“Latvijas Pasts” arī brīvā tirgū paliek līderis pasta sūtījumu jomā 2
Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” ilgi atradās monopolstāvoklī, kas pēdējos gados pakāpeniski samazinājās, pērn paliekot vien vēstuļu piegādei ar svaru līdz 50 gramiem. Nu monopolstāvoklis ir beidzies, un šogad VAS “Latvijas Pasts” pirmo gadu strādā brīva tirgus apstākļos. Kas pārsteidz – strādā finansiāli sekmīgāk nekā aizsargātā stāvoklī. Kā tas izdevies, valdes priekšsēdētāju Arni Salnāju iztaujāja Guntars Kļavinskis, Linda Rumka un Ivars Bušmanis.
– Šis ir pirmais gads, kad arī vēstuļu piegādē “LP” vairs nav monopola. Kāds tas ir valsts pastam?
A. Salnājs: – Konkurence pastāvēja arī iepriekš, arī tajās jomās, kurās mums it kā bija monopolstāvoklis, citi komersanti pakalpojumus sniedza dažādos veidos. Šogad tirgus juridiski ir pilnīgi vaļā, bet mēs joprojām esam līderi pasta sūtījumu jomā.
– Pelnīt sākuši esat tikai tagad. 2011. gadā pasts pirmoreiz strādāja ar 0,7 miljonu latu peļņu. 2012. gadā jau ar 3,4 miljonu latu peļņu. Pateicoties kam?
– 2012. gadā pārskatījām darbību un veicām ļoti lielu optimizāciju. Galvenās pārmaiņas skāra administrāciju: likvidējām dublējošās funkcijas, apvienojām departamentus. Ko agrāk paveica trīs cilvēki, to pēc jaunu tehnoloģiju ieviešanas tagad var viens.
– Nevis vairāk nopelnāt, bet mazāk iztērējat?
– Nē, arī ieņēmumi palielinājušies. Galvenais fokuss: skatīties uz klientu.
– Jūs jau nevis piegājāt tuvāk cilvēkiem, bet pagājāt nostāk. Vai slēdzāt visas biznesa plānā paredzētās simt pasta nodaļas?
– Pasta nodaļas šobrīd netiek slēgtas – tiek mainīta to darbības forma, meklējot veidus, kā bez ievērojamiem zaudējumiem “Latvijas Pastam” nodrošināt pasta pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem visā Latvijā. Jo gan rēķinu izsūtīšana internetā, gan arī cilvēku aizplūšana no laukiem samazina pasta pakalpojumu izmantošanu. Nākas pielāgoties laikmetam.
Bez pasta pakalpojumiem mūsu valstī gan neviens tiešām nav palicis. Pastnieks aiziet pat uz mājām pie tiem, kas no mājas vairs neiziet, un atnes ne tikai avīzi vai vēstuli, bet vienīgais piegādā arī sadzīvē nepieciešamas preces, nomaina mobilā tālruņa karti. Gada sākumā Siguldā pastnieks, apmeklējot klientu dzīvesvietā, redzēja iepriekšējā dienā neizņemtas avīzes pastkastītē, ziņoja policijai un tādējādi izglāba cilvēkam dzīvību. Turklāt šis nebūt nav vienīgais gadījums, kad pasta darbinieki palīdz līdzcilvēkiem. Tā ka saikne ar cilvēkiem ir ļoti cieša.
– Jūs savas funkcijas laukos atdevāt privātajiem komersantiem – lauku veikaliem, uzņēmējiem.
– Plāns bija par franšīzi – pakalpojumu nodošanu trešajām personām. Šis modelis īsti nedarbojās, viens vai divi pakalpojumi dienā parādīja reālo pieprasījumu. Tāpēc vien daži šādi uzņēmēji palikuši. Tagad izmantojam pastniekus pakalpojumu sniegšanai laukos, kur ļoti būtiska loma ir sadarbībai ar pašvaldību. Jau 63 nodaļās darbības formu esam šādi mainījuši. Tradicionālā nodaļa ir slēgta, bet vienu vai divas stundas dienā pastnieks strādā kādā pašvaldības ierādītā darbavietā.
– Pie pastnieka pieņemšanā kā pie izbraukuma daktera?
