“Farmācijas nozare viena pati bez problēmām spētu izlietot šos līdzekļus.” Bundulis par to, ka nozarei nepietiek līdzekļu 12
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Finanšu ministrija uzvaroši ziņoja par pirmo ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļu ieplūšanu Latvijā – šī mehānisma ietvaros Latvija saņems vismaz 1,82 miljardus eiro.
Diemžēl līdzekļu izmantojumā dominēs Eiropas Savienības Zaļā kursa un digitalizācijas mērķi, bet Latvijas ekonomikas vajadzības bieži vien pilnībā ar šiem mērķiem nesakrīt.
Farmācijas nozare ir, iespējams, lielākā zinātņietilpīgā ražošanas nozare Latvijā, kurā dominē divi milži – “Grindeks” un “Olainfarm”, bet strādā arī virkne mazāku uzņēmumu.
Taču lielākā daļa šīs nozares ražojumu savulaik radīti vēl Padomju Savienības tirgum un klīnisko pētījumu un dokumentācijas bāze ir nepietiekama, lai tos varētu reģistrēt Rietumu un arī Austrumu tirgos.
Tieši tādēļ nozare ir izslāpusi pēc investīcijām laboratorijas un klīniskajiem pētījumiem – to vajadzības varētu raksturot ar skaitļiem “100 miljoni un vairāk”.
Šķiet, kur vēl labāks mehānisms par ANM? Taču praksē ANM ietvaros visas Latvijas ekonomikas transformācijas vajadzībām, kam ir vistiešākais sakars ar inovācijām un pētījumiem, paredzēti vien 112,5 miljoni eiro.
“Investīcijas jaunu produktu izstrādē ir milzīgas. Ja Latvija cer attīstīt jaunus farmācijas produktus, kas būtu saistīti ar biotehnoloģijām un to produktiem, piemēram, vakcīnām, tad ir nepieciešamas daudz, daudz lielākas investīcijas,” saka AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.
“Ja skatāmies kopumā ES Atveseļošanas un noturības mehānismu, tad ekonomikas transformācijas problēmu risināšanai, kas vistiešāk skar arī produktivitātes veicināšanu, inovācijas un attīstību, šajā plānā ir paredzēta relatīvi neliela daļa – apmēram 11%.
ANM līdzekļu lielākā daļa domāta uzņēmumu zaļināšanai un digitalizācijai – lai gan arī šīs jomas ietekmē uzņēmumu produktivitāti samazinot izmaksas, tomēr, farmācijas uzņēmumu produktivitātes veicināšanas būtiskāko daļu veido jaunu produktu izstrāde un esošo pilnveidošana.
Šajā jomā finansējumu gribētos redzēt daudz lielāku nekā tikai 11% no visiem līdzekļiem, taču domāju, ka šie līdzekļu izmantošanas pamatprincipi, kas jau saskaņoti ar Eiropas Komisiju, vairs nav maināmi.
Šāds līdzekļu apjoms pilnīgi noteikti neatbilst farmācijas nozares pašreizējām vajadzībām, jo kopumā visas Latvijas ekonomikas produktivitātes veicināšanai paredzēti 112,5 miljoni eiro, par kuriem paredzēts atbalstīt 500 dažādus projektus.
Farmācijas nozare viena pati bez problēmām spētu izlietot šos līdzekļus jaunu produktu izveidei un produktivitātes veicināšanai, taču reālajā dzīvē varam cerēt tikai uz dažiem procentiem no šīs summas.
Tādēļ atliek tikai cerēt uz citiem valsts atbalsta mehānismiem,” saka J. Bundulis.
Uzņēmumi investē attīstībā
Bundulis stāsta, ka pēdējos gados “Olainfarm” produktivitātes celšanas pasākumi bijuši koncentrēti trijos virzienos – pirmkārt, investīcijas infrastruktūras attīstībā, ar to saprotot jaunu ražošanas līniju izveidi, kvalitātes kontroles pilnveidošanu, laboratoriju attīstību, kā arī aukstuma stacijas izveidi un inženiersistēmu rekonstrukciju, kas saistīta ar energoefektivitātes jautājumiem.
Otrkārt, veikti ieguldījumi digitalizācijā, kas saistīti ar dažādu prasību nodrošināšanu attiecībā uz produktu un datu izsekojamību, ko prasa izmaiņas likumdošanā.
Taču vissvarīgākais ir bijis trešais virziens, kas visvairāk nosaka uzņēmuma konkurētspēju, proti – ieguldījumi jaunu produktu izstrādē un attīstībā. Pēdējo piecu gadu laikā šajā jomā ieguldīti apmēram 14 miljoni eiro.
