Skumjas nolasu no acīm 3
Raudiņi neraud, lai gan bijuši arī grūti brīži. Jānis, atcerēdamies krīzes gadus:
– Kādu laiku pirkām tikai rupjmaizi, jo baltmaize mājās ilgi nestāvēja – ģimene to notiesāja ātrāk… Reiz puika man jautāja: tēti, vai veikalā baltmaizi vairs netirgo?
Līga, veicot sociālo darbu, galvenokārt strādā ar ģimenēm, kurās ir bērni.
– Cilvēku likteņi ir dažādi, es visbiežāk sastopos ar bezdarbniekiem, ilgstošajiem palīdzības saņēmējiem. Viņiem izstrādājam rehabilitācijas plānus, vienojamies par līdzdarbības pienākumiem. Sākam ar mazumiņu – liekam sakopt savu māju, vidi, mazdārziņu. Bezdarbnieks, apņemdamies to veikt, arī parakstās… Tādā veidā apliecina atbildību. Pagaidām man pa diviem pagastiem ir 23 cilvēki, par kuru gaitām turu rūpi. Tas ir daudz, jo katrs jāapmeklē, jāuzklausa, jāpalīdz ar padomu, bet viņa vietā strādāt gan nevaru…
Nereti braucu arī uz Rīgu, tagad palīdzu vienam bērniņam nokārtot invaliditātes grupu.
Ar tiem cilvēkiem, kas ir īslaicīgā bezdarba periodā, veicas labāk, jo viņi cenšas, nesamierinās ar savu stāvokli.