– Dzīvē pierādījies, ka ar stundu pietiek. Ja pieprasījums būs lielāks, darba laiku pagarināsim. Nevienā no minētajām vairāk nekā 60 pasta pakalpojumu sniegšanas vietām šāda nepieciešamība vēl nav bijusi.
– Kas ir pieprasītākais pasta pakalpojums?
– Tradicionāli tās ir vēstules un pakas, taču lauku pasta nodaļās vairākumā gadījumu tie pat nav pasta pakalpojumi, bet “Latvijas Pasta” sniegtais papildu serviss – dažādas mazumtirdzniecības preces.
– Un augošākais?
– Pakas. No ārzemēm, no tirdzniecības ar katalogu starpniecību, no interneta veikaliem. Tāpēc meklējam veidus, kā cilvēkiem ērtāk šos sūtījumus saņemt. Tāpēc tagad tas iespējams ne tikai pasta nodaļās, bet arī jau vairāk nekā 100 “Narvesen” tirdzniecības vietās un ap 60 “Statoil” degvielas uzpildes stacijās, kur paku var izņemt jebkurā klientam ērtā diennakts laikā.
– Vai netiekat izspiesti no ārzemju sūtījumu piegādes? Te Latvijā tos taču sagaida tādas ārzemju kompānijas kā DHL…
– Es teiktu, ka drīzāk ne. Ārvalstu pasta kompānijām mēs kā valsts pasta kompānija esam pirmie, kas pēc līguma saņem sūtījumus piegādei klientiem Latvijā. Protams, katrs interneta veikals pats izvēlas savu loģistikas partneri. Taču mēs nekarojam ar daudzajiem ārvalstu kurjerpastiem. Gluži otrādi – sadarbojamies dažādu sūtījumu piegādēs pa visu Latviju. Nav taču izdevīgi vienai kurjerpasta kompānijai vest vienu paku uz Krāslavu, ja “Latvijas Pasts” piegādes visā Latvijā veic katru dienu. Jo lielākais loģistikas tīkls jebkurā gadījumā ir tieši “Latvijas Pastam”.
– Minējāt arī, ka vēstules ir. Vairāk apsveikuma kartītes vai pavēstes?
– Saturu nelasām. Bet, protams, mūsdienās dominē lietišķā un juridiskā sarakste – paziņojumi, rēķini, pavēstes. Būtiski krities tādu vēstuļu apjoms, ko draugs sūta draugam.
– Mīlestības vēstules neraksta? Vai privātā sarakste ir kaut kā reanimējama?
– Mēs domājam, kā veicināt pastkaršu sūtīšanu. Vairākas reizes gadā organizējam īpašas akcijas sociālajos tīklos, savienojot tradicionālo pastu ar modernajām tehnoloģijām. Piemēram, uz Māmiņu dienu ikviens interesents ar Twitter un Facebook paroli var ielogoties īpašā interneta vietnē un nosūtīt apsveikuma pastkarti. Atsaucība šīm akcijām ir milzīga – dažu stundu laikā pastkartes vēlas nosūtīt vairāki tūkstoši sociāli aktīvo interneta lietotāju, no kuriem lielākā daļa ir jaunieši.
– Vai šie jaunieši līdz markas laizīšanai tiek?
– Nē, līdz markai viņi netiek un arī ar roku nav jāraksta. Elektroniski jāieraksta adrese un jāprot atrast pareizo pasta indeksu. Pārējo izdarām mēs. Daudziem jauniešiem tā ir pirmā nosūtītā vēstule mūžā. Tad saņemšanas prieks ir lielāks!
– No kā “Latvijas Pasts” gūst peļņu?
– Nav vienas zelta pīles, bet ir daudzi pakalpojumi – gan universālais pakalpojums, gan eksprespasts, kravu pārvadājumi, naudas pārskaitījumi pasta norēķinu sistēmā, mazumtirdzniecības pakalpojumi. Tas ir pakalpojumu kopums.
– Vai arī no nevajadzīgo īpašumu pārdošanas?
– Tas ir process, ko intensīvi sākām īstenot 2012. gadā un turpinām joprojām. Vēsturiski “Latvijas Pastam” ir daudz īpašumu, kuri, mainoties pasta nozīmei un funkcijām, vairs ikdienas darbā uzņēmumam nav vajadzīgi. Bet ienākumi no īpašumu pārdošanas nav būtiski. Pārdošana vienkārši samazina liekos uzturēšanas izdevumus.
