Pastiprināti veidojas krēpas – kas tās īsi ir? Skaidro plaušu slimību ārste 15
Autors: Regīna Olševska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Klepus ir ļoti svarīgs organisma aizsargreflekss, kas palīdz elpceļiem attīrīties, atbrīvoties no visa liekā.
Ja elpceļos ir iekaisums, baltajām asins šūnām jeb leikocītiem cīnoties ar infekcijas ierosinātājiem, veidojas sekrēts, kurš klepojot izdalās caur elpceļiem: bronhiem, traheju, balseni.
Klepu nedrīkst nomākt
Mēdz uzskatīt – tas, ka klepus kļuvis mīksts un veidojas krēpas, ir labi, jo tā organisms attīrās. Kas tad īsti ir krēpas?
“Krēpas ir sekrēts, kas veidojas elpceļos, tajā skaitā bronhos, plaušās, iekaisuma procesa dēļ, kuru izraisa leikocīti. Atkarībā no saslimšanas krēpas var būt dažādas: gļotainas, strutainas, ar asins piejaukumu,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Tuberkulozes un plaušu slimību centrs galvenā ārste Andra Cīrule.
Akūta augšējo elpceļu iekaisuma procesa sākumposmā, piemēram, pēc vīrusu infekcijas, klepus parasti ir sauss, un tikai pēc kāda laiciņa sāk izdalīties krēpas.
Slimojot ar sezonālajām augšējo elpceļu infekcijām, klepus, arī atkrēpošana parasti divās trijās nedēļās beidzas, ja vien nav pievienojusies bakteriāla infekcija.
“Tas ir labi, ka sekrēts no elpceļiem izdalās. Nekādā gadījumā nevajag noņemt klepus refleksu ar kaut kādiem līdzekļiem. Ja elpceļos izveidojies sekrēts, tas ir jāizklepo. Pareizāk ir lietot preparātus, kuri veicina atklepošanu un šķidrina krēpas, piemēram, mukolītiķus, dzert ārstniecisko augu tējas, kas palīdz izdalīties sekrētam,” norāda ārste.
Vai slimojot vērts pievērst uzmanību krēpu krāsai? Vai jāsatraucas, ja tās ir, piemēram, zaļas, dzeltenas vai ar asins piejaukumu?
Andra Cīrule teic, ka krēpu krāsa ārstam norāda uz to izcelsmi. Slimojot ar vīrusu infekcijām, bronhiālo vai alerģisko astmu krēpas parasti ir gaišas, gļotainas. Zaļas, strutainas krēpas, dažreiz rūsganas vai ar sārtu stīdziņu norāda, ka saaukstēšanās norit ar komplikācijām, ir pievienojusies bakteriāla infekcija un attīstījusies pneimonija, kuras ārstēšanai jālieto antibiotikas.
Nopietnu slimību simptoms
Asiņu piejaukums krēpām mūsdienās biežāk liecina nevis par tuberkulozi, tagad pacienti spļauj asinis salīdzinoši reti, bet par bronhektāzēm – cilindriskiem vai maisveidīgiem bronhu paplašinājumiem. Bronhektāzes veidojas pēc plaušu vai pleiras iekaisuma, kura cēlonis ir, piemēram, hronisks bronhīts, pneimonija.
Ja krēpām ir asins piejaukums, ja klepus nepāriet trīs četras nedēļas, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai noskaidrotu cēloni.
Savukārt ilgstošs klepus un pastiprināta krēpu veidošanās raksturīga gan pneimonijai, gan bronhiālajai astmai, gan tuberkulozei, gan hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai jeb HOPS, no kuras bieži cieš ilggadīgi smēķētāji, gan tādām retām plaušu slimībām kā alveolārā proteinoze, ar kuru saslimst aptuveni četri cilvēki no miljona.
