Pasu tirgū nemitas rosība: atmaskota korupcija ieguldījumu migrācijas shēmā 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izmeklēšanā, ko veikusi Kataras raidorganizācija “Al Jazeera”, atmaskojot korupciju tā sauktajā ieguldījumu migrācijas shēmā, gūti dokumentāli pierādījumi, ka vairāki Kipras politiķi bijuši iejaukti šajās darbībās.
Tā dēvēto zelta pasu skandālā ierautais Kipras parlamenta spīkers Dimitris Siluris atkāpies no amata, jo atklājies, ka augsta ranga politiķi, tostarp Siluris un vēl kāds parlamenta deputāts, bijuši gatavi atbalstīt Kipras pilsonības piešķiršanu kādam likumpārkāpējam.
Pētnieciskie žurnālisti izmantojuši slēpto kameru, lai dokumentētu Silura gatavību palīdzēt iegūt Kipras pasi kādam izdomātam Ķīnas pilsonim, kas notiesāts par naudas atmazgāšanu.
Pēc publiskā skandāla Kipras valdība pavēstīja, ka atsakās no pretrunīgi vērtētās un Eiropas Savienības kritizētās “zelta pasu” programmas, kas ļāva trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret investīcijām iegūt Kipras pilsonību.
Valdība atzinusi, ka šāds lēmums pieņemts, ievērojot programmas “ilgstošos trūkumus”, kā arī ņemot vērā tās ļaunprātīgu izmantošanu.
Paredzēts, ka programma pārstās darboties no 1. novembra, taču līdz šim iesniegtie pieteikumi, kuru skaits sasniedz aptuveni 700, kā arī pieteikumi, kas tiks iesniegti līdz mēneša beigām, tikšot vēl izskatīti.
Saskaņā ar līdzšinējo kārtību investori no trešajām valstīm varēja iegūt Kipras pilsonību, ja tās ekonomikā ieguldīja vismaz 2,5 miljonus eiro. Pēdējo mēnešu laikā saistībā ar “zelta pasu” programmu izcēlušies vairāki skandāli.
Mediji norāda, ka daudzi šo pasu īpašnieki ir saistīti ar korupciju un naudas atmazgāšanu. Pēc “Al Jazeera” veiktās izmeklēšanas atklātībai nodoti aptuveni 2500 pasu īpašnieku vārdi, no kuriem gandrīz puse ir Krievijas pilsoņi, raidsabiedrībai norādot uz daudzu šajā sarakstā esošo personu bagātības noziedzīgo izcelsmi. 2019. gada beigās Kipras varas iestādes bija spiestas anulēt 26 iepriekš izsniegtās “zelta pases”.
Pēc oficiāli neapstiprinātām ziņām, anulēto pasu īpašnieku vidū bijis arī Krievijas bijušais “Promsvjazbank” līdzīpašnieks Dmitrijs Anaņjevs un krievu oligarhs Oļegs Deripaska.
Kā paziņojis iekšlietu ministrs Konstantīns Petridess, Kipras pases zaudēs deviņi Krievijas pilsoņi, astoņi Kambodžas pilsoņi, pieci Ķīnas pilsoņi, divi Kenijas pilsoņi un pa vienam Irānas un Malaizijas pilsonim. Kipras amatpersonas plāno pārskatīt visas aptuveni 4000 pases, kas izsniegtas programmas laikā, bet valdība ir apņēmusies garantēt, ka investīciju programmas nosacījumi tiek stingri ievēroti un izpildīti.
Vairāku Eiropas Savienības valstu programmas, kuru ietvaros tiek pārdotas pases un uzturēšanās atļaujas turīgiem ārzemniekiem, rada naudas atmazgāšanas risku, jo daļa no šīm shēmām netiek pienācīgi pārvaldītas, paziņojuši vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Programmas, kas ļauj pārdot pilsonību vai uzturēšanās atļauju par lieliem ieguldījumiem, vēl nesen bija spēkā virknē ES dalībvalstu: Austrijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Grieķijā, Portugālē, Spānijā, Īrijā, Britānijā, Bulgārijā, Nīderlandē un Francijā. Tā kā vairākums šo valstu ietilpst Šengenas zonā, vienas ES valsts pase dod iespēju ceļot gandrīz pa visu Eiropu.
“Ja jums ir daudz naudas, kas iegūta apšaubāmā veidā, jaunas vietas, ko saukt par mājām, iegūšana tālu prom no vietas, kur sazagāties, ir ne tikai pievilcīga, bet saprātīga rīcība,” norādīja nevalstiskās organizācijas “Global Witness” pārstāve Naomi Hērsta. Viņasprāt, personas, kas nopirkušas ES pilsonību vai uzturēšanās atļauju, nav pietiekami rūpīgi pārbaudītas un pakļauj valstis korupcijas un naudas atmazgāšanas riskiem.
“Global Witness” un “Transparency International” kopīgajā ziņojumā teikts, ka pases vidēji maksā 900 000 eiro, bet Kipras pases cena var sasniegt pat divus miljonus eiro. Kipra ar savu programmu nopelnījusi 4,8 miljardus eiro, bet Portugāle varētu būt ieguvusi gandrīz miljardu eiro gadā, norādīts ziņojumā.
Desmit gadu laikā ES valstis ieguvušas aptuveni 25 miljardus eiro tiešās ārvalstu investīcijās, pārdodot vismaz 6000 pasu un gandrīz 100 000 uzturēšanās atļauju, aplēsts ziņojumā.
Ziņojumā teikts, ka Maltā, kura no savas programmas ieguvusi aptuveni miljardu eiro, pasēm var pieteikties arī personas ar kriminālu sodāmību un personas, kuru darbību izmeklē nacionālās tiesībsargāšanas iestādes.
Kipra līdz 1960. gadam bija Britānijas kolonija. Tagad simtiem britu, kuriem ir kipriešu saknes, grib nodrošināties ar ES dalībvalsts pasi, kas viņiem ļaus brīvi pārvietoties pa bloka teritoriju pēc Britānijas izstāšanās no ES.
Pasaulē gandrīz simt valstis piedāvā programmu “uzturēšanās pret ieguldījumu”, tajā skaitā vairākas turīgās valstis – ASV, Austrālija, Britānija un Jaunzēlande, atzīmē izdevums “The Economist”. Fakti liecina, ka Covid-19 pandēmija ir gan veicinājusi, gan ierobežojusi cilvēku pārvietošanos. Savulaik ASV pilsonis varēja bez vīzas apmeklēt 185 valstis, bet šobrīd tikai 74.
Tikai aptuveni ducis valstu piedāvā pilsonību, tajā skaitā piecas Karību jūras salu valstis – Antigva un Barbuda, Dominika, Grenāda, Sentkitsa un Sentlūsija, viena Klusā okeāna salu valsts (Vanuatu), kā arī Jordānija, Turcija un Eiropā Austrija, Bulgārija, Malta un līdz mēneša beigām arī Kipra.
