuļos” izmaksājušas vairāk nekā 100 tūkstošus eiro katra, un rekordiste ar vairāk nekā 288 tūkstošiem eiro ir SIA “Bayer”. Kopumā farmācijas kompānijas gada laikā Latvijas mediķiem dažādos veidos “atbalstā” izmaksājušas vairāk nekā 2,85 miljonus eiro: lielākā daļa iztērēta, lai apmaksātu ārstiem un citiem medicīnas speciālistiem braucienus uz nozares pasākumiem ārvalstīs un sponsorētu dažādus pasākumus tepat Latvijā, pārējā – ziedojumiem dažādām medicīnas organizācijām.
Lielākoties summas uz vienu ārstu vienā reizē nepārsniedz dažus desmitus vai simtus eiro, taču ir arī pietiekami daudzi izņēmumi, kad konkrētam ārstam ārvalstu kongresa vai cita pasākuma apmeklējumam viena vai otra farmācijas kompānija apmaksājusi tūkstošos mērāmas summas.
Latvijas ārstus situācijā, kad nākas pieņemt “civilizētos kukuļus”, ir nostādījusi valsts. “Igaunijā katram ārstam valsts piešķir 1000 eiro gadā dažādu izglītojošu konferenču un semināru apmeklēšanai. Es nemaz nerunāju par Skandināvijas valstīm, kur atbalsts ir daudz lielāks. Latvijā šāda instrumenta nav, tādēļ arī farmācijas industrija var droši piedāvāt ārstiem apmaksāt šādus braucienus un ārsti tam piekrīt,” “LA” stāsta pazīstamā ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, kura pati šādos farmācijas kompāniju apmaksātos braucienos nekad nebraucot, jo resertifikācijai nepieciešamos kredītpunktus varot savākt arī tepat Latvijā.
Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis norāda, ka bez ārvalstu braucieniem iztikt ārstam ir grūti: “Ārsta profesija ir reglamentēta, un valsts prasa resertifikāciju, kuras iegūšanai nepieciešams apmeklēt dažādus kursus, seminārus, konferences un kongresus. Tā kā Latvijas valsts nespēj piedāvāt ne finansējumu šo pasākumu apmeklējumam, ne arī pašus seminārus un konferences, tad ārsti ir spiesti braukt uz ārzemēm, lai iegūtu kredītpunktus.”
“Problēma ir nevis tā, ka ārsts jūt pienākumu izrakstīt tā ražotāja zāles, uz kura apmaksātu konferenci viņš bijis, bet gan tādēļ, ka viņam tas ir iestāstīts. Viņš ir informēts par konkrētām zālēm, bet ne par konkurentu ražotām. Tur ir tas risks,” skaidro I. Aizsilniece.
Visu rakstu lasiet 11. aprīļa “Latvijas Avīzē” vai e-izdevumā.
