Pastāv vairāk kā 300 dažādi galvassāpju veidi. Tikai pēdējos gados izprotam šīs veselības problēmas 0
Galvassāpes ir viena no biežākajām sūdzībām, ar ko pacienti griežas pēc medicīniskās palīdzības. Galvassāpes nešķiro cilvēkus pēc vecuma, dzimuma, rases vai bagātības. Tikai pēdejos gados ir apjausts – cik patiesībā galvassāpes ir liels slogs gan pacientam, gan veselības aprūpei un sabiedrībai kopumā.
Pēc Starptautiskās Galvassāpju klasifikācijas šķir vairāk kā 300 dažādas galvassāpju diagnozes. Galvassāpes var būt primāras vai sekudāras. Kā atsevišķu galvassāpju grupu izdala sāpīgas kraniālas neiropātijas un citas sejas sāpes. Neskatoties uz to, ka 90% gadījumu galvassāpes ir primāras – migrēna vai saspringuma tipa galvassāpes, tās joprojām visā pasaulē netiek pietiekami atpazītas, diagnosticētas un ārstētas.
Lai veicinātu galvassāpju atpazīstamību, precīzu diagnostiku un atbilstošu ārstēšanas taktiku, Latvijas Sāpju Izpētes biedrības darba grupa ir izstrādājusi galvassāpju diagnostikas un aprūpes algoritmu. Tas būs noderīgs ikvienam veselības aprūpes darbiniekam, kurš ikdienā saskaras ar galvasāpju pacientiem, bet jo īpaši ģimenes ārstiem. Publicējam algoritma pirmo daļu, kas veltīta galvassāpju aprūpes organizācijai un galvasāpju diagnostikai.
Lielais vairums cilvēku laiku pa laikam ir izjutuši galvassāpes. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem aptuveni 50% pieaugušo populācijā, kā arī nedaudz mazāk bērnu un pusaudžu vidū, galvassāpes ir traucējoša problēma, jo saistās ar kādu no galvassāpju slimībām. Visizplatītākās galvassāpes, kas sastopamas vairāk kā 90% gadījumu, ir primārās galvassāpes jeb galvassāpju slimība kā tāda, piemēram, saspringuma tipa galvassāpes un migrēna.
Citas primārās galvassāpes ir samērā retas, no tām kā būtiskas atzīmējamas grupālās (cluster) galvassāpes, jo tās ir tik spēcīgas, ka tiek dēvētas par suicidālām galvassāpēm. Diemžēl grupālās galvassāpes nereti tiek diagnosticētas novēloti.
Lai arī ir iespējami daudz dažādi sekundāri galvassāpju iemesli, tikai mazāk kā 10 % gadījumu galvassāpes ir sekundāras t.i., saistāmās ar kādu konkrētu indetificējamu cēloni vai citu slimību. Straptautiskajā Galvassāpju klasifikācijā sekundārām galvassāpēm ir 8 kategorijas un 46 apakškategorijas (skat. 1. tabulu).
Visbiežākais sekundāro galvassāpju veids ir medikamentu atkarīgās galvassāpes, bet šai grupai seko galvassāpes, kas rodas kā sekas galvas traumai. Tikai aptuveni 1% gadījumu galvassāpes apdraud dzīvību vai ir saistītas ar dzīvībai bīstamām situācijām. To atpazīšanā liela loma ir brīdinošajiem jeb tā sauktajiem „sarkano karogu” simptomiem.
Galvassāpes, kas ir 15 vai vairāk dienas mēnesī vismaz 3 mēnešus vai ilgāk, tiek klasificētas kā hroniskas galvassāpes. Hronisku galvassāpju prevalence vispārējā populācijā ir 1,7–4%. Aptuveni puse no tām ir hroniska migrēna, bet otra puse – medikamentu atkarīgās galvassāpes. Medikamentu atkarīgās galvassāpes absolūtā vairākumā gadījumu veidojas uz primāru galvassāpju – visbiežāk migrēnas, retāk saspringuma tipa galvassāpju fona.
Vienam pacientam var būt vairāku veidu galvassāpes.