Arī apkārtējā vide, piemēram, gaisā esošie alergēni, ķīmiskās vielas, piesārņojums, paša cilvēka kaitīgie ieradumi, piemēram, smēķēšana, var izraisīt pastiprinātu krēpu izdalīšanos, jo cigarešu dūmos ir vielas, kas kairina bronhus, izraisot hronisku iekaisuma procesu. “Paši smēķētāji jau pieraduši, ka no rītiem viņus moka klepus un vajag atklepot,” teic ārste. Daļai ar laiku attīstās hroniska obstruktīva plaušu slimība, kad pastiprinās klepus, pieaug krēpu daudzums, parādās progresējošs elpas trūkums.
Krēpu analīze
Atšķirībā no asins, urīna un fēču analīzēm krēpu laboratoriskās analīzes tiek veiktas retāk un parasti pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā. Taču ir viena slimība – tuberkuloze, ar kuru slimojot, šāds ambulators izmeklējums jāveic ne reizi vien.
“Analīze, kurā atrastas tuberkulozes mikobaktērijas, ļauj pilnībā apstiprināt tuberkulozes diagnozi. Tā ir vienkārši veicama arī mājās – no rīta pacients izskalo mutes dobumu ar ūdeni, atklepo un trauciņu ar krēpām nodod laboratorijā,” stāsta ārste.
Krēpu analīzes ļauj konstatēt arī tā dēvētos astmas elementus – vielas, kas rodas alerģisku reakciju un bronhu spazmu rezultātā. Balstoties uz šo analīzi, iespējams noteikt astmas diagnozi. Bronhiālās astmas elementi krēpās ir eozinofilie leikocīti, Šarko–Leidena kristāli, kas rodas, sabrūkot eozinofilajiem leikocītiem. Šos kristālus krēpās var konstatēt arī alerģijas, astmatiskā bronhīta, pneimonijas pacientiem, kā arī Kuršmaņa spirāles – gļotu veidojumus, tie raksturīgi procesiem, kuri izraisa bronhu spazmas.
Ja ilgstoši veidojas krēpas
Pēc slimošanas ilgstoši veidojas krēpas. Līdzīgi arī citiem ģimenes locekļiem. Kāpēc tā notiek? Vai tas varētu būt saistīts ar iepriekš izslimoto Covid-19 infekciju? Lūcija V.
Kaut kāds minimāls sekrēta daudzums elpceļos saglabājas, tie nav pilnīgi sausi. Cilvēkiem, kam ir alerģiskas iesnas, veidojas caurspīdīgs, ūdeņains sekrēts, kurš satek no aizdegunes un kuru no rītiem tie cenšas izklepot. Tas nav uzskatāms par krēpām. Pastiprināta krēpu izdalīšanās vēl ilgi pēc akūtas saslimšanas norāda, ka elpceļos saglabājies iekaisums. Ja cilvēks ir pilnībā izveseļojies, krēpām nevajadzētu veidoties.
Slimojot ar Covid-19, kas arī ir vīrusinfekcija, pacientam var būt klepus un veidoties krēpas, var attīstīties tādas komplikācijas kā vīrusu vai bakteriāla pneimonija. Taču nav novērots, ka Covid-19 varētu izraisīt pastiprinātu krēpu veidošanos ilgstoši pēc pārslimošanas. “Mēdz būt gadījumi, kad pēc akūtas elpceļu vīrusu infekcijas pārslimošanas pacientam attīstās vai saasinās bronhiālā astma. Ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta un vajadzības gadījumā arī pie plaušu speciālista, lai veiktu papildu izmeklējumus un noskaidrotu krēpu veidošanās cēloni,” teic Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule.
Zināšanai
Lai noskaidrotu ieilguša klepus un citu simptomi cēloni, krēpas laboratorijā var izmeklēt arī uz sēnīšu un citu infekciju, iekaisumu ierosinātāju klātbūtni. Taču visprecīzāk to var noteikt, analizējot materiālu, kas iegūts, to atsūknējot no bronhiem. Tad krēpām nav siekalu, deguna sekrēta un citu piejaukumu. Šādu procedūru gan veic tikai stacionārā.
