– Ierakstīto vēstuļu un paziņojumu daudzums ir neliels. Īpaši novados tālāk no Rīgas. Vai var šo jautājumu risināt, piemēram, piesaistot kurjerus vai maksāt pastniekiem kā par gabaldarbu? 7
– Mēs nevaram paredzēt ierakstīto vēstuļu daudzumu. Esam izgājuši, tā teikt, vienu apli un sapratuši, ka ar pastāvošo kārtību mums agrā piegāde maksātu dubultā. Neviens mums šīs izmaksas nekompensēs. Mēs kā sociāli atbildīgs un valstij piederošs uzņēmums meklējam iespējas, kā to izdarīt.
– Kad varētu gaidīt uzlabojumu, proti, agrāku laikrakstu piegādi lasītājiem?
– Mēs noteikti par to informēsim. Aizbraukt līdz Liepājai un Daugavpilij arī prasa laiku. Tad vēl izdevumi ir jāšķiro un jāaiznes. Patlaban tiešām vērtējam, kas darāms, lai ar pašreizējo tīklu piegāde notiktu iespējami agrāk. Es nevaru nosaukt konkrētu laiku, kad tas notiks. Atsevišķās pilsētās mēģinājām agrāku piegādi, secinājām, ka tas nozīmē vismaz 50% lielu sadārdzinājumu. Nav neviena cita interesenta, kas to gribētu darīt.
Pastnieku mums pietiek. Vienmēr ir kāda vakance, tomēr situācija nav kritiska. Mēs pērn darbinieku mainību samazinājām par aptuveni 8%. Patlaban tā veido nepilnus 30%. Šajā gadā pirmo ceturksni beidzām ar vēl zemāku rādītāju, ceram mainību vēl samazināt. Darbinieku mainība vienmēr būs. Pastnieka darbs ir tāds, ko daži dara sezonāli vai uz laiku. Tāpat arī darbs pasta nodaļās vai sūtījumu šķirošanā. Darbinieku trūkums ir atkarīgs no reģiona. Ir reģioni, kur izmisīgi nevaram atrast darbiniekus, piemēram, Olaine. Nevaram izskaidrot, kāpēc. Patlaban gan pilsētā kādu laiku pastnieku pietiek. Ir vietas, kur cilvēki darbojas desmitiem gadu ilgi, pat 50 gadus.
Pastniekiem algu cēlām pērn gada beigās. Pavisam pērn pastā alga kāpa vidēji par 10%. Tas ir ļoti liels kāpums. Nākamajā gadā atkal kāps minimālā alga, kas radīs kāpumu. Mēs cenšamies radīt tādu kā trepi, lai katrs darbinieks saņemtu atbilstoši darba grūtumam un pienākumiem.
