Pašsajūtu bojā aizcietējums. Ieteikumi no uztura speciālistes, fitoterapeita un psihoterapeites 0
Vienam vēdera izeja mēdz būt katru dienu, citam – reizi divās dienās vai pat retāk. Ja vien šajā laikā neizjūtam diskomfortu, tas ir pavisam normāli, jo katram ir savas fizioloģiskās īpatnības. Taču tas, ka zarnu iztukšošanās notiek retāk par trim reizēm nedēļā un tad saistīta ar lielu fizisku piepūli jeb spiešanu, liecina, ka radies aizcietējums.
Spriedze ietekmē vēdera izeju
“Esot stresā, cenšamies rast mierinājumu, bet ēdiens to sniedz. Spriedze turklāt rada arī palielinātu vajadzību pēc barības vielām, jo organismam vajag vairāk enerģijas, lai tiktu ar to galā. Ja esam nomākti, ēdam saldumus, ja dusmīgi, vairāk prasās pēc gaļas ēdieniem. To, kā darbojas mūsu gremošanas sistēma, regulē veģetatīvā nervu sistēma, kas nav pakļauta gribas kontrolei. Zarnām nevar pavēlēt strādāt raitāk vai iepauzēt,” stāsta psihoterapeite Aija Kraskura. Savukārt veģetatīvo nervu sistēmu vistiešākajā veidā ietekmē mūsu jūtas, emocijas, it īpaši negatīvās, ilgstošs stress. Tā ietekmē organisms nevar atslābināties, bet gremošanas sistēma – darboties normāli. Pat neliels, bet ilgstošs kairinātājs, piemēram, iekšēja trauksme, nemiers, var izraisīt caureju, vēdera uzpūšanos, arī aizcietējumus. Bieži vien, sakārtojot psihoemocionālo fonu, atjaunojot iekšējo līdzsvaru, mazinot spriedzi, piemēram, meditējot vai ar psihoterapiju, normalizējas arī veģetatīvās nervu sistēmas darbība un problēmas ar vēdera izeju pazūd pašas no sevis.
Tā saucamie psihogēnie aizcietējumi var rasties tad, ja ilgstoši atliek, apzināti apslāpē vēlmi apmeklēt labierīcības, piemēram, ceļojuma laikā, kad tualete nav pieejama vai tajā ir antisanitāri apstākļi.
“Aizcietējumi ļoti bieži rodas ceļotājiem, jo viņi atrodas stresa situācijā – jauna vide, neierasta pārtika, turklāt nekad nevar zināt, kad būs iespējams apmeklēt labierīcības,” norāda uztura speciāliste Ksenija Andrijanova. Tomēr pirmajā vietā nenoliedzami liekams neveselīgs dzīvesveids – pārāk maz fizisko aktivitāšu, bet ēdienreizēs uzsvars likts uz balto miltu izstrādājumiem un gaļu, nevis šķiedrvielām bagātajiem pilngraudu produktiem un dārzeņiem, kas veicina normālu vēdera izeju. Der arī atcerēties, ka ir pārtikas produkti, kas veicina aizcietējumu veidošanos, piemēram, baltmaize un konditorejas izstrādājumi, saldumi, rīsi, makaroni.
Ar aizcietējumu nevajag sadzīvot ilgstoši, bet vērsties pēc padoma pie ārsta, it īpaši vecumā pēc 50 gadiem, ja tas sācies bez redzama iemesla un to pavada sāpes vēderā, nespēks, svara un apetītes zudums, asiņu piejaukums fēcēs, kas var liecināt par resnās zarnas vēzi. Aizcietējumus var izraisīt arī virkne centrālās nervu sistēmas, endokrīnās, gremošanas sistēmas vai ginekoloģiskās slimības, kā arī medikamenti, piemēram, antidepresanti vai dzelzs preparāti.
Radināt vēderu pie kārtības
“Lai normalizētu vēdera izeju, ļoti svarīgi pieradināt organismu baudīt brokastis, uzkodas, pusdienas un vakariņas vienā un tajā pašā laikā. Ar laiku pirms maltītēm automātiski sāk izdalīties kuņģa sula, gremošanas process sakārtojas un arī vēdera izeja kļūst regulāra. Svarīga ir arī šķidruma uzņemšana – dienā jāizdzer 30 ml ūdens uz katru svara kilogramu,” uzsver uztura speciāliste. Ja darba laikā pārsvarā nākas sēdēt, aizcietējumu profilaksei brīvajā laikā vajag nodarboties ar sportu vai vismaz veikt stiepšanās vingrinājumus, apmeklēt jogas nodarbības (dažas pozas vērstas tieši uz zarnu peristaltikas uzlabošanu). Ieteicams veikt arī vēdera pašmasāžu.
Nav universāla pretaizcietējumu līdzekļa, kas palīdzētu pilnīgi visiem, teic K. Andrijanova. Pirmais, ko var darīt, – izdzert glāzi sulas, kefīra vai jogurta, kam pievienota pustējkarote pārtikas kliju. Palīdz arī žāvēti augļi – plūmes, aprikozes, ko vajadzētu lietot nevis tukšā dūša vai uzreiz pēc ēdienreizes, kad kuņģis ir piepildīts, bet gan starp maltītēm. Kā vēdera izejas veicinātājs var darboties arī gāzēts dzeramais ūdens. Dažiem palīdz maize, piemēram, rupjmaize, kas satur daudz šķiedrvielu. “Ieteicams lietot arī citus pārtikas produktus, kas satur šķiedrvielas, jo tās darbojas kā skrubis – palīdzot savākt no zarnu sieniņām to saturu un izvadīt laukā,” saka uztura speciāliste. Var izmantot arī sennas tabletes vai tēju. To, cik daudz to lietot, vajadzētu pārrunāt ar ārstu, jo sennas preparāti ir ļoti iedarbīgi.
Ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško stāsta, ka normālu vēdera izeju veicina visi augi, kas sekmē kuņģa un aizkuņģa gremošanas sulu izdalīšanos – vērmeles, vībotnes, pelašķi, asinszāle, kalmes, ālantes un dižzirdzenes saknes. “Daudzos gadījumos pie vainas ir nepietiekama žults izstrāde aknās, tad noder pienenes sakne un laksti, bārbeles miza un lapas, kaķpēdiņas ziedi. Arī zarnu mikrofloras atjaunošanai ir liela nozīme. Lietojot galegas lakstu tēju, mazinās disbakterioze un vēdera izeja kļūst normāla. Šis augs gan jālieto uzmanīgi – pa tējkarotei uz glāzi karsta ūdens. Pret disbakteriozes izraisīto aizcietējumu un caureju miju labi noder arī ugunspuķes, virceles lakstu tēja un linsēklu novārījums. Pavisam kritiskos gadījumos jāņem krūkļa miza, tā ir kārtīgi jāpakarsē cepeškrāsnī vai jāpatur vismaz gadu, lai noārdās dažas diezgan “ģiftīgas” vielas. Pēc tam viena ēdamkarote smalcinātu sakņu desmit minūtes jāvāra vienā litrā ūdens. Vakarā pa malkam jāizdzer viena glāze un tā katru vakaru,” viņš iesaka.
