FOTO. Pašus izsūtīja, nams palika: kapteiņa Rungaiņa skaistā dzimtas māja Ainažos 0
Vivanta Volkova, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
… Jo mājas, mūsu mājas ir tā vieta,
Kur mātes klātbūtni var vienmēr just,
Kaut projām sen tā gājusi pa zvaigžņu staru,
Jo tā ir vieta, kur mieru, to tu atrodi,
Kas tevi atkal cels, dos spēku,
Dos ticību – ka pasaulē jau tāpēc esi –
Ka tev ir mājas.
Vieta, kur atgriezties.
Kur jāatgriežas tev.
Tā izskan Aijas Šmites dzejolis “Māju sajūta”, ko viņa veltījusi savam dzimtas namam, kur sienas grezno viņas māsas vīra Edgara Skujiņa un ainažnieka Matveja Tīta gleznas. Pagājušā gadsimta 20. gados lielais nams celts kuģu kapteiņa Remberta Rungaiņa ģimenei, piepalīdzējis arī Aijas Šmites tēvs Paulis, gaidot, ka nākotnē arī viņa ģimenei turpat netālu Ainažos taps māja, kam arhitekts jau bija uzrasējis projektu. Diemžēl karš un izsūtīšanas šai iecerei neļāva piepildīties.
Kapteini Rembertu un viņa sievu Leontīni aizveda uz Soļikamsku, no kurienes viņi neatgriezās.
Paulim bija jāgādā iztika sievai un trim meitām, taču jaunākajai no viņām – Aijai – vēl tikai pēc nedēļas bija jāpiedzimst, kad viņš strādājot saaukstējās, saslima ar plaušu karsoni un nomira. Mammai Paulīnei bijis ļoti grūts mūžs, viņa ļoti baidījusies no izsūtīšanas 1949. gadā, atceras Aija Šmite – pie krāsns mūrīša bijuši piekārti trīs maisiņi katrai māsai ar zeķēm…
Senču vārdi dzimtā tagad atkal tiekot likti jaunākajai paaudzei, min saimniece skaistajam divstāvu Ainažu namam, kur svētkos vienmēr visi pulcējoties kopā. Aijas dēlam esot trīs meitas, savukārt vecākās māsas dēlam – trīs dēli. Kapteinim Rembertam Rungainim bija divi brāļi, viņam pašam arī trīs dēli, no kuriem divi pāragri gāja bojā, bet trešais dzīvoja Vācijā un 90. gados kā vienīgais mantinieks vēlējis par tēva namu rūpēties Aijas ģimenei.
Jebkuri lēmumi par māju, tās atjaunošanu un remontu gan tiekot pieņemti visai dzimtai kopā, protams, liels atbalsts Aijai vienmēr bijis saimnieciskais vīrs Jānis un dēls Jānis.
Un darba pie mājas vienmēr bijis daudz, jo lielajā namā savulaik bijusi gan skola, gan pilsētas izpildkomiteja, kuras ēka nodega, vāciešiem atkāpjoties, gan ambulance, gan dzīvokļi (kāds no iemītniekiem lielījies, ka braucis savā istabā iekšā ar motociklu).
Tiesa, tas, ka te padomju gados saimniekojusi pilsētas valde, māju lielā mērā paglābis no posta.
Daudzi ainažnieki atceras, ka šeit, priekšsēdētāja kabinetā, tikusi reģistrēta viņu laulība, arī Aija Šmite te devusi solījumu kopdzīvei ar savu Jāni. Savukārt viņai kā aktīvai sabiedriskajai darbiniecei un deputātei nācies vadīt citu laulību ceremonijas, jo priekšsēdētājiem neesot bijis runas kāres.
Ainažu turīgajam kapteinim kopā ar kompanjonu Jāni Asari piederējis ostas laukums un kuģis, un viņa majestātisko namu dzimta centusies atjaunot, lai tas izskatītos savā agrākajā godībā. Padomju gados lielās durvis no viesistabas bija nomainītas pret mazākām, bet tagad telpās atkal jūt plašumu. Fasāde skaisti nokrāsota, nomainīti arī logi un sapostas lielās podiņu krāsnis, lai gan tagad pagrabā atrodas apkures katls – šovasar sakārtoti visi radiatori, lai siltumu varētu regulēt. Mūsdienīgi un racionāli iekārtojot lielo māju, allaž tiek paturēts prātā, ka tā ir piemiņas, dzimtas māja – arī tiem, kas miruši izsūtījumā.
