Pašu kaltā laime. Ciemos pie Raudiņu ģimenes Vidrižu pagastā 3
Ziemas saulgrieži iegriež laimes ratu jaunām cerībām un iespējām. “Mājas Viesis”, kopā ar Latvijas radio ciemojoties Vidrižu pagasta mājās “Ķicdimzas”, liek punktu ciklam par viensētām, kas ļāva ieskatīties lauku ļaužu viesmīlības un dzīves gudrības pasaulē.
“Ķicdimzās” pie ārdurvīm – laimes pakavs, kas simbolizē arī pašu saimnieku veikumu, te viss pašu rokām radīts, te mērķtiecīgi koptas un saglabātas labas attiecības. Kā gan citādi, ja abas Raudiņu ģimenes pusītes nāk no kuplām saimēm – Jānis no četru, Līga no piecu bērnu ģimenes. Tāpēc viņi viens otru prot novērtēt, valdzina viņu sapratne, labestība un izpalīdzība. Saimniece Līga Raudiņa ir arī Vidrižu pagasta sociālā dienesta sociālā darbiniece. Bet Jānis lielāko daļu laika un spēka velta piemājas saimniecībai.
Mājās ar īpatnējo nosaukumu “Ķicdimzas”, kas celtas 1870. gadā, Raudiņu ģimene dzīvo nu jau vairāk nekā divdesmit gadus. Sākotnējais to izskats bija drūms – laika zoba sagrauzta ēka, dārzs aizaudzis. Taču tad jaunā ģimene enerģiski sāka māju sakopt un atjaunot. Tagad ēkai uzlikts jauns jumts, salabotas sienas, mājīgi iekārtotas istabas. Priekštelpā par piemiņu no tālajiem laikiem atstāta senā koka siena. Izskatās ne vien mākslinieciski, bet arī romantiski!
– Kad 1995. gadā ienācām šajā viensētā, nebija pārliecības, ka te paliksim. Domājām – padzīvosim, līdz atradīsim ko labāku. Taču drīz vien izjutām lauku viensētas priekšrocības – paši varam būt saimnieki, noteikt, ko darīt, ko ne. Ar citiem nav jārēķinās. Ir bauda rušināties pa zemi, – teic Līga.
Saimnieks Jānis mājas īpatnējā nosaukuma rašanos skaidro tā:
– Te senāk dzīvoja mana vecvecmāmiņa Minna Ķicis un pēc tam vecmamma Alma. Viņa stāstījusi, ka iepriekšējais saimnieks māju nospēlējis kārtīs. Blakus mājā dzīvojuši Dimzas. Tāpēc arī no abu māju saimnieku uzvārdiem izveidots nosaukums “Ķicdimzas”. Vecmamma bija čakla saimniece, prata visus lauku darbus, pat gatavoja no ogām vīnu. Atceros, ka pēc dienesta armijā baudīju viņas darinājumus.
