Ķiploki − pamats 0
Ķiploki ir pamats, no kā dobelniece ražo garšvielu pulverus, piemēram, Nešpetno ķiploku un Diļļu ķiploku. Process ir ļoti darbietilpīgs, jo vispirms tie jānotīra, jānoņem miza, kas ir ļoti piņķerīga padarīšana, tad jāsagriež plānās šķēlītēs, jāizkaltē infrasarkano staru žāvētavā un tikai pēc tam var samalt pulverī.
– Ķiplokus infrasarkano staru žāvētavā turu aptuveni diennakti. Šajā iekārtā ir retināts skābekļa daudzums, līdz ar to tiek bremzēta rauga un pelējuma sēnīšu attīstība. Kā zināms, tieši tās izraisa produktu bojāšanos. Ja, piemēram, ķiplokus žāvē elektriskajā žāvētājā +90 °C, tos nevis izkarsē, bet izcep skābekļa klātbūtnē, un pēc pārstrādes tie ātri sapelē vai sapūst, – klāsta mājražotāja.
No 20 kg svaigu ķiploku viņa iegūst aptuveni septiņus kilogramus kaltētu, bet no sešiem kilogramiem svaigu sīpolu – kilogramu kaltētu, ko samaļ pulverī. To gatavo arī no vairākiem garšaugiem – dillēm, pētersīļiem, raudenes, bazilika, mārsila, citronmētrām, kam arī nepieciešams liels daudzums izejmateriāla. Piemēram, lai iegūtu kilogramu teicamas kvalitātes žāvētu diļļu, jāapstrādā 12–15 kg svaigu diļļu.
Lorita stāsta, ka ražas laikā darbu apjoms dubultojas vai pat trīskāršojas. – Izņemot garāžas pagrabiņu, mums nav kur uzglabāt novāktos dārzeņus un garšaugus. Tiklīdz noņemam sīpolus, tos tūlīt tīru, griežu un lieku žāvētavā. Pēc tam ir pētersīļi, dilles, mētras un citas kultūras, – viņa uzskaita.
Lorita sagrieztos augļus un dārzeņus nekavējoties liek žāvētavā, lai tie neoksidētos un nekļūtu brūni. Ūdens iztvaiko (izžūst), taču pektīns saglabājas.