Latvijas lielākā farmācijas uzņēmuma – AS “Grindeks” – valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis saka līdzīgi: “Farmācija ir nozare, kurā investīcijas nepieciešamas visu laiku un neatkarīgi no tā, vai uzņēmums nodarbojas ar oriģinālpreparātu ražošanu vai arī t. s. “generic” (“generic” – medikamentu analogi, kurus atļauts ražot un laist tirgū pēc oriģinālā preparāta patenta aizsardzības termiņa beigām. – Aut. piez.) medikamentiem.
Pat tikai dokumentācijas un failu uzturēšanas prasības nemitīgi mainās, un tajā ir jāinvestē – tas nepieciešams, lai pat pirms divdesmit gadiem izstrādāti produkti spētu noturēties tirgū. Tas, kas bija piemērots kādreizējās PSRS telpai, nav vairs piemērots konkurencei mūsdienu Rietumu un arī Austrumu pasaulē.
Vairāki Latvijā izveidotie medikamenti tika radīti tieši Padomju Savienības vajadzībām un nav tikuši reģistrēti ārpus tās, tādēļ to iekļūšanai Rietumu tirgos ir jāpārvar virkne šķēršļu, būtiskākais no tiem ir modernajām prasībām atbilstošu klīnisko pētījumu neesamība.
Hmeļņickis uzsver, ka “Grindeks” katru gadu attīstības vajadzībām investē 10% no apgrozījuma un liela daļa no šiem līdzekļiem tiek tērēta jaunu aktīvo vielu izstrādei, taču tiek investēts arī jaunās iekārtās un dokumentācijas uzturēšanā.
“Ja runājam par “Grindeku” kopumā, tad šobrīd notiek darbs pie 63 jauniem “generic” medikamentiem un 26 jaunām aktīvajām vielām – proti, runa ir par ražošanas tehnoloģijas un formulācijas izstrādi, lai šos medikamentus varētu piereģistrēt. Tikko esam atklājuši arī jaunu aktīvo vielu ražošanas iecirkni, kas paredzēts tieši mazo apjomu, līdz 20 kg gadā, ražošanai, tā izveidei ieguldīti 800 tūkstoši eiro.”
Nepieciešams daudz vairāk
Lai apjaustu, cik naudas patiesībā nepieciešams farmācijai, J. Hmeļņickis min, ka viena jauna “generic” medikamenta izstrāde atbilstoši ES medikamentu reģistrācijas prasībām izmaksā 400–600 tūkstošus eiro un prasa apmēram divus gadus. Oriģinālproduktu izstrādes izmaksas nosaukt ir grūtāk, tie var būt arī vairāki miljardi eiro.
Tādēļ “Grindeks” ļoti augstu vērtē, ja pieejams jebkāds valsts atbalsts jauno produktu izstrādei.
“Mēs jau pašlaik izmantojam “Kompetences centru” atbalsta programmu pētījumiem, kuras ietvaros vairāku gadu periodā esam saņēmuši aptuveni miljonu eiro. Tieši šajā virzienā būtu jāstrādā arī tālāk, ceram līdzīgu atbalstu saņemt arī ANM ietvaros.
Ja tie projekti, ko “Grindeks” plāno iesniegt ANM, tiks apstiprināti, tas būtu labs starts nākotnei. Plānojam iesniegt projektus “Kompetences centru” programmas ietvaros pētījumiem, digitalizācijas programmai ar mērķi 2025. gadā pilnībā atteikties no papīra dokumentācijas aprites, kā arī ceram uz atbalstu lielajiem projektiem virs 10 miljoniem eiro, kur ceram saņemt atbalstu jauna ražošanas iecirkņa būvei Rīgā, Asotes ielā.
Ilgtermiņā pakāpeniski šī iecirkņa izveidei varētu tikt ieguldīti nedaudz mazāk kā 500 miljoni eiro, tajā tiks nodarbināti līdz 1500 jaunu darbinieku ampulu, medikamentu flakonu, liofilo pulveru un aktīvo vielu ražošanā, plāksteru, kā arī jaunu tablešu un kapsulu ražošanas līnijās. Otrajā un trešajā attīstības kārtā iespējama arī ar biotehnoloģijām saistītu produktu ražošanas attīstība.”
J. Hmeļņickis teic, ka farmācijas nozare ļoti priecātos, ja būtu iespējams saņemt lielāku valsts atbalstu tieši jaunu oriģinālpreparātu pētniecībai.
“Nenoliedzami, šajā jomā neizdošanās risks ir daudz lielāks – iespējams, pat 20 reizes lielāks. Taču izdošanās gadījumā uzņēmuma peļņa var būt pat 400 reizes lielāka un valsts ieguvums nodokļu jomā arī pieaugtu vairākkārt. Būtu labi, ja valsts to saprastu, plānojot atbalstu inovācijām.”
