Pasterizēti gurķi. Klasiska recepte, kas noderēs ikvienam 0
Sastāvdaļas – 600 g gurķu, 15 g diļļu, 5 g estragona, 5 g seleriju un pētersīļu lapu, 5 g upeņu jauno dzinumu, 5 g mārrutku sakņu, 1 daiviņa ķiploka, 4 graudiņi melno piparu, 3 krustnagliņas, 2 lauru lapas, 3 ēdamkarotes 9% galda etiķa.
Pārliešanai – 0,5 l ūdens, 1 ēdamkarote sāls, 0,5–1 ēdamkarote cukura.
Šī recepte domāta litra burkas piepildīšanai.
Pagatavošana.
Gurķus šķiro pēc lieluma, krāsas un formas. Gurķus rūpīgi nomazgā aukstā ūdenī un ļauj nožūt. Sagatavo svaigus, tikko ievāktus garšaugus: dilles, upeņu dzinumus, estragona zariņu un seleriju lapas, sagriež 6–7 cm garos gabalos, noskalo ūdenī un izklāj uz tīras drānas, lai notek liekais ūdens. Ķiplokus notīra, sadala daiviņās un tās veselas liek burkā.
Mārrutku sakni notīra, nomazgā un sagriež gareniski plānās 5–6 cm garās sloksnēs.
Dezinficētā litra burkā liek visus receptē paredzētos sagatavotos garšaugus un garšvielas.
Burkā ielej etiķi un stāvus (vertikāli) cieši ievieto apmēram 6–7 gurķus (600 g).
Starp gurķiem labāka izskata dēļ ieliek diļļu ziedu čemurus. Liekot burkā gurķus stāvus, tos var vairāk ievietot (par 20%), nekā pavirši sametot.
Vienlaikus sagatavo gurķiem pārlejamo sālsūdeni.
Katliņā uzvāra ūdeni, pieliek sāli un cukuru, tad vēlreiz vāra 3 minūtes. Labākā deva uz vienu litru ūdens – 2 ēdamkarotes sāls un 1,5 ēdamkarotes cukura.
Pārlejamam šķidrumam jābūt pilnīgi dzidram. Ja ūdens ļoti kaļķains un sāls un cukurs nav pietiekami tīrs, tad pēc vārīšanas šķidrumu katliņā nostādina.
Parasti dažās minūtēs šķidrums kļūst dzidrs (duļķes izgulsnējas katla dibenā).
Karsto sālsūdeni pārlej gurķiem, līdz tie pilnīgi apņemti ar šķidrumu. Pēc tam burkai uzliek novārītu metāla vai karstā ūdenī nomazgātu plastmasas vāciņu.
Metāla vāciņu ieteicams pievalcēt tā, lai to varētu griezt apkārt burkas kakliņam. Sagatavotās burkas liek katlā ar ūdeni, kura temperatūra ir 50 °C.
Kad ūdens sasniedz 75–80 °C, uzņem laiku un nemainīgā temperatūrā litra burkas pasterizē 6–8 minūtes, divlitru burkas – 10–12 minūtes, trīslitru burkas – 12–15 minūtes.
Burkas karsējot, uzmanīgi jālūko gurķu krāsa. Ja gurķi maina krāsu (kaut tikai viens gurķis) no gaiši zaļas uz olīvzaļu, tas nozīmē, ka gurķi pietiekami karsēti.
Burkas pa vienai ar speciālām stangām izceļ no katla un ar valcējamo ierīci aizvalcē pilnīgi, kaut arī karsēšanas laiks, kāds receptē norādīts, vēl nav pagājis.
Šajā gadījumā gurķu krāsai ir lielāka nozīme nekā laika režīmam.
Aizvalcētās burkas ar gurķiem uz galda, kas pārklāts ar drānu, uzmanīgi paripina, lai gurķi maina stāvokli un varētu vēl vienmērīgāk izkarsēties, sevišķi tajās vietās, kur gurķi bija saspiesti kopā. Pēc tam burkas, apgāztas ar vāciņu uz leju, patur pusstundu.
Ja burka viegli pārsegta ar plastmasas vāciņu, pēc pasterizēšanas uzmanīgi ar plaukstu uzspiež vāciņam. Ar plastmasas vāciņiem noslēgtās burkas negāž otrādi, lai pasargātu vāciņu no deformēšanās.
Pēc gurķu pasterizēšanas tos var strauji atdzesēt aukstā ūdenī, lai gurķi vairāk nekarstu un būtu cietāki un kraukšķīgāki.
Ja konservēšanai ņemti labas kvalitātes svaigi gurķi un konservu sagatavošanā ievēroti visi noteikumi (gurķi nav pārkarsēti), tad strauja gurķu dzesēšana var izpalikt.
Sagatavots pēc tematiskās avīzes “Mājas labumi”