Galvassāpju slogs
Daudzi pēdējo gadu pētījumi parāda, ka galvassāpes, bet īpaši migrēna, ievērojami ietekmē indivīda veselīgi nodzīvotos mūža gadus, darba produktivitāti, un rada lielu ekonomisko slogu gan pacientam, gan sabiedrībai. Pēc PVO veiktā pārskata par globālo slimības slogu, galvassāpes ierindojas augstajā otrajā vietā slimības izraisītai darba nespējai (pirmajā vietā ir muguras sāpes).
Arī Latvijā ir pētīta migrēnas ietekme uz ekonomiku, 2019.gadā žurnālā BMC Public Health publicēts raksts par migrēnas ekonomisko slogu Latvijā un Lietuvā, tiešajām un netiešajām izmaksām. Secināts, ka Latvijā vidējās migrēnas izmaksas pacientam gadā ir 801 EUR, un kopumā migrēna valstij izmaksā 112, 26 miljonus EUR, kas ir 0,42% no iekšzemes kopprodukta.
Vairāk kā divas trešdaļas no šīs summas ir netiešās izmaksas – zaudētās darba dienas jeb kavējumi un samazināta darba produktivitāte (absentisms un prezentisms). Šo slogu ir iespējams mazināt, jo galvassāpes ir ārstējamas, ja ne pilnībā novēršamas.
Trīs galvenās problēmas galvassāpju aprūpē
• pirmā problēma ir – intereses trūkums. Intereses trūkums biežāk vērojams no pacientu puses, jo aptuveni puse galvassāpju pacientu nodarbojas ar pašārstēšanos un ilgstoši lieto plaši pieejamos bezrecepšu pretsāpju medikamentus. Ieinteresētības trūkums ir vērojams arī no ārstu puses, jo galvassāpēm kā veselības traucējumam netiek pievērsta pietiekoša uzmanība;
• otrā problēma ir – galvassāpju diagnostika. Netiek atpazītas primāras galvassāpes, kas ir klīniska diagnoze. Tā vietā tiek pārvērtēti sekundāro galvassāpju iemesli, veikti pārlieku daudz un nevajadzīgi izmeklējumi, radot lieku finasiālu slogu gan pacientam, gan veselības aprūpes sistēmai.
• trešā problēma izriet no neprecīzas diagnostikas, pacienti nesaņem atbilstošāko un efektīvāko ārstēšanu. Rezultātā pieaug darba nespēja, palielinās ārstu apmeklējumu skaits, palielinās neatliekamās mediciniskās palīdzības izsaukumu skaits, palielinās stacionēšana uzņemšanas nodaļās, kur atkal tiek veikti papildus izmeklējumi. Pēc plaša Eiropas populācijas pētījuma Eurolight datiem tikai niecīga daļa, 3,5–11% no visiem
migrēnas pacientiem Eiropā, saņem atbilstošu terapiju ar triptāniem;
• Latvijā kā ceturtā barjera veiksmīgai galvassāpju aprūpei atzīmējama medikamentozās terapijas nevienlīdzīga pieejamība, jo migrēnas diagnoze nav iekļauta kompensējamo diagnožu sarakstā, bet migrēna ir biežākās darba nespēju izraisošās galvassāpes. Jāpiemin, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā netiek kompensēti medikamenti migrēnas ārstēšanai. Gluži tāpat arī grupālu (cluster) galvassāpju pacienti, kas cieš no invalidizējošām galvassāpēm, nesaņem iespējami efektīvāko terapiju un spiesti medikamentus iegādāties pilnībā par saviem
līdzekļiem.
Vairāk par galvassāpēm varēs uzzināt pirmdien, 7. septembrī plkst. 13.00, atkārtojums svētdien, 13. septembrī plkst. 21.00 RīgaTV 24 raidījumā “Dr. Apinis”. Tajā sarunāsies profesore, neiroloģe un algoloģe Ināra Logina,
neiroloģe un algoloģe Daina Jēgere, neiroloģe un algoloģe Aija Freimane,
neiroloģe un algoloģe Linda Zvaune.
