Pastaigas nepastāvīgajā ziemā jeb kas spēj pārsteigt arī janvārī 0
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gadumijā laikapstākļi mums ir sagādājuši pamatīgu šoka terapiju – no baltās ziemas lielākoties pāri palikušas pārplūdušas upes un grūti izbraucami lauku ceļi, bet ik pa brīdim uznākošais sals un putenis atgādina, ka līdz pavasarim vēl kādu laiku jāpaciešas. Tomēr labā ziņa, ka diena jau ir pusstundu garāka nekā Ziemassvētkos un lielākie slēpošanas kalni turpina strādāt, jo pat spēcīgais atkusnis nav spējis izdeldēt biezo, decembrī uz trasēm sablīvēto sniega kārtu. Ja nu slēpošana nav jūsu aizraušanās, jauno gadu tomēr nevajadzētu sākt ar sēdēšanu mājās, bet gan izkustēties dabā, kas spēj pārsteigt arī janvārī. Tikai silti jāsaģērbjas, jāuzvelk apavi ar dziļu protektoru un jābūt uzmanīgiem uz ceļiem un takām.
Ziemeļblāzmu medījot
Kāvi jeb ziemeļblāzma Latvijā ir samērā reta parādība. Tā ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēras) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar elektriski lādētajām Saules vēja daļiņām, kas Zemes magnētiskā lauka iedarbībā virzās uz mūsu planētas poliem. Parasti ziemeļblāzmas tālāk par 67° paralēli uz dienvidiem nav novērojamas, taču Saules aktivitātes laikā tās pamanāmas arī mūsu platuma grādos (ap 57° paralēli). Vienīgi traucē dažādi šķēršļi un pilsētu gaismas, tādēļ debesu novērošanai vislabāk izvēlēties atklātas vietas Rīgas līča krastā no Bolderājas un Vecāķiem līdz Tūjai.
Alīna Andrušaite, kura veido ceļojumu blogu “Sapņu medniece”, ziemeļbāzmu meklējumos iesaka doties uz Lilastes pludmali, kas ir viena no Rīgai tuvākajām vietām, kur vislielākā iespējamība šo dabas parādību ieraudzīt, kad tiek prognozēts indekss Kp5–6, kas raksturo Zemes magnētiskā lauka intensitātes svārstības. Šī vieta atrodas Piejūras dabas parkā, tur var ērti novietot automašīnu stāvvietā, no kurienes līdz jūrai vairs nav tālu jāiet. “Jārēķinās, ka pie Kp4 ziemeļblāzma var būt ieraugāma tikai pie paša apvāršņa un, iespējams, vien digitālā fotoaparāta uzņemtajos kadros. Novērojumiem var traucēt arī spoža mēnessgaisma. Jo Kp indekss lielāks, jo vairāk var cerēt uz veiksmi. Pēdējos gados košākā ziemeļblāzma Latvijā bija 2015.gadā, ko varēja labi vērot Vecāķu pludmalē, sasniedza KP9, daži gan apgalvo, ka tobrīd prognožu sistēmā bijusi kļūda un ir bijis tikai KP7.”
Ziemeļblāzmu un citu astronomisko parādību novērošanas entuziasts Jānis Šatrovskis norāda, ka ar pacietību un naktsmieram atvēlot maz laika, kāvus Latvijā var novērot samērā bieži, tikai regulāri jāseko līdzi Zemes magnētiskā lauka izmaiņām. Viņa pieredze rāda, ka reizēm ziemeļblāzma redzama jau pie Kp4, bet citreiz pat pie Kp–5 nav saskatāma. Tās novērošana atkarīga arī no laikapstākļiem, jo ziemeļblāzmas spīdums nespēj izlauzties cauri mākoņiem. Daudzu gadu novērojumi apliecina, ka Latvijā visefektīgākās ziemeļblāzmas redzētas martā – ap pavasara saulgriežiem.
Veczemju klintis un Ķurmraga bāka
Ziemeļblāzmu meklējumos nevajag aizmirst par tuvumā esošajiem kultūrvēstures un dabas objektiem, piemēram, Veczemju klintīm, kuru dzeltenbrūnie smilšakmens atsegumi īpaši labi izskatās baltā sniega fonā. Skaisti foto uzņēmumi sanāks arī saulrietā, bildējot jūru no alas. Pavisam Vidzemes jūrmalā smilšakmens atsegumi izkaisīti vairāk nekā desmit kilometru garā posmā, bet iespaidīgākā vieta atrodama pie kempinga “Klintis”, uz kuru norāda brūnā zīme “Veczemju klintis”.
Netālu no šīm klintīm liedagā apskatāma Ķurmraga bāka (13,9 m). Pirms simts gadiem tā atradusies divdesmit metrus no kraujas, bet 1967. gada vētrā bāka tika noskalota no krasta un uguns nodzēsta. Bākas korpusu tās lejasdaļā veido akmens mūrējums, virs kura atrodas Zviedrijā izgatavots metāla korpuss. Savulaik bākas uguns, kas zibsnīja ar pussekundes intervālu dienā un divarpus sekunžu intervālu naktī, bija redzama apmēram astoņpadsmit kilometru attālumā.