– Zinām, ka par “Latvijas Avīzes” viena eksemplāra piegādi ārpus Rīgas abonents maksā 6,8 santīmus, kaut gan “Latvijas Pasta” izmaksas sasniedzot aptuveni 19 santīmus par eksemplāru. Cik jums šogad izmaksā abonētas preses piegāde? Pašlaik un vēl divus gadus šos zaudējumus “Latvijas Pastam” sedz valsts.
– Starpību starp abonētās preses piegādes reālajām izmaksām un cenu patērētājam rada tas, ka Latvijas valsts ir uzņēmusies sociālās atbildības saistības pret Latvijas iedzīvotājiem, lai ikviens lasītājs visā valsts teritorijā saņemtu drukāto preses izdevumu par vienotu tarifu. Valsts šo starpību kompensē. Abonētās preses piegādes izmaksas palielina degvielas cenas un mazāks abonentu skaits. Tikai janvāra sākumā redzēsim situāciju kopumā: cik pasūtīs avīžu, cik žurnālu, lai varētu spriest par preses piegādes cenu nākamgad. Ceram uz līdzšinējiem apjomiem.
– Divi miljoni latu paredzēti, lai subsidētu “Latvijas Pastam” abonētās preses piegādi 2012. gadā.
– Kā jau minēju, tās nav subsīdijas, tā ir kompensācija, ko saņemam pēc pakalpojuma sniegšanas.
– Arī zemnieki saņem gada beigās, bet tik un tā tās sauc par subsīdijām.
– Mēs nesaņemam pat gada beigās. Vispirms iesniedzam plānoto aprēķinu, visu gadu nesam presi, gada beigās auditors apstiprina faktiskās izmaksas. Par pērn aiznesto abonēto presi mēs saņemsim tikai tagad, novembrī, kad jau esam piegādājuši gandrīz visu 2013. gadam abonēto presi.
– Hm, tikpat smagnēji valsts norēķinās kā par pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem. Taču pasta nozarē, iekļaujot preses piegādi universālajā pakalpojumā, spēles noteikumi mainīsies.
– Ir valstis, kur preses piegāde ir iekļauta universālajā pakalpojumā, kas valstij obligāti jānodrošina iedzīvotājiem, un ir valstis, kur nav. Ja abonētās preses piegādi neiekļauj, tad abonentam jāmaksā tik, cik tā faktiski izmaksā. Tarifs atšķirsies no pagasta uz pagastu. Jo tālāk no Rīgas, jo dārgāk. Kas tajā brīdī notiks ar presi?
– Tad tās nebūs!
– Skaidrs ir viens: tāpat kā jebkurai precei – ja palielinās cenu divas reizes, tad pieprasījums pēc tās kritīsies. Tas ir valsts jautājums – vai valsts arī nākotnē vēlēsies segt radušos zaudējumus par laikrak-stu piegādi.
– Jaunzēlandē pasts pāriet uz piegādi trīs darba dienas. “Latvijas Pasts” no sešām dienām pārgājis uz piecām, vai šāda tendence varētu turpināties?
– Jaunzēlandē bija plāns pāriet, bet arodbiedrību protestu dēļ līdz 2015. gada vidum nekas nemainīsies. Latvijā nav plāna samazināt pasta darba dienu skaitu. Strādāsim ierastā režīmā.
– Mūsu lasītājus interesē preses piegādes ātrums. Saistības to izdarīt līdz darbdienas beigām nav laikmetīgas.
– Mēs gribētu piegādāt, bet mums jārēķinās ar attālumiem un ceļu stāvokli. Gan iepriekšējā ziemā, gan pavasara plūdos vai šķīdonī tas nebija iespējams. Otrs, ar ko mums jārēķinās, ir fakts, ka “Latvijas Pasts” pirms vairākiem gadiem atteicās no darba nakts maiņās, tāpēc uz tālākajiem reģioniem presi sāk izvest tikai sešos no rīta. Mēs ar Preses izdevēju asociāciju esam vienojušies nākamā gada sākumā pārskatīt piegādes procesus. Vēlos uzsvērt, ka visas valsts mērogā to nespētu izdarīt arī neviens konkurents.