Tverot neaizmirstamus šīs ziemas mirkļus, vajag pasekot līdzi hidroloģiskajai situācijai Daugavā, kur pie Pļaviņām ir izveidojies iespaidīgs ledussastrēgums. Uznākot stipram salam, mazie ūdenskritumi var pārtapt skaistos leduskritumos, bet mākslīgi veidotu aptuveni desmit metrus augstu leduskritumu joprojām var apskatīt ceļa Pļaviņas–Gulbene malā posmā starp Sauleskalnu un Madonu.
Jaunpils apkaimes dabas takas
Izcila vieta, ar kuru sākt ziemas pastaigu sezonu, ir Jaunpils pievārte. Kartavkalna dabas taka dos iespēju izbaudīt Bikstupītes ieleju un apkaimes pakalnus, apbrīnot lapegļu aleju un uzkāpt skatu tornītī. Iepretim senajam pilskalnam izveidots neliels reiz te slējušās pils makets. Pastaigu var sākt gan no Jaunpils viduslaiku pils, gan no takas stāvlaukuma.
Netālu no Kartavkalna dabas takas pie Tukuma–Jaunpils ceļa meklējams sākums desmit kilometru garajai Viesatas upes loku takai. Tā ideāli piemērota ziemas un pavasara pastaigām, jo atkušņa laikā upes straume ir ļoti spēcīga. Šī apļveida taka ved pa ainavisku apvidu cauri vecam egļu mežam gar Viesatas upes krastu – vietām kalnup, vietām lejup. Vienā posmā pat abpus takai ir upes, jo tā iet pa saliņu, ko veido Viesatas pieteka Prūsene. Pie tās ietekas Viesatā vērts uzkavēties, jo upes gultnē izceļas liels akmens, uz kura, ievērojot piesardzību, var uzrāpties. Šī taka gan nav piemērota ģimenēm ar maziem bērniem ratiņos.
Dabas apļi Pierīgā
Līdz 2023. gada 30. aprīlim aktīvās atpūtas cienītāji aicināti piedalīties otrajā “Dabas apļu” 14 pārgājienu ciklā, lai izzinošās pastaigās izpētītu septiņu Pierīgas novadu – Salaspils, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Ogres un Ādažu – dabas un kultūrvēsturiskās vērtības. “Pārgājieni būs gan pa vieglākām, gan ne tik vieglām takām un ceļiem ar dažādiem reljefa izaicinājumiem, kas jāpārvar, gan rāpjoties kalnā, gan šļūcot no tiem lejā. Piedalīties var ikviens, kam tīk atpūta svaigā gaisā. Dalība ir bez maksas,” informē Pierīgas tūrisma asociācija.
Lai piedalītos, mobilajā telefonā nepieciešams lejupielādēt lietotni “Actionbound”, kas pieejama gan “Google”, gan “IOS” veikalā. Pašlaik lietotnē atrodami pirmie septiņi pārgājieni, kas sākas ar vārdiem “Dabas apļi”, jāizvēlas, pa kuru maršrutu iet, un jāpiereģistrējas. Nākamie septiņi pārgājieni būs pieejami no 1. februāra. Pārgājienu maršrutu autori ir visu iepriekš minēto novadu tūrisma speciālisti. Maršruti ir 8–17 kilometrus gari un ved gar Rīgas līča piekrasti, purviem, upēm un apkārt ezeriem. Izstaigājot visus četrpadsmit maršrutus, iespējams noiet aptuveni 150 kilometrus un apskatīt vairāk nekā 70 vietas Pierīgā.
“Pārgājienā noderēs uzlādēts mobilais telefons ar ieslēgtu internetu un atrašanās vietas noteikšanas opciju. Maršrutos varēs ne tikai uzzināt informāciju par dažādiem tūrisma objektiem, bet arī piedalīties viktorīnā un veikt kādu interesantu uzdevumu.” Iepazīties ar nolikumu var vietnē “www.exitriga.lv”.
Mežaparka pārgājiens
Jau šo svētdien “Zaļie pārgājieni” aicina doties Mežaparka pārgājienā (8 km), lai iepazītu meža daudzveidīgo dabu un kultūrvēsturiskos objektus. “Pa ceļam redzēsim bērnu dzelzceļa stigu, slidotavas laukumu, izpletņlēcēju torņa vietu, Bļodiņu, Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa nometnes un senkapu vietu, Žirbragu, Nāves radziņu, Brasa kaktu un senā Mežaparka zvejniekciemu. Pārbaudīsim, kā augumā pieņēmušās dižpriedes, un iepazīsim ziemā pamanāmos augus, redzēsim neparastas ainavas, kam Mežaparka viesi bieži paiet garām,” atklāj pārgājiena rīkotājs, vēsturnieks un ceļveža “Mežaparks” autors Aivars Jakovičs.
Tikšanās 15. janvārī plkst. 10 Mežaparkā pie tramvaja pieturas “Mežaparks/ZOO”. Iepriekš gan jāpiesakās, rakstot uz e-pastu: [email protected] un norādot dalībnieku tālruņa numurus, lai ar viņiem varētu sazināties, ja rastos kādas izmaiņas. Dalība pārgājienā par ziedojumiem projekta turpināšanai. “Pārgājienus cenšamies organizēt katrā nedēļas nogalē. Viens no tiem vairāk ar kultūrvēsturisku ievirzi, cits vairāk orientēts uz dabas iepazīšanu. Paziņojumus par pasākumiem publicējām mūsu “Facebook” lapā “Zaļie pārgājieni” pirmdienās un otrdienās.”