– Vai ir iespējams saīsināt abonētās preses piegādes sākuma termiņu? Pirms vairākiem gadiem bija sauklis: “Abonē šodien, saņem rīt!”
– Grūti pateikt, vai toreiz saukļa ieviesējiem bija reālas iespējas to īstenot. Mēs strādājam, lai termiņu saīsinātu. No 2014. gada esam radījuši iespēju abonēto preses izdevumu sākt saņemt jau pēc divām dienām. Tātad esam saīsinājuši divkārt. Varbūt kādreiz nonāksim līdz iespējai saņemt avīzi jau nākamajā dienā pēc abonēšanas. Taču patlaban tam ir tehniski šķēršļi: galvenais ir apmaksa izdevējiem un datu apmaiņa.
– Pēc intervijas ar jūsu priekšgājēju visvairāk zvanītāju bija nevis abonenti, bet pastnieki, kas bija aizkaitināti, ka pasta priekšnieks tikai tēlojot rūpes par viņiem. Šogad satikām pārsteigtu pastnieci, kas gada pirmajās dienās kontā negaidīti saņēmusi prēmiju.
– Jā, prēmiju par labiem darba rezultātiem iepriekšējā gadā. Papildus algai jānovērtē uzņēmuma stabilitāte un atpazīstamība, sociālās garantijas, kas “Latvijas Pasta” darbiniekiem tiek nodrošinātas pilnībā. Atjaunojām veselības apdrošināšanu, arī apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā, pagājušogad uzsākām prēmēšanu par veiksmīgiem darba rezultātiem.
Starp citu, “Latvijas Pastā” ir ļoti spēcīga arodbiedrība, un pēc vairāku gadu intensīvām pārrunām noslēdzām jaunu darba koplīgumu. 22% koplīgumā iekļauto nosacījumu atšķiras no tā 1999. gada redakcijas, un 13% nosacījumu pēc arodbiedrības atzinuma ir uzskatāmi par jauniem ieguvumiem uzņēmumā strādājošajiem.
Pasta darbinieku slodze un darba rezultāti tiek vērtēti nepārtraukti. Ja nav iedzīvotāju un nav pasta sūtījumu, arī slodze neizbēgami samazinās. Savukārt, ja kādā reģionā ekonomiskā aktivitāte uzplaukst, piemēram, tiek atvērta jauna ražotne, pastniekam uzreiz vairāk darba un attiecīgi lielāks atalgojums. Alga samazinās tikai tādā gadījumā, ja cilvēki bēg no šī reģiona un pastniekam darāmā mazāk.
– Tad jau pastnieka alga no ekonomiskā izrāviena ir vairāk atkarīga nekā novada domes priekšsēdētāja alga?
– Tieši tā.
– “Latvijas Pasta” nodaļas tagad pirms eiro ieviešanas pārvērtīsies par bankas filiālēm?
– “Latvijas Pasts” 2014. gada sākumā būs iesaistīts eiro apmaiņas procesā, taču tas nemaina “Latvijas Pasta” darbību. Nākamā gada sākumā kļūsim par naudas maiņas punktiem un arī ne visur Latvijā. Latus pret eiro bez maksas trīs mēnešus no janvāra līdz marta beigām mainīs tikai 302 pasta nodaļas un tikai tādās vietās reģionos, kur nav pieejami banku pakalpojumi. Taču mēs aicinām negaidīt 2. janvāri, kad varēs iet mainīt skaidro naudu, bet labāk to iemaksāt pasta norēķinu sistēmas kontā, lai nebūtu jārūpējas par konvertēšanu.
– Kāpēc latus varēsim mainīt mūžīgi, bet pastmarkas vairs nederēs? Vērtspapīri taču!
– Pastmarkas ar lata nominālu būs derīgas līdz nākamā gada beigām. Uz nākamajiem Ziemassvētkiem vēl derēs. Pastmarkas, ko 2013. gadā sākām izdot paralēli ar abiem – gan lata, gan eiro – nomināliem, būs derīgas bez termiņa ierobežojumiem. Citu ES valstu pieredze rāda, ka pastmarku uzkrājums gada laikā tiek iztērēts. Cilvēkiem nav lielu pastmarku krājumu, tādi ir tikai atsevišķiem kolekcionāriem, bet viņi tās, protams, netērēs.
